Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas (AM) pirmās prioritātes uzdevumiem Latvijas austrumu pierobežā kopš septembra aktīvi notiek Baltijas aizsardzības līnijas izbūves darbi. Līdz šim mēneša laikā izrakts prettanku grāvis 4 kilometru garumā un 5 kilometru posmā uzstādīti pūķa zobi no kopumā plānotā ap 27 kilometru posma. Vienlaikus atvērtas cenu aptaujas projekta otrās prioritātes uzdevumiem, kas paredz infrastruktūras izbūvi vēl aptuveni 62 kilometru garumā gar Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).
“Sekmīgi noslēdzot austrumu robežas žoga izbūvi un uzsākot Baltijas aizsardzības līnijas darbus, mēs nu jau redzam reālu progresu dabā. Jau šobrīd ir izbūvēti pirmie prettanku grāvju kilometri un sekmīgi uzstādīti ‘pūķa zobi’. VNĪ mērķtiecīgi un atbildīgi virza šo valsts drošībai kritiski svarīgo projektu uz priekšu un jau tagad aktīvi strādājam pie nākamā posma sagatavošanas, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbu gaitu,” norāda VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Projekta pirmās prioritātes ietvaros austrumu pierobežā – Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novados – tiek veidoti prettanku grāvji kopumā aptuveni 27 km garā posmā un izvietoti materiāltehnisko līdzekļu novietošanas laukumi. Būvdarbu pirmajā posmā dabā jau izrakts grāvis četru kilometru garumā un piecu kilometru posmā uzstādīti pretmobilitātes šķēršļi – pūķa zobi. Šo pirmās prioritātes darbu veikšanai paredzētas kopējās investīcijas ir 12,98 miljoni eiro no Aizsardzības ministrijas budžeta.
Lai darbi varētu secīgi turpināties, VNĪ ir atvērusi cenu aptaujas saskaņā ar Aizsardzības ministrijas otrās prioritātes uzdevumiem. Saņemti 8 pieteikumi prettanku grāvju izbūvei, pūķu zobu ražošanai un izvietošanai, kas paredzēti darbu veikšanai gar Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu posmos aptuveni 62 kilometru garumā. Līgumus ar darbu veicējiem plānots noslēgt novembrī. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2027. gada nogalei.
Tāpat kā līdz šim, būvdarbu norise, īpaši aktīvajā lauksaimniecības sezonā, tiek regulāri koordinēta ar pašvaldībām un vietējiem uzņēmējiem. Būvniekiem līgumos ir noteikts strikts pienākums uzturēt kārtībā izmantoto infrastruktūru, novēršot jebkādus bojājumus pievedceļiem un meliorācijas sistēmām.
Plašāka informācija un atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par pretmobilitātes infrastruktūras izveidi, tostarp par īpašumu atsavināšanu, atlīdzību un darbu norisi, pieejamas Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnē. Jautājumu gadījumā iedzīvotāji un zemes īpašnieki aicināti zvanīt uz pretmobilitātes infrastruktūras atbalsta tālruni +371 28753000.
Saskaņā ar 2025. gadā pieņemto Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu VNĪ Aizsardzības ministrija uzdevumā nodrošina projekta iepirkumu organizēšanu, būvdarbu vadību un infrastruktūras izbūves uzraudzību.
Par austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi
Uzticoties VNĪ pieredzei un zināšanām ar īpašu likumu uzņēmumam tika nodots atbildīgs projekts – vadīt, īstenot un uzraudzīt Latvijas austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi gar Latvijas–Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas robežu, kas tika paveikts līdz 2025. gada beigām. Ieskats robežas izbūvē video.
Šobrīd vēl VNĪ vadībā aktīvi turpinās papildu infrastruktūras izbūve sarežģītākajos posmos gar Latvijas–Krievijas robežu, par kuriem VNĪ 2025. gadā saņēma papildu valdības uzdevumus. Darbi tiek veikti aptuveni 41,26 kilometru garumā. Tie uzlabos Valsts robežsardzes mobilitāti, reaģēšanas spējas un piekļuvi grūti sasniedzamiem robežas posmiem. Būvdarbu laikā tiks izbūvētas patruļtakas, tostarp 2,9 kilometru garu pontonu patruļtaku īpaši mitrā un purvainā apvidū gar Peiteļa ezeru. Tāpat paredzēta novērošanas torņa un pievedceļa izbūve pie Zilezera, kuteru un laivu nolaišanas vietas ar pontonu piestātni pie Peiteļa ezera, kā arī dzelzceļa pārbrauktuves un piebraucamā ceļa izbūve Opoļu robežapsardzības nodaļā. Darbus plānots pabeigt līdz 2026. gada nogalei, atsevišķos posmos nepilnos 12 kilometros – līdz 2027. gada beigām, taču iesaistītās puses strādā pie tā, lai darbus pabeigtu pirms termiņa.
Paralēli fiziskajai infrastruktūrai Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) turpina viedo tehnoloģiju ieviešanu gar Latvijas – Baltkrievijas un Latvijas – Krievijas robežu, lai visa sauszemes robeža būtu pilnībā aprīkota līdz 2026. gada beigām.
Austrumu robežas izbūve ir kompleksa programma, kurā VNĪ vada būvniecības procesus, sadarbojoties ar Valsts robežsardzi, Iekšlietu ministriju, Nodrošinājuma valsts aģentūru, VAS Latvijas valsts meži un citām institūcijām. Projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja.
