Latvijas būvniecības uzņēmumi ilgtspējai pievērš arvien lielāku uzmanību, taču tās praktisku ieviešanu visvairāk kavē finansējuma trūkums, zaļo būvmateriālu izmaksas un tas, ka ilgtspējīgi risinājumi nedod pietiekamas priekšrocības iepirkumos. Vienlaikus vislielāko impulsu pārmaiņām var dot paši pasūtītāji – klientu prasības uzņēmumi novērtējuši kā nozīmīgāko faktoru ilgtspējas prakses ieviešanā. To atklāj Citrus Solutions sadarbībā ar Latvijas Būvuzņēmēju apvienību veiktā 125 Latvijas būvniecības uzņēmumu pārstāvju aptauja.
Aptauja rāda, ka Latvijas būvniecības nozarē ilgtspējas brieduma līmenis joprojām ir nevienmērīgs – uzņēmumi savu līdzšinējo pieredzi darbā ar ilgtspējas jautājumiem vidēji novērtē ar aptuveni 4,2 punktiem septiņu punktu skalā. Daļai uzņēmumu ilgtspēja jau kļuvusi par ikdienas vadības un procesu sastāvdaļu, kamēr citi šajā jomā vēl atrodas sākuma stadijā.
Starp biežāk minētajiem šķēršļiem ilgtspējas risinājumu ieviešanai 49 % respondentu norāda finansējuma trūkumu, 47 % – zaļo būvmateriālu augstās izmaksas, bet 45 % – to, ka ilgtspējas prakses nerada priekšrocības privātajos un publiskajos iepirkumos. Savukārt 46 % respondentu norāda, ka ilgtspējas risinājumus no viņiem neprasa sadarbības partneri un klienti.
Īpaši izteikti izmaksu faktors parādās aprites ekonomikas risinājumu ieviešanā. 62 % respondentu papildu izmaksas nosauc par būtiskāko šķērsli aprites risinājumiem būvniecības projektos.
“Aptauja ļoti skaidri parāda – būvniecības uzņēmumi nav pret ilgtspēju, taču tai ir jākļūst ekonomiski pamatotai un konkurētspējīgai. Ja iepirkumā joprojām dominē zemākā cena un ieguldījumi energoefektivitātē, aprites risinājumos vai emisiju samazināšanā uzņēmumam nedod priekšrocības, motivācija investēt būs ierobežota. Tajā pašā laikā nozares piemēri rāda, ka ilgtspējīgus risinājumus ir iespējams īstenot arī tehnoloģiski ļoti sarežģītos projektos. Tam nepieciešama pasūtītāja ambīcija, skaidras prasības un būvnieka kompetence,” saka Dāvis Eniks, Citrus Solutions izpilddirektors.
Aptauja atklāj arī būtiskas atšķirības starp dažādām ilgtspējas jomām. Par svarīgāko uzņēmumi uzskata darba drošību un nelaimes gadījumu novēršanu – 5,65 punkti no 7, kam seko darbinieku kompetenču attīstība (5,52), darbinieku labbūtība un noturēšana (5,47), kā arī ētika, caurspīdīgums un pretkorupcijas prakse (5,22).
Savukārt ar klimata ietekmes mērīšanu saistītie jautājumi pagaidām novērtēti ievērojami zemāk – SEG emisiju uzskaite un samazināšana saņēmusi 2,98 punktus, datu pārvaldība CO₂ emisiju aprēķiniem – 3,27, bet zemu emisiju būvmateriālu izmantošana – 3,33 punktus. Turklāt lielie uzņēmumi šajos jautājumos ir ievērojami priekšā mazākiem uzņēmumiem.
Par aptauju
Aptauja veikta 2026. gada aprīlī un maijā LIFE projekta Waste to Resources IP ietvaros. Tās metodoloģiju izstrādāja Citrus Solutions, bet aptauju veica Latvijas Būvuzņēmēju apvienība. Tajā piedalījās 125 Latvijas būvniecības uzņēmumu pārstāvji, un tās mērķis bija noskaidrot uzņēmumu viedokli par esošajām ilgtspējas praksēm un galvenajiem izaicinājumiem.
