Šī gada 22. septembrī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus būvniecības regulējumā, kas no 2027. gada 1. marta ļaus uzsākt nulles cikla būvdarbus vēl pirms visa objekta projektēšanas pabeigšanas. Jaunās pieejas mērķis ir saīsināt būvniecības projektu īstenošanas laiku, taču praktiskais ieguvums būs atkarīgs no paša projekta – tā sarežģītības, projektēšanas risinājumu gatavības un spējas pārvaldīt paralēli notiekošos procesus.
Starptautiskajā praksē šādu būvniecības organizēšanas modeli pazīst kā Fast-Track Construction. Projektēšana, iepirkumi un būvdarbi tajā daļēji norisinās paralēli, nevis secīgi, tādējādi ļaujot noteiktus būvniecības posmus sākt agrāk.
Manuprāt, iespēja izmantot šādu pieeju ir pozitīvs un vajadzīgs solis. Tā paplašina instrumentu klāstu, kas pieejams pasūtītājam, plānojot projekta īstenošanu. Taču automātiski pielīdzināt agrāku būvdarbu sākumu īsākam projekta termiņam būtu kļūdaini.
Kuriem projektiem Fast-Track dod lielāko ieguvumu?
Vislielākais potenciālais ieguvums ir projektiem, kuros būtiska daļa tehnisko risinājumu ir zināma jau projekta sākumā. Tie var būt, piemēram, loģistikas centri, noliktavu kompleksi vai atkārtoti īstenoti dzīvojamo ēku projekti, kuros attīstītājam jau ir pieredze ar līdzīgiem konstruktīvajiem un inženiertehniskajiem risinājumiem.
Šādā situācijā noteiktus būvdarbus iespējams sākt, kamēr paralēli tiek pabeigta pārējo projekta sadaļu izstrāde. Tas samazina dīkstāvi starp atsevišķiem posmiem un ļauj ātrāk nonākt līdz gatavam objektam.
Citāda situācija ir slimnīcu, laboratoriju vai specializētu rūpniecības objektu būvniecībā, kur pašas ēkas risinājumus lielā mērā nosaka tehnoloģiskais process.
Piemēram, ražošanas iekārtu izvēle var ietekmēt slodzes uz pamatiem, konstrukcijas, ventilācijas un dzesēšanas prasības, elektroapgādes jaudu un citus inženiersistēmu parametrus. Ja šie jautājumi vēl nav atrisināti, agrāks būvdarbu sākums rada risku, ka jau izbūvētos risinājumus vēlāk nāksies mainīt.
Tāpēc Fast-Track piemērotību nosaka ne tik daudz projekta izmērs, cik tas, cik daudz būtisku lēmumu jau ir pieņemti un cik paredzamas ir atlikušās projekta daļas.
Ātrāks sākums paaugstina prasības projektu vadībai
Fast-Track maina ne tikai darbu secību. Tas būtiski saīsina laiku, kas pieejams lēmumu pieņemšanai, iepirkumiem, projektēšanas koordinācijai un radušos neatbilstību novēršanai.
Ekonomiskais ieguvums ir saprotams. Ja objektu iespējams pabeigt ātrāk, investors agrāk sāk saņemt ieņēmumus vai izmantot ēku savām vajadzībām.
Ekonomikas ministrija min piemēru ar 5000 m² lielu noliktavu: ja objektu izdodas nodot ekspluatācijā par vienu mēnesi agrāk un nomas maksa ir 10 eiro par kvadrātmetru mēnesī, potenciālais papildu nomas ieņēmums ir 50 000 eiro.
Tomēr šis aprēķins darbojas tikai tad, ja paralēla projektēšana un būvniecība tiešām noved pie agrākas projekta pabeigšanas.
Ja nepabeigts risinājums būvniecības laikā jāmaina, rodas papildu darbi vai nepieciešams apturēt kādu būvniecības posmu, sākotnēji iegūtais laiks var ātri tikt zaudēts. Lielos projektos pat salīdzinoši īsa dīkstāve var radīt ievērojamas izmaksas.
BLV Advisory Group pieredzē projektēšanas sadaļu savstarpējā nesaskaņotība jau šobrīd ir viens no iemesliem, kāpēc būvniecībā rodas papildu darbi, izmaksas un kavējumi. Ja projektēšana turpinās paralēli būvdarbiem, laiks šo neatbilstību pamanīšanai un novēršanai kļūst vēl īsāks.
Tāpēc Fast-Track projekta vadībā daudz svarīgāka kļūst savlaicīga informācijas aprite un skaidra atbildība: kurš pieņem lēmumu, cik ātri tas jāpieņem un kā tā sekas ietekmēs nākamos projekta posmus.
Fast-Track ieguvumu nevajadzētu mērīt pēc tā, cik agri sākās būvdarbi. Būtiski ir tas, kad objekts faktiski ir pabeigts un cik tas beigās izmaksā.
Izvēle jāpieņem vēl pirms būvlaukuma
Fast-Track ir viena no vairākām pieejām, ko pasūtītājs var izmantot projekta īstenošanas stratēģijā līdzās, piemēram, Design & Build vai Open Book modelim.
Neviena no šīm metodēm pati par sevi nenodrošina zemākas izmaksas vai īsākus termiņus. Rezultātu nosaka tas, vai izvēlētais modelis atbilst konkrētā projekta riskiem, tirgus situācijai un pasūtītāja organizācijas spējai to vadīt.
Pirms izvēlēties Fast-Track pieeju, būtu jāatbild vismaz uz dažiem praktiskiem jautājumiem: cik gatavi ir kritiskie projektēšanas risinājumi, kuri lēmumi vēl var mainīties, kā tie savstarpēji ietekmē citus būvdarbus, cik ātri pasūtītājs spēj pieņemt lēmumus un kā tiks kontrolēta to ietekme uz budžetu un grafiku.
Ja šī sistēma nav izveidota, paralēla procesu norise pati par sevi projektu efektīvāku nepadarīs.
Profesionālas projektu vadības uzdevums ir izvēlēties tādu īstenošanas modeli, kas konkrētajā situācijā dod labāko attiecību starp laiku, izmaksām un pieļaujamo risku.
Ko jaunais regulējums mainīs Latvijas būvniecības tirgū?
Pozitīvi vērtēju to, ka pasūtītājiem un nozares profesionāļiem būs vairāk iespēju organizēt būvniecības procesu atbilstoši konkrētā projekta vajadzībām. Lielākas izvēles iespējas ļauj elastīgāk plānot arī investīciju projektus.
Tomēr pats regulējums nevar atrisināt lielāko daļu problēmu, kas praksē ietekmē projektu termiņus.
Būvniecības tempu nosaka projekta sagatavošanas kvalitāte, pasūtītāja spēja savlaicīgi pieņemt lēmumus, būvuzņēmēju kapacitāte, materiālu un iekārtu piegādes, ražošanas jaudas, iepirkumu process un tas, cik efektīvi tiek koordinēti visi iesaistītie.
Jaunā kārtība vienā daļā projektu ļaus šo procesu organizēt efektīvāk. Citā situācijā agrāks būvdarbu sākums var vienkārši pārcelt neatrisinātus jautājumus no projektēšanas galda uz būvlaukumu, kur jebkura kļūda jau maksā ievērojami vairāk.
Tāpēc būtiskākais jautājums nav, cik ātri projektu iespējams sākt, bet gan – vai tas ir pietiekami sagatavots, lai pēc būvdarbu sākuma varētu virzīties uz priekšu bez dārgām atkāpēm un kavējumiem.
Tieši šo lēmumu kvalitāte galu galā nosaka investīciju projekta rezultātu.
Viedokļa autors: Sergejs Frolovs, Liela mēroga būvniecības projektu vadības eksperts, BLV Advisory Group vadītājs
