Domājot par jaunu mājokli, lielākoties pievēršam uzmanību istabu skaitam, platībai, atrašanās vietai, cenai un arī infrastruktūrai. Taču suņu saimniekiem šim sarakstam jāpievieno vēl kāds būtisks jautājums – vai ikdiena būs ērta arī četrkājainajam ģimenes mīlulim? To nosaka ne tikai dzīvokļa izmērs, bet arī tas, kāda ir pati ēka, koplietošanas telpas, pagalms un tuvējā apkārtne. Bonava Latvija eksperti apkopojuši praktiskus ieteikumus, ko ir vērts apsvērt pirms dzīvokļa īrēšanas vai iegādes, ja ģimenē ir suns.
Atverot sludinājumu portālus un lūkojot pēc jaunas mājvietas, suņu saimniekiem nereti jāsastopas ar piebildi bez mājdzīvniekiem, dzīvnieki nav atļauti vai tikai cilvēkiem bez mājdzīvniekiem. Suņu saimniekiem piemērota īres mājokļa atrašana nereti ir sarežģīta, jo daļa izīrētāju nevēlas izīrēt dzīvokļus cilvēkiem ar mājdzīvniekiem, bažījoties par iespējamiem bojājumiem, netīrību vai traucējumu kaimiņiem. Rezultātā mājdzīvnieks var būtiski sašaurināt pieejamo īres mājokļu izvēli.
Tai pašā laikā norāde mājdzīvnieki atļauti automātiski nenozīmē, ka konkrētais mājoklis un tā apkārtne būs piemērota sunim. To nenosaka tikai dzīvokļa platība – svarīgi, lai dzīves vide atbilstu konkrētā suņa vajadzībām, aktivitātes līmenim un ikdienas paradumiem. Suņa izmērs vien nav noteicošais – tikpat būtisks ir tā temperaments un tas, vai konkrētā vide ļauj nodrošināt viņam piemērotu ikdienu.
Tāpēc, izvēloties mājokli, ir vērts domāt ne tikai par to, vai suns tajā drīkst dzīvot, bet arī par to, vai konkrētā vide viņam patiešām būs piemērota.
Jāizpēta ne tikai dzīvoklis, bet arī 500 metru ap to
Pirms lēmuma pieņemšanas ir svarīgi izstaigāt apkārtni tā, it kā suņa saimnieks tur jau dzīvotu kopā ar savu mīluli. Kur notiks rīta pastaiga? Kur suni varēs izvest vakarā? Vai tuvumā ir parks vai cita zaļā zona? Vai līdz tai jāšķērso iela ar intensīvu satiksmi?
Labs praktisks tests ir izstaigāt vidi ap mājokli aptuveni 500 metru rādiusā dažādos dienas laikos, pievēršot uzmanību ietvēm, apgaismojumam, satiksmes intensitātei, zaļajām zonām un atkritumu urnām. Tāpat apkārtne jānovērtē arī no Latvijas laikapstākļu perspektīvas: vai pēc lietus celiņi un pagalms nepārvēršas peļķēs un dubļos, vai ziemā pārvietošanās būs droša un vai vasarā pastaigu maršrutā ir arī ēnainas vietas. Reizēm parks tepat aiz stūra suņa ikdienai var būt vērtīgāks par papildu pieciem kvadrātmetriem dzīvoklī.
Mājas iekšējās kārtības noteikumu ievērošana – sākums labām kaimiņattiecībām
Izvēloties dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, ir vērts iepazīties ne tikai ar pašu mājokli, bet arī ar mājas ikdienas kārtību. Suņa saimniekam būtu svarīgi noskaidrot, kādi noteikumi attiecas uz suņa pārvietošanos koplietošanas telpās; kā drīkst izmantot pagalmu un zaļās zonas; kādi tīrības un kārtības nosacījumi jāievēro; vai tuvumā ir ērti pieejamas atkritumu urnas un suņa ikdienas pastaigu vietas; pie kā vērsties, ja rodas praktiski jautājumi vai nesaskaņas ar kaimiņiem.
Svarīgākais ir nepaļauties tikai uz priekšstatu, ka te ar suni viss būs kārtībā, bet jau pirms svarīgā lēmuma par mājokļa iegādi vai īri saprast, kā māja un tās apkārtne funkcionē ikdienā.
Kāpēc ir svarīgi uz visu paskatīties arī suņa acīm?
Arī šķietami nelielas detaļas ikdienā var būtiski ietekmēt mājdzīvnieka labsajūtu. Tāpēc reizēm vērtīgi uz dzīvokli un tā apkārtni paskatīties no mājdzīvnieka perspektīvas, piemēram, vai mājās sunim patiesi būs droši un ērti, vai iespējams izveidot viņam savu atpūtas vietu un vai logi, balkons un telpu iekārtojums nerada papildu riskus.
Arī lifts jaunam un veselam sunim var šķist greznība, taču tam ir pavisam cita nozīme, sunim novecojot vai saskaroties ar veselības problēmām un kustību traucējumiem.
Tāpat svarīgi pievērst uzmanību ieejai un koplietošanas zonām: vai durvis ir ērti atveramas, kādi ir grīdas segumi, vai ar suni, kurš ir slapjš un netīrām ķepām, būs ērti, viegli un, galvenais, droši nokļūt līdz dzīvoklim. Lieliski, ja pie ēkas ieejas ir īpaša vieta, kur iespējams notīrīt vai nomazgāt sunim ķepas pirms došanās tālāk mājā.
Apskatot mājokli, svarīgi apdomāt arī dzīvi ilgtermiņā. Labs jautājums, ko sev uzdot, – vai šis mājoklis būs piemērots manam sunim ne tikai šodien, bet arī pēc pieciem vai desmit gadiem?
Ja mājoklis tiek īrēts, par suni vienojies rakstiski
Īrējot mājokli, nevajadzētu paļauties tikai uz mutisku vienošanos ar izīrētāju. Ja mājdzīvnieks ir atļauts, šo nosacījumu visdrošāk ir skaidri fiksēt īres līgumā un jau iepriekš pārrunāt atbildību par iespējamiem bojājumiem, koplietošanas telpu lietošanu un citus praktiskus jautājumus, lai vajadzības gadījumā nerastos nevajadzīgi pārpratumi.
Svarīgs ir ne tikai jautājums vai drīkst ar suni?, bet arī skaidri nosacījumi un atbildīga kopdzīve. Tāpēc īpaši tiek novērtēti mājokļi, kuros iespēja dzīvot kopā ar mājdzīvnieku ir paredzēta jau no paša sākuma. Piemēram, Bonava Latvija savā ilgtermiņa īres mājā Krasta kvartālā, Grēdu ielā 17, ir izvēlējusies mājdzīvniekiem draudzīgu pieeju – tur laipni gaidīti īrnieki arī ar mājdzīvniekiem. “Uzņēmuma pieredze rāda, ka potenciālie īrnieki par šo iespēju nereti ir patīkami pārsteigti, jo citviet saņēmuši atteikumu tieši mājdzīvnieka dēļ. Manuprāt, mājas mīluļiem nevajadzētu kļūt par iemeslu, kāpēc cilvēka iespējas atrast īres mājokli būtiski sarūk. Daudz svarīgāka ir paša īrnieka attieksme un atbildība. Mēs uzticamies saviem īrniekiem un paļaujamies uz viņu atbildīgu rīcību, tāpēc mūsu īres mājokļos gaidīti ir ne tikai suņu, bet arī kaķu un citu mājdzīvnieku saimnieki. Manuprāt, arī mums kā sabiedrībai kopumā jākļūst atvērtākiem un pretimnākošākiem pret cilvēkiem, kuri uzņēmušies rūpes par dzīvniekiem,” stāsta Kaspars Ekša, Bonava Latvija mārketinga un pārdošanas vadītājs.
Lai trokšņi netraucē
Dzīvojot daudzdzīvokļu namā, suns un viņa saimnieks kļūst par daļu no kopienas. Tāpēc nozīme ir ne tikai paša dzīvokļa ērtībām, bet arī tam, kā tiek veidotas attiecības ar kaimiņiem, tai skaitā novēršot traucējošas suņu rejas. Apskatot dzīvokli, ieklausies, cik labi dzirdami trokšņi no kāpņu telpas, lifta vai blakus dzīvokļiem. Sunim, kurš reaģē uz katru troksni aiz durvīm, šāda vide var radīt nevajadzīgu stresu, kas beigu beigās ietekmēs ne vien pašu mājdzīvnieku, bet arī tuvāko kaimiņu mieru.
Bieža riešana ne vienmēr ir tikai reakcija uz trokšņiem aiz durvīm – tās iemesls var būt arī garlaicība, nepietiekama fiziskā un garīgā slodze vai stress, paliekot vienam.
Tāpat ir vērts padomāt arī par ikdienas satikšanos koplietošanas telpās: vai gaitenis un lifts ir pietiekami ērti, ja vienlaikus tajos atrodas citi cilvēki, bērni vai suņi? Ne katrs suns vienādi reaģē uz liftu, kaimiņiem, citiem dzīvniekiem vai pilsētas trokšņiem, tāpēc ir svarīgs individuāls vērtējums: ne tikai vai šeit drīkst dzīvot ar suni?, bet vai šeit tieši manam sunim būs labi?.
Trīs būtiski jautājumi pirms galīgā lēmuma
Izvēloties mājokli, svarīgi domāt ne tikai par šodienas ērtībām, bet arī par to, vai mājas mīlulim tas būs piemērots arī ilgtermiņā. “Tā kā mājoklis tiek izvēlēts vairākiem gadiem, suņa vajadzības ir jāvērtē tikpat praktiski kā cena, plānojums vai atrašanās vieta. Pirms parakstīt īres līgumu vai iegādāties dzīvokli, suņu saimniekiem vērts apdomāt un sev uzdot trīs jautājumus. Vai mans suns šeit jutīsies droši? Vai man būs ērti nodrošināt viņa ikdienas vajadzības? Vai arī pēc vairākiem gadiem šis joprojām būs labs mājoklis mums abiem?” aicina Kaspars Ekša.
Sunim patiešām piemērots mājoklis nav tikai tāds, kurā mājdzīvniekam ir atļauts uzturēties. Tā ir vieta, kur ērta un pārdomāta ikdiena ir gan saimniekam, gan viņa četrkājainajam mīlulim.
