Ārā kļūst arvien vēsāks, un pēc garas dienas tā vien gribas atgriezties siltā, mājīgā dzīvoklī. Taču ko darīt, ja arī mājās jau jūtams rudens drēgnums, bet radiatori joprojām auksti? Kā saglabāt mājoklī patīkamu temperatūru, izvairīties no lieka mitruma un sagatavoties apkures sezonai, skaidro mājokļu attīstītāja Bonava Latvija Klientu servisa un garantijas nodaļas vadītājs Andris Vindels.
Latvijā daudzdzīvokļu ēku apkures sistēmas parasti sāk darbu, kad āra gaisa vidējā temperatūra trīs diennaktis pēc kārtas ir zemāka par +8 °C. Siltā rudenī periods bez apkures var ieilgt, jo vakaros un naktīs gan ir jūtams dzestrums, bet dienas laikā gaisa temperatūra joprojām mēdz būt salīdzinoši augsta. Apkuri var pieslēgt, pirms gaisa temperatūra noslīdējusi zem “nosacītā” sliekšņa, ja vairums ēkas iedzīvotāju pauž šādu vēlmi.
Atsevišķos gadījumos apkures sezonas sākumu var aizkavēt arī tehniski iemesli, piemēram, siltummezgla darbības traucējumi vai avārijas situācijas, kuru novēršanai nepieciešams laiks. Tāpat apkures pieslēgšanu var ietekmēt nenokārtotas finanšu saistības par saņemtajiem siltumapgādes pakalpojumiem. Tāpēc ir svarīga iedzīvotāju sadarbība ar mājas pārvaldnieku, lai laicīgi identificētu šādus riskus un tos laicīgi novērstu.
Ja dzīvoklī ilgstoši ir vēss vai pieaug mitruma līmenis, būtu ieteicams sazināties ar ēkas pārvaldnieku, lai noskaidrotu, kāda ir situācija konkrētajā ēkā, un izvērtētu iespējamos risinājumus.
“Privātmāju īpašnieki bauda priekšrocību ieslēgt apkuri brīdī, kad subjektīvā sajūta saka – ir pārāk drēgns, lai justos komfortabli. Daudzdzīvokļu namos viena dzīvokļa īpašnieks diemžēl šādu lēmumu vienpersoniski pieņemt nevar. Jaunajās daudzdzīvokļu ēkās apkures sistēmas lielākoties ir automatizētas, tās reaģē uz āra temperatūras izmaiņām un palīdz uzturēt komfortablu mikroklimatu. Tādēļ arī apkures ieslēgšanas galvenie kritēriji ir sistēmas iestatījumi un faktiskie laikapstākļi. Jā, pārejas periods starp vasaru un pilnvērtīgas apkures sezonas sākumu var šķist nepatīkams, taču tas ir salīdzinoši īss, turklāt ir virkne vienkāršu lietu, ko katrs var darīt, lai mājās justos omulīgāk,” saka Bonava Latvija Klientu servisa un garantijas nodaļas vadītājs Andris Vindels.
Kā mājās radīt vairāk siltuma un omulības?
Pirmām kārtām siltumu un omulību mājās palīdz radīt tekstilizstrādājumi – paklāji, silti pledi, spilveni, siltāks apģērbs un zeķes. Vakaros ieteicams aizvērt aizkarus, it īpaši dzīvokļos ar lieliem logiem, lai mazinātu aukstā stikla radīto vēsuma sajūtu.
Protams, telpas var sildīt ar elektriskajiem sildītājiem, tomēr ilgstoša elektriskā apsilde kā galvenais siltuma avots var būtiski palielināt elektrības rēķinu. Jaunajos projektos var izmantot rekuperācijas iekārtu daļējai āra gaisa uzsildīšanai līdz vēlamā komforta līmenim, šādi uzturot sev vēlamo komforta līmeni dzīvoklī. Tomēr arī šajā gadījumā jārēķinās ar paaugstinātu elektroenerģijas patēriņu.
“Papildu elektriskās sildierīces vislabāk uztvert kā īslaicīgu risinājumu starpsezonā vai komforta saglabāšanai atsevišķā telpā, nevis kā alternatīvu apkuri ilgtermiņā. Izvēloties ierīci, jāvērtē ne tikai tās iegādes cena, bet arī ierīces jauda, regulēšanas iespējas, piemērotība telpai un drošība,” skaidro Andris Vindels.
Viņš atgādina – elektriskās sildierīces nedrīkst atstāt bez uzraudzības, īpaši nakts laikā vai dodoties prom no mājām. Tās nedrīkst novietot aizkaru, mēbeļu, veļas vai citu viegli uzliesmojošu materiālu tuvumā, kā arī vienmēr jāievēro ražotāja noteiktie drošības attālumi un ekspluatācijas prasības.
Aukstums ārā vēl nenozīmē, ka logi jātur ciet!
Vēss dzīvoklis bieži vien rada vēlmi aizvērt ventilācijas atveres un retāk vēdināt telpas. Tomēr tas nav labs veids, kā taupīt siltumu. Telpās uzkrājas mitrums, pasliktinās gaisa kvalitāte, un palielinās kondensāta un pelējuma veidošanās risks, tāpēc arī rudenī mājoklis jāvēdina. Vislabāk logus atvērt pilnībā uz dažām minūtēm vairākas reizes dienā, nevis ilgstoši turēt tos pavērtus. Tāpat nedrīkst aizsegt ventilācijas restes, aizsprostot frešus vai izslēgt mehānisko ventilāciju.
“Īpaša uzmanība jāpievērš mitrumam telpā. Veselīgam mikroklimatam ieteicams uzturēt aptuveni 40–60% relatīvo gaisa mitrumu. Ja mājoklī tiek žāvēta veļa, to vēlams darīt vietā ar aktīvu gaisa ventilāciju, piemēram, vannasistabā ar ieslēgtu ventilatoru, uz balkona vai izmantot veļas žāvētāju,” iesaka Bonava Latvija eksperts.
Pārbaudiet logus, bet nesteidzieties tos regulēt!
Vēsums pie loga ne vienmēr nozīmē, ka logs ir bojāts. Aukstais stikls atdzesē gaisu telpā, un tas sāk kustēties uz leju, radot sajūtu, ka no loga pūš. Ja tomēr rodas aizdomas, ka logs nav pietiekami hermētisks, to var vienkārši pārbaudīt ar papīra lapu: ja aizvērtā logā ievietotu papīru var ļoti viegli izvilkt, iespējams, konkrētajā vietā blīvējums nav pietiekams.
Andris Vindels norāda: “Kādam var rasties jautājumi par tā saukto logu ziemas režīmu, taču pārslēgšana šādā režīmā nebūt nav vajadzīga visiem logiem. Ja tie ir pietiekami cieši noslēgti, logs aizveras normāli un nav jūtama gaisa noplūde, papildu regulēšana parasti nav nepieciešama. Turklāt dažādiem logiem ir atšķirīga furnitūra, un nepamatota regulēšana bez atbilstošām zināšanām var izraisīt vairāk problēmu nekā labuma. Šajā gadījumā, labākais risinājums ir sazināties ar savu logu ražotāju un vienoties par meistara vizīti.”
Ko pārbaudīt pirms radiatori sāk sildīt?
Mūsdienu daudzdzīvokļu ēkās ar centralizēto siltumapgādi apkures sistēmas ieslēgšana tehniski parasti ir stundu, nevis dienu jautājums. Tomēr komfortabla temperatūra visos dzīvokļos neveidojas vienlaikus. Pēc palaišanas sistēmai vajadzīgs laiks, lai tā pilnībā uzsiltu un sasniegtu paredzētos darbības parametrus. Tāpēc nav jāuztraucas, ja visi radiatori nesasilst vienlaikus, it īpaši lielākās ēkās, jo siltuma sadalījums notiek pakāpeniski.
Pirms apkures sezonas sākuma radiatora termostatu ieteicams atstāt maksimāli atvērtā pozīcijā. Tas ļauj siltumnesējam brīvi cirkulēt un palīdz sistēmu sekmīgi ieregulēt. Tāpat jāpārliecinās, ka radiatorus neaizsedz mēbeles, biezi aizkari vai dekoratīvi paneļi.
Kad apkure ieslēgta, sistēmā var atrasties gaiss, un tādā gadījumā ir nepieciešama sistēmas balansēšana. Ja radiators ilgstoši paliek auksts vai uzsilst tikai daļēji, “Bonava Latvija” eksperts iesaka nenodarboties ar pašrocīgiem sistēmas atgaisošanas vai izjaukšanas eksperimentiem un sazināties ar pārvaldnieku.
Siltums mājās – kāpēc svarīga vienmērīga temperatūra?
Mājoklī komfortabla temperatūra lielākajai daļai cilvēku sākas ap +18 °C, bet dzīvojamās telpās par optimālu bieži uzskata +20 līdz +22 °C. Mūsdienīgā, energoefektīvā ēkā viena no siltuma taupīšanas metodēm ir stabilas telpu temperatūras uzturēšana.
“Nav ieteicams apkures vai termostata iestatījumus strauji mainīt katru reizi, kad dodaties prom no mājām. Viens no izplatītākajiem mītiem ir uzskats, ka apkures temperatūra, dodoties uz darbu vai brīvdienās ārpus mājas, jāsamazina. Taču šajā gadījumā daudz vairāk enerģijas jāpatērē, dzīvokli atkal uzsildot sev vēlamā komforta līmenī, nekā pastāvīgi uzturēt noteiktu temperatūru dzīvoklī. Otrs mīts – aizverot ventilācijas atveres un nevēdinot telpas, var būtiski ietaupīt siltumu. Īstermiņā telpa var šķist siltāka, taču tajā uzkrājas mitrums un pasliktinās gaisa kvalitāte. Tas palielina kondensāta un pelējuma veidošanās risku, un seku novēršana var izmaksāt daudz vairāk nekā pareiza telpu vēdināšana. Tāpēc rudenī nevajadzētu taupīt uz veselīga mikroklimata rēķina. Pareizi ekspluatēta apkure un ventilācija darbojas kopā: viena nodrošina siltumu, otra izvada lieko mitrumu un palīdz saglabāt veselīgu vidi mājoklī,” uzsver Bonava Latvija Klientu servisa un garantijas nodaļas vadītājs Andris Vindels.
Brīdis pirms apkures sezonas sākšanās ir īstais laiks pārbaudīt radiatorus, logus un ventilāciju, kā arī pievērst uzmanību mitruma līmenim. Daži vienkārši ikdienas paradumi palīdzēs ne tikai justies siltāk, bet arī pasargās mājokli no kondensāta un pelējuma.
