Būvgružus šķiro 42% sieviešu, taču tikai 36% vīriešu, liecina SIA Grāvējs un sociālā projekta Būvgružu akadēmija veiktā iedzīvotāju aptauja. Turklāt sievietes Latvijā būvgružus apsaimnieko apzinīgāk nekā vīrieši – biežāk tos šķiro un pašas nogādā nodošanas vietās, bet retāk izmet sadzīves atkritumu konteineros vai būtu gatavas izvēlēties aizdomīgi lētu izvedēju.
Atšķirība vēl izteiktāka ir būvgružu izvešanā – uz nodošanas punktu būvgružus pašas aizved 42% sieviešu un 31% vīriešu. Savukārt sadzīves atkritumu konteinerā būvgružus nelegāli nobēdzina 16% sieviešu, bet starp vīriešiem jau 22%. Arī riskēt ar aizdomīgi lētu būvgružu izvedēju sievietes gatavas retāk – šādu iespēju pieļauj tikai 14% sieviešu un 20% vīriešu. Atšķiras arī problēmas uztvere: būvgružu nonākšanu dabā par būtisku problēmu uzskata 79% sieviešu un 70% vīriešu.
“Līdzīgu tendenci var novērot arī citviet Eiropā – pētījumos to mēdz saukt par zaļo dzimtes plaisu (green gender gap – angļu valodā). Proti, sievietes biežāk nekā vīriešus satrauc vides jautājumi un viņas biežāk izjūt personisku atbildību un izkopj videi draudzīgus ikdienas paradumus, piemēram, atkritumu, vai šajā gadījumā – būvgružu šķirošanu, atbilstošu nodošanu utt.,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes pētniece un lektore Diāna Kiščenko.
2026. gadā publicētā pētījumā, kurā tika analizēti vairāk nekā 20 gadu dati no 36 Eiropas valstīm, tika secināts, ka sievietes visos Eiropas reģionos pauž lielākas rūpes par vidi un klimata pārmaiņām nekā vīrieši.
D. Kiščenko akcentē – tas nebūt nenozīmē, ka sievietes pēc dabas domā zaļāk vai rīkojas atbildīgāk. “Aptaujas rezultāti nav pierādījums tam, ka sievietes ir atbildīgākas par vīriešiem – sievietēm rūpes par apkārtējo vidi var kļūt par daļu no daudz plašākas rūpju ķēdes, piemēram, rūpēm par māju, ģimeni, veselību, apkārtni un kopienu,” piebilst dzimumu lomu pētniece.
“No vienas puses, vides jautājumi tiek pasniegti kā visas sabiedrības kopīga atbildība, bet no citas – daļa šīs atbildības var kļūt par vēl vienu neredzamu mājsaimniecības pienākumu, ko biežāk uzņemas sievietes. Tādēļ sieviešu videi draudzīgāku rīcību nevajadzētu automātiski interpretēt tikai pozitīvi – tā var liecināt arī par nevienlīdzīgu atbildības sadalījumu ģimenē,” uzmanību vērš D. Kiščenko.
Jau vēstīts, ka kopumā 79% Latvijas iedzīvotāju būvgružus šķiro pilnībā vai daļēji. Vienlaikus 68% nezina, ka pareizi sašķirotu būvgružu nodošana var būt lētāka vai pat bez maksas.
Nevietā aprakti vai atstāti būvgruži nodara ievērojamu kaitējumu dabai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Lielākā daļa būvgružu sadalās ļoti lēni vai praktiski nemaz, paliekot dabā tūkstošiem gadu.
SIA Grāvējs ir ēku demontāžas uzņēmums, kurš vidēji gadā apsaimnieko un pārstrādā 90 000 tonnu būvgružu. 50 000 tonnu Grāvējs pārstrādā patstāvīgi, bet pārējo nodod sadarbības partneriem. Savukārt Būvgružu akadēmija ir Grāvēja radīts sociāls projekts, kā mērķis ir izglītot un informēt sabiedrību par pareizu apiešanos ar būvgružiem, veicināt to šķirošanu un tādējādi samazināt gan nelegāli nobēdzināto būvgružu daudzumu, gan poligonos apglabāto būvgružu apjomu, panākot atkārtotu izmantošanu un tādējādi sekmējot aprites ekonomiku.
