2026. gada 29. oktobrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Arhitektūras likumu, kas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Jaunais likums nostiprina arhitektūras kvalitātes principus, nosaka pašvaldību pilnvaras un arhitektu profesionālās darbības nosacījumus, kā arī reglamentē arhitektūras konkursu rīkošanu.
Manuprāt, būvniecības nozarei ir būtiski saprast, kā organizēt darbu atbilstoši jaunajam regulējumam, lai būtu iespējams gan ievērot pilsētvides kvalitātes prasības, gan īstenot projektus.
Mani satrauc risks, ka, piemērojot jauno regulējumu, lielāku nozīmi piešķirs autora ieceres saglabāšanai nekā būvniecības ekonomiskajai pamatotībai. Šādā gadījumā varētu pieaugt spiediens uz pasūtītāju, savukārt projekta sagatavošana prasītu vairāk laika un līdzekļu.
Kad likums būs stājies spēkā, jānoskaidro, kas procesa dalībniekiem jāmaina savā darbā, lai arhitektūras kvalitātes prasības nekļūtu par šķērsli būvniecībai.
Arhitektūras iecerē jāņem vērā projekta ekonomika
Arhitektu nostāja ir saprotama. Optimizējot projektu, var zust elementi, kas ēkai piešķir individualitāti. Taču materiālu izmaksas, tehnoloģiju pieejamība un finansēšanas nosacījumi var mainīties jau pēc koncepcijas saskaņošanas. Arī turpmāk profesionāli jāapspriež, vai arhitektūras ieceri iespējams saglabāt ar mazākām izmaksām.
Cik vienkārša un paredzama būs ekonomiski pamatotu izmaiņu saskaņošana? Ja par katru būtisku korekciju izceļas ilgstošs strīds ar autoru, pasūtītājs zaudē iespēju elastīgi lemt par projekta risinājumiem. Aizsargājot arhitektūras ieceri, jāņem vērā arī atbildība par tās īstenojamību, jo kavēšanās sekas galvenokārt izjūt tas, kurš finansē būvniecību.
Konkurss var palielināt izmaksas un ierobežot turpmāko izvēli
Arhitektūras konkurss ļauj salīdzināt piedāvājumus un izvēlēties kvalitatīvu koncepciju. Pasūtītājs apmaksā gan konkursa rīkošanu, gan projektēšanu, taču tas vēl negarantē, ka varēs sākt būvdarbus. Ja konkurss ir obligāts, ar šiem izdevumiem jārēķinās, īstenojot projektu.
Pēc maniem novērojumiem, šādi projekti biežāk beidzas neveiksmīgi. Tieši tāpēc ir tik maz veiksmīgu šīs prakses piemēru.
Neskaidrība saskaņošanas procesā ietekmē investīciju lēmumus
Jaunais likums nostiprina pašvaldību pilnvaras arhitektūras jomā un nosaka pilsētas arhitekta funkcijas. Jāvērtē projekta atbilstība pilsētvidei. Investoram ir būtiski jau iepriekš saprast, kas ir lēmumu pamatā un kādas prasības jāizpilda.
Ja nav pietiekami skaidrs, kādu iemeslu dēļ koncepciju var pārskatīt, pat ievērojami ieguldījumi projekta sagatavošanā nevieš pārliecību, ka projektu varēs turpināt. Norāde uz neatbilstību pilsētvidei var nozīmēt, ka projekts būtiski jāpārstrādā. Ja saskaņošana ieilgst, šāda pārstrāde var aizkavēt projekta īstenošanu un padarīt to ekonomiski nelietderīgu.
Šāda neskaidrība rada tiešas izmaksas. Uzņēmumiem, kuri vēl tikai apsver ienākšanu Latvijas tirgū, sarežģītas un neparedzamas procedūras var būt arguments par labu citam tirgum.
Arhitektūras kvalitāte jānodrošina tā, lai objektu varētu uzbūvēt
Likuma pieņemšana pati par sevi vēl nenozīmē, ka visi minētie riski ir neizbēgami. Manuprāt, līdzšinējā prakse jāmaina trīs virzienos, lai tā dotu vairāk veiksmīgu rezultātu.
1. Pretrunas starp valsts un pašvaldību iestāžu prasībām jārisina kopīgi, lai to sekas nebūtu jāuzņemas pasūtītājam. Visiem procesa dalībniekiem skaidri jāizprot investora mērķi un jābūt konsekventiem, nosakot, kādas prasības izvirzāmas katrā projekta izskatīšanas un saskaņošanas posmā.
2. Arhitektiem jāattīsta prasme projektēt, ņemot vērā pasūtītāja budžetu. Saglabājot autora ieceri, atbildīgi jāizturas arī pret tās īstenošanas izmaksām. Tas nozīmē gatavību apspriest alternatīvas un meklēt risinājumus, kas ļauj objektu uzbūvēt ar investoram pieejamo finansējumu.
3. Sagatavojot un koordinējot projektu, pasūtītājam jāizprot jaunās procedūras un saskaņošanas nosacījumi, lai varētu laikus un reālistiski plānot projekta termiņus un izmaksas.
Par jaunā likuma efektivitāti spriedīšu pēc tā, vai vairāk kvalitatīvu projektu nonāks līdz būvdarbu sākšanai. Tieši šāda prakse jāveido, lai līdz ar pilsētvides uzlabošanu saglabātos investoru interese īstenot projektus Latvijā.
Viedokļa autors: Sergejs Frolovs, Liela mēroga būvniecības projektu vadības eksperts, BLV Advisory Group vadītājs
