Pagājušā gada decembrī pirmoreiz tika godināti konkursa Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 laureāti – Latvijas labākie būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) un digitālo risinājumu projekti. Konkursu rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts. Projektus kompetenta žūrija vērtēja trīs kategorijās – BIM projekts, BIM būvobjekts un Digitālā inovācija –, katrā kategorijā nosakot trīs pirmo vietu ieguvējus, kā arī piešķirot vienu speciālbalvu kategorijā BIM projekts. Žurnāls Būvinženieris 2026. gada gaitā plāno iepazīstināt lasītājus ar visiem …
Pagājušā gada decembrī pirmoreiz tika godināti konkursa Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 laureāti – Latvijas labākie būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) un digitālo risinājumu projekti. Konkursu rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts. Projektus kompetenta žūrija vērtēja trīs kategorijās – BIM projekts, BIM būvobjekts un Digitālā inovācija –, katrā kategorijā nosakot trīs pirmo vietu ieguvējus, kā arī piešķirot vienu speciālbalvu kategorijā BIM projekts. Žurnāls Būvinženieris 2026. gada gaitā plāno iepazīstināt lasītājus ar visiem …
Rubrika: Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Inese Helmane Attēli no SIA Ziegler arhīva Drīzumā noslēgsies Eiropas Savienības fondu programma energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai pašpatēriņam un elektroauto iegādei. Tās turpinājums paredzēts jaunā atbalsta programmā uzņēmējdarbības zaļināšanai, atjaunīgo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kas tiks atvērta šogad martā. Jaunās programmas nosacījumi iekļauti Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 155 Atbalsta programmas noteikumi uzņēmējdarbības zaļināšanai, atjaunīgo energoresursu izmantošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai. Noteikumu mērķis ir veicināt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā, viedas energovadības un atjaunīgo energoresursu izmantošanā rūpniecībā …
Rubrika: Inovācijas Ģirts Būmanis, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūta asociētais profesors Uldis Lencis, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūta pētnieks Aigars Ūdris, RTU Latvijas Jūras akadēmijas vadošais pētnieks Rauls Klaucāns, RTU Latvijas Jūras akadēmijas pētnieks Aleksandrs Korjakins, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Ilgtspējīgo būvmateriālu un inženiersistēmu institūta profesors Foto – Toms Norde, Ģirts Būmanis un no RTU arhīva Būvspeciālistam, analītiski vērtējot dzelzsbetona būvelementu tehnisko stāvokli un nestspēju, nepieciešams izmantot dažādus konstrukciju …
Rubrika: Inženierija Žurnāls Būvinženieris sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) turpina lasītājiem piedāvāt iespēju iepazīt dažādu RTU izgudrojumu patentu pilnus aprakstus par trim tēmām – būvkonstrukcijas, būvmateriāli un būvdarbu tehnoloģiskie procesi. Tā kā RTU ir šā intelektuālā īpašuma – izgudrojumu patentu – bagātākais īpašnieks Latvijā, tad gan augstskola, gan paši izgudrojumu autori ir ieinteresēti dalīties informācijā ar būvniekiem, projektētājiem un pasūtītājiem, lai tādējādi veicinātu šo izgudrojumu ieviešanu praksē būvniecībā un ražošanā. Šajā žurnāla numurā publicējam otro rakstu šai sērijā. Patenta aprakstu publicējam …
Rubrika: Inženierija Rihards Gailītis, Ph. D., vadošais pētnieks, RTU Augstas veiktspējas materiālu un konstrukciju institūts Andīna Sprince, Dr. sc. ing., profesore, RTU Būvniecības inženierzinātņu institūts Viens no svarīgiem materiālu noturības parametriem ir nogurums. Nogurums ir īpaši svarīgs konstrukciju materiāliem, kuri pakļauti ilgstošām, cikliskām slodzēm. Ikviens kādreiz ir vairākkārt salocījis un atlocījis plānus metāliskus elementus vienā un tajā pašā vietā un novērojis materiālu nogurumu un plaisas, kas rodas ap locījuma vietu. Pēc noteikta locīšanas reižu skaita daļa no apjoma atdalās pa …
Rubrika: Personība Līga Caune Foto no Būvindustrijas lielās balvas arhīva un Imanta Kozačkova personiskā arhīva Tā ir sagadījies, ka tikšanos ar manu sarunas biedru un šā žurnāla numura viesi esam norunājuši Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kas ir viena no mūsu valsts nozīmīgākajām celtnēm gan būvniecības kontekstā, gan kā nacionālās identitātes simbols. Sarunas gaitā, ik pa brīdim paceļot acis uz iekštelpu konstrukcijām, bibliotēku varam izmantot arī kā sarunas teorētiskās puses vizualizāciju. Kā Latgales puisis, kura pirmās būves bija ar bērnības draugiem celtie …
Rubrika: Mantojums Katriona Luīze Rožlapa Foto – Katriona Luīze Rožlapa un Sarmīte Livdāne Valentīndienā dzimušais inženieris Teodors Hermanovskis nekautrējās iesaistīties. Viņa rokraksts izgaismo spilgtu funkcionālisma arhitektūras sākumu Latvijā, bet rokraksta izaugsme ataino funkcionālisma stilistiskās pārmaiņas, gadiem ejot. T. Hermanovska arhitektūra kalpo kā laiku atskaite, atklājot funkcionālisma iedīgļus, briedumu un noslēgumu. Viņš bija klātesošs 1905. gada revolūcijas nemieros un pēcāk arī jaunās Latvijas valsts dibināšanā. Šķietami nevaldāmais, spējīgais inženieris nebaidījās uzņemties, nebaidījās izteikties, vienlaikus saglabājot gana spēcīgu apzinātību par patieso situāciju …
Reklāma Būvdarbu brigādes objektā ierodas agri, lai sagatavotos betona iestrādei veidņos. Temperatūra naktī ir pazeminājusies, vējš ir mainījies, un zeme joprojām ir auksta no nesenā sala. Lēmums, ar kuru tagad saskaras ikviens, ir pazīstams: vai mēs varam droši betonēt šodien, vai arī šī ir vēl viena diena, kad operācija tiek atlikta? Daudzos būvniecības objektos regulāri pārtrauc betonēšanu, kad parādās sals, nevis tāpēc, ka betonu nevar droši iestrādāt, bet tāpēc, ka darbinieki nevar droši spriest, kad sākas hidratācija, cik ātri uzkrājas …
Reklāma Arvien stingrāki energoefektivitātes un būvfizikas prasību standarti liek arhitektiem un būvinženieriem rūpīgāk pievērsties termisko tiltu jeb aukstuma tiltiņu novēršanai īpaši kritiskās konstrukciju vietās, piemēram, balkonu savienojumos ar ēkas karkasu. Lai atvieglotu šo problēmu risināšanu projektēšanas gaitā, Vācijas uzņēmums Schöck izstrādājis tīmekļa projektēšanas programmatūru Scalix® − jaunākās paaudzes rīku balkonu nesošo elementu aukstuma tiltiņu pārrāvumu aprēķiniem un atbilstošai būvelementu izvēlei. Šī programma bez maksas pieejama arī Latvijas lietotājiem. Balkoni ir arhitektoniski daudzveidīgs ēkas elements ar dažādas sarežģītības formām, laidumu garumiem …
