Ņemot vērā pieaugošo sabiedrības interesi par Rail Baltica konsolidēto sliežu iepirkumu, RB Rail visu Rail Baltica projekta ieviesēju Baltijā vārdā sniedz papildu skaidrojumu par iepirkuma struktūru, mērķi un cenu veidošanās principiem. Mērķis ir izskaidrot konsolidēto iepirkumu sistēmu, ko kopīgi apstiprinājušas visas trīs Baltijas valstis, kā arī to, kāpēc tieša salīdzināšana ar atsevišķiem jeb spot iepirkumiem, piemēram, neseno AS Latvijas dzelzceļš sliežu iepirkumu, nav iespējama.
Konsolidētā iepirkuma galvenais mērķis
Konsolidētā iepirkuma galvenais mērķis ir nodrošināt iepriekš definētu un stabilu cenu milzīgam, ilgtermiņā prognozējamam materiālu apjomam, kas nepieciešams Rail Baltica būvniecībai visās trīs Baltijas valstīs. Tā ir principiāli atšķirīga pieeja no vienreizēja īstermiņa iepirkuma. Tā ir vienlaicīgi cenu, piegāžu drošības un risku pārvaldības stratēģija septiņu gadu periodam.
Rail Baltica projektā konsolidētos būvmateriālu iepirkumus īsteno RB Rail kopā ar nacionālajām ieviesējorganizācijām Rail Baltic Estonia, Eiropas Dzelzceļa līnijas un LTG Infra. Tā nav centralizēta sistēma, ko pārvalda viena valsts, bet gan kopīgs Baltijas valstu ieviesējorganizāciju noslēgts ietvarlīgums, kurā katra valsts saglabā tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus par projekta ieviešanu un materiālu pasūtīšanu.
Konsolidētie iepirkumi tiek organizēti kā septiņu gadu ietvarlīgumi ar skaidru cenu un indeksācijas mehānismu. Tie nodrošina piegāžu stabilitāti un prognozējamību ilgtermiņā, vienlaikus saglabājot elastību. Katra nacionālā ieviesējorganizācija pati lemj, vai un kad izmantot līgumu atbilstoši savam būvniecības progresam un ieviešanas stratēģijai.
“Konsolidēto iepirkumu mērķis ir nodrošināt vienotus tehniskos standartus, cenu stabilitāti un piegāžu drošību ilgtermiņā. Pēdējos septiņos gados tērauda cenas starptautiskajos tirgos ir svārstījušās par vairāk nekā 50 %, un septiņu gadu ietvarlīgums ar fiksētu cenas mehānismu pasūtītājam nodrošina aizsardzību pret šādiem riskiem. Vienlaikus šī pieeja saglabā elastību, jo katra nacionālā ieviesējorganizācija pati pieņem lēmumus par līguma izmantošanu atbilstoši savam būvniecības progresam un risku izvērtējumam,” skaidro RB Rail galvenais programmu vadības direktors un valdes loceklis Tjerī Busijons (Thierry Boussillon).
Konsolidētā iepirkuma ietvarlīgums paredz iespēju nodrošināt būvmateriālu piegādes visām trim Baltijas valstīm, vienlaikus saglabājot katras valsts tiesības patstāvīgi lemt par līguma izmantošanu. Piemēram, sliežu iepirkuma gadījumā Latvija līgumu ir parakstījusi, Igaunija ir rakstiski apliecinājusi gatavību tam pievienoties, savukārt Lietuva ir izvēlējusies sliedes iepirkt atsevišķi. Faktiskā nepieciešamība pēc sliedēm nav sagaidāma agrāk par 2028. gadu, tādēļ katra valsts var pieņemt savam ieviešanas tempam un prioritātēm atbilstošu lēmumu.
Apjomu atšķirības: kāpēc salīdzinājums nav līdzvērtīgs
Lai izprastu, kāpēc konsolidētā iepirkuma un atsevišķu spot iepirkumu salīdzinājums nav korekts, būtiski apzināties apjomu mērogu atšķirību. Rail Baltica konsolidētais sliežu ietvarlīgums paredz piegāžu nodrošināšanu vairāku desmitu tūkstošu tonnu apmērā septiņu gadu periodā. Salīdzinājumam, AS Latvijas dzelzceļš pēdējos trīs gados ir iepircis aptuveni 4 800 tonnu sliežu (2024. gadā 1 927 tonnas, 2025. gadā 2 168 tonnas un 2026. gadā 723 tonnas), kas atbilst aptuveni 6 % no konsolidētā ietvarlīguma apjoma Latvijai. Ja neņem vērā 2024. gada iepirkumu, šis īpatsvars sarūk līdz aptuveni 3,5 %. Līdzīgi Lietuvā LTG Infra atsevišķi iepirktais apjoms atbilst aptuveni 3,5 % no konsolidētā ietvarlīguma apjoma šai valstij. Tādējādi gan Latvijā, gan Lietuvā atsevišķo iepirkumu apjoms ir mazāks par 5 % no konsolidētā ietvarlīguma apjoma.
Salīdzināt nelielu, vienreizēju iepirkumu ar septiņu gadu ietvarlīgumu, kas aptver vairāk nekā divdesmit reizes lielāku apjomu un ietver cenu garantiju, piegāžu drošību un kvalitātes prasības visam šim periodam, nav korekti. Tie ir principiāli atšķirīgi instrumenti ar atšķirīgu komerciālo loģiku.
Kā veidojas cenu atšķirības dažādos sliežu iepirkumos
Publiskajā telpā izskanējuši salīdzinājumi starp Rail Baltica konsolidēto sliežu iepirkumu un neseno AS Latvijas dzelzceļš iepirkumu. Tomēr šie iepirkumi ir veidoti pēc atšķirīgiem tehniskajiem un komerciālajiem principiem, un to cenas atspoguļo atšķirīgu produktu, atšķirīgu garantiju un atšķirīgu risku sadalījumu.
Būtiskas atšķirības ir arī iepirkumu tehniskajās prasībās, garantijas nosacījumos un piegādātāja atbildībā. Konsolidētais sliežu piegādes ietvarlīgums paredz iespēju iegādāties gan 25 m, gan 50 m garas sliedes, savukārt katra nacionālā ieviesējorganizācija pati lemj par konkrēto risinājumu atbilstoši projekta vajadzībām. Rail Baltica iepirkums paredz arī ilgtermiņa piegāžu un kvalitātes nodrošināšanu visā līguma darbības laikā. Garākas sliedes uz vienu kilometru samazina metināšanas šuvju skaitu uz pusi, kas tieši ietekmē ne tikai infrastruktūras dzīves cikla izmaksas, vibrāciju līmeni un uzturēšanas prasības nākamajās desmitgadēs, bet arī ekspluatācijas drošību. Katra metināšanas šuve ir potenciāls nolietojuma un bojājumu rašanās punkts, tādēļ to skaita samazināšana uz pusi būtiski paaugstina sliežu ceļa drošības līmeni. Tas ir īpaši kritiski ātrgaitas dzelzceļa līnijā, kur vilcienu kustības ātrums sasniedz 249 km/h. Rail Baltica ietvarlīgums paredz arī ilgāku garantijas periodu un plašāku piegādātāja atbildību par materiālu kvalitāti visā līguma darbības laikā.
Pirms konsolidētā iepirkuma izsludināšanas RB Rail veica tirgus konsultācijas ar potenciālajiem piegādātājiem, kuru laikā tika pārrunāti tehnisko specifikāciju, līguma struktūras un risku sadalījuma jautājumi. Saņemtie viedokļi tika izvērtēti un, kur tas bija saderīgi ar projekta tehniskajām un juridiskajām prasībām, ņemti vērā iepirkuma dokumentācijā. Vienlaikus atsevišķi piegādātāju ieteikumi, kas būtu samazinājuši piegādes drošības prasības vai pārcēluši tirgus risku no piegādātāja uz pasūtītāju, netika pieņemti.
Atšķiras arī līguma struktūra. Vienreizējos iepirkumos piegādātājs saņem konkrētu pasūtījumu ar noteiktu apjomu un piegādes termiņu, savukārt Rail Baltica konsolidētais iepirkums ir ilgtermiņa ietvarlīgums, kurā piegādātājam vairāku gadu garumā jānodrošina piegādes gatavība un ražošanas jaudu pieejamība. Ietvarlīgumā piegādātājiem ir noteiktas augstākas kvalifikācijas un finanšu nodrošinājuma prasības, kas raksturīgas ilgtermiņa starptautiskiem infrastruktūras projektiem, un šādi nosacījumi tiek ņemti vērā kopējā līguma cenā.
Ko nozīmē fiksētas cenas līgums septiņiem gadiem un risku sadalījums
Pēdējos gados tērauda un citu būvmateriālu cenas starptautiskajos tirgos ir būtiski svārstījušās. Septiņu gadu ietvarlīgums ar iepriekš definētu cenu mehānismu un indeksācijas kārtību nodrošina lielāku prognozējamību, piegāžu drošību un plānošanas stabilitāti ilgtermiņā. Atsevišķos spot iepirkumos tirgus risks lielākoties paliek pasūtītāja pusē – ja cenas pieaug vai tirgū samazinās materiālu pieejamība, nākamie iepirkumi jāveic par tā brīža tirgus cenu un pieejamajiem apjomiem. Savukārt konsolidētajā ietvarlīgumā piegādātājam ilgtermiņā jānodrošina ne tikai iepriekš saskaņota cenu pieeja, bet arī piegāžu kapacitāte un gatavība nodrošināt nepieciešamos apjomus. Tas pasūtītājam nodrošina lielāku aizsardzību pret tirgus svārstībām un piegāžu riskiem ilgākā laika periodā.
RB Rail atzinīgi vērtē Saeimas lēmumu par Rail Baltica projekta koordinācijas stiprināšanu un Ministru prezidenta paaugstināto lomu projekta uzraudzībā. Tāpat tiek atbalstītas iniciatīvas par lielāku iepirkumu pārvaldības caurspīdību.
