Valmieras novadā, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas ielikts pamatakmens Utilitas Wind Lodes hibrīdparkam, kas elektroenerģijas ražošanu sāks 2028. gadā. Paredzams, ka tas gadā saražos aptuveni 330 GWh elektroenerģijas, nodrošinot vairāk nekā gada elektroenerģijas patēriņu 110 000 mājsaimniecību, informē SIA Utilitas Wind pārstāvji.
Lodes hibrīdparks sastāvēs no 18 mūsdienīgām Vestas vēja elektrostacijām un akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmas (BESS). Katras vēja elektrostacijas jauda būs 6,5 MW, nodrošinot kopējo uzstādīto parka jaudu 117 MW apmērā. Objektā tiks uzstādīta akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēma ar 60 MW jaudu un 240 MWh ietilpību, nodrošinot enerģijas balansēšanas iespējas visam Baltijas elektrotīklam.
“Lodes projekts apvieno divas lietas, kas Baltijas energosistēmai ir aizvien vairāk nepieciešamas: jaunu zemu izmaksu elektroenerģijas ražošanu un lielāku elastību. Sauszemes vēja enerģija ir viens no pieejamākajiem veidiem, kā palielināt jaunas ražošanas jaudas, savukārt bateriju uzkrāšana ļauj efektīvāk reaģēt uz izmaiņām gan ražošanā, gan pieprasījumā. Ar 330 GWh ikgadējo elektroenerģijas ražošanu un 240 MWh uzkrāšanas jaudu Lode sniegs nozīmīgu ieguldījumu Baltijas elektroenerģijas tirgū jau no darbības sākuma,” norāda Renārs Urbanovičs, SIA Utilitas Wind valdes loceklis.
Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks uzsver, ka vēja enerģijas ražošanas paplašināšanai Latvijā ir stratēģiska nozīme. “Gan augošais elektroenerģijas pieprasījums, gan globālo krīžu vietējā ietekme uz enerģijas cenām palielina vietējās enerģijas ražošanas nozīmību. Attīstot Utilitas Wind Lodes hibrīdparku, Valmieras novads stiprina savu lomu Latvijas un Baltijas valstu enerģētiskās drošības veicināšanā. Jo vairāk elektroenerģijas spējam saražot paši, jo mazāk esam atkarīgi no citiem un jo noturīgāka kļūst mūsu energosistēma,” piebilst Baiks.
Projektu finansē SEB banka, Swedbank un OP Corporate Bank. SEB banka, kas organizēja projekta sindicēto aizdevumu, norāda, ka enerģētikas tirgus arvien pārliecinošāk virzās hibrīdrisinājumu attīstības virzienā.
“Vēl nesen pārsvarā tika īstenoti atsevišķi saules, vēja vai akumulatoru enerģijas uzkrāšanas projekti, savukārt tagad enerģijas uzkrāšanas risinājumi arvien biežāk tiek integrēti arī atjaunīgās enerģijas ražošanas projektos. Hibrīdprojekti ir noturīgāki, jo palīdz mazināt riskus, ko rada atjaunīgās enerģijas ražošanas un elektroenerģijas cenu svārstības, vienlaikus stiprinot energosistēmas kopējo elastību. No finansētāju skatpunkta redzam, ka konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas un piegādes drošība kļūst par aizvien būtiskākiem faktoriem rūpniecības uzņēmumu investīciju lēmumos. Tāpēc uzskatām, ka hibrīdrisinājumi kļūs par jauno standartu atjaunīgās enerģijas projektos – gan kā patstāvīgi projekti, gan industriālo teritoriju energoapgādes risinājumu daļa,” norāda SEB bankas Korporatīvās apkalpošanas pārvaldes vadītājs Jooseps Kadaks (Joosep Kadak).
“SIA AIMASA ir gandarīta par iespēju piedalīties šajā projektā, nodrošinot vēja turbīnu pamatu izbūvi. Šādi projekti prasa augstu precizitāti, profesionālu pieeju un ciešu sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm. Mums ir svarīgi ar savu darbu radīt drošu un kvalitatīvu pamatu ilgtermiņa ieguldījumam, kas turpmākajos gadu desmitos veicinās enerģijas ražošanu Latvijā un visā Baltijas reģionā,” saka SIA AIMASA valdes priekšsēdētājs Sandris Apsīts.
Lodes parks tiks pievienots Igaunijas–Latvijas 330 kV starpsavienojumam, tādējādi tieši veicinot gan Latvijas, gan Igaunijas enerģētisko drošību un atbalstot pāreju uz tīru enerģiju visā reģionā. Projekts ir saņēmis atbalstu Eiropas Infrastruktūras Savienošanas instrumenta (CEF) Enerģētikas programmas ietvaros pārrobežu atjaunīgās enerģijas projektiem.
Utilitas ir vadošais atjaunīgās enerģijas ražotājs un centralizētās siltumapgādes uzņēmums Igaunijā, kā arī lielākais vēja enerģijas ražotājs Latvijā. 2025. gadā uzņēmums saražoja 2,5 TWh enerģijas, no kuras 80 % tika iegūti no atjaunīgajiem resursiem. Utilitas investē jaunos atjaunīgās enerģijas ražošanas un enerģijas uzkrāšanas risinājumos, lai stiprinātu Baltijas reģiona enerģētisko drošību un paātrinātu pāreju uz tīrāku un noturīgāku enerģētikas sistēmu.
