Ekonomikas ministrija (EM) rosina ieviest automātisku darbaspēka izmaksu indeksāciju, kas piemērojama gadījumos, kad tiek celta ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga būvniecības nozarē, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
EM norāda, ka būvniecības nozarē spēkā ir ģenerālvienošanās, kas nosaka nozarē piemērojamo minimālo darba samaksu. Atbilstoši darba tirgus un ekonomikas attīstībai ģenerālvienošanās laikā periodiski pārskata minimālās algas apmēru.
Ministrijā min, ka pašlaik ģenerālvienošanās noteiktās minimālās algas pieaugums rada grūtības darba devējiem, jo šīs papildu izmaksas nav iespējams prognozēt un iekļaut ilgtermiņa būvdarbu līgumos. Rezultātā rodas finansiālas neskaidrības un risks, kas var mazināt uzņēmēju motivāciju atbalstīt ģenerālvienošanos.
Grozījumi paredz ieviest automātisku darbaspēka izmaksu indeksāciju būvdarbu līgumos, kas tiktu veikta gadījumā, ja tiktu celta ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga būvniecības nozarē. Indeksācijas apmēru noteiktu kā mazāko procentuālo pieaugumu no visām ģenerālvienošanās ietvertajām minimālās stundas tarifa likmēm salīdzinājumā ar iepriekš spēkā esošo apmēru.
EM informē, ka šāda pieeja paredz, ka indeksāciju piemēro, ja tiek paaugstinātas visas ģenerālvienošanās noteiktās minimālās stundas tarifa likmes. Ja kāda vai vairākas likmes netiek paaugstinātas un attiecīgi nav konstatējams procentuāls pieaugums, tad zemākais pieaugums būs nulle un indeksāciju nepiemēro.
Lai novērstu situācijas, kad būvdarbu veicējs jau varēja zināt par gaidāmo izmaksu pieaugumu un to iekļaut finanšu piedāvājumā, tiek noteikts, ka indeksāciju piemēro tikai tad, ja finanšu piedāvājuma iesniegšanas pēdējā diena ir bijusi pirms attiecīgo jauno minimālo stundas tarifa likmju publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas vēstnesis. Savukārt, ja finanšu piedāvājuma iesniegšanas pēdējā diena ir pēc jauno likmju publicēšanas Latvijas vēstnesī, uzskata, ka būvdarbu veicējam bija iespēja ņemt vērā jauno minimālo stundas tarifa likmju apmēru, sagatavojot finanšu piedāvājumu.
Tāpat grozījumi paredz noteikt maksimāli iespējamo indeksācijas apmēru. Griesti atbilst būvniecības nozarē konstatētajam faktiskajam vidējās stundas darba samaksas pieaugumam.
Faktisko vidējās stundas darba samaksas pieaugumu nosaka, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes ceturkšņa datus Strādājošo regulārā mēneša un stundas vidējā bruto darba samaksa pa darbības veidiem (eiro).
Tā kā šos datus publicē ar laika nobīdi, darbaspēka izmaksu indeksācijas apmēru var aprēķināt tikai pēc attiecīgo datu publicēšanas. Līdz ar to pasūtītājam papildus kārtējiem maksājumiem būs jāveic atsevišķs maksājums par indeksācijas starpību par darbiem, kas izpildīti no gada sākuma līdz statistikas datu publicēšanai un indeksa aprēķināšanai, min EM.
Darbaspēka izmaksu indeksācijā iekļauj tikai tāmēs norādītās darbaspēka izmaksas, ieskaitot Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, un tajās neiekļauj virsizdevumus, peļņu vai kādas citas izmaksas.
Pasūtītājs būvdarbu līgumā var noteikt minimālo darbaspēka izmaksu pieauguma slieksni, zem kura darbaspēka izmaksu indeksāciju nepiemēro. Vienlaikus galvenajam būvdarbu veicējam ir pienākums nodrošināt, ka darbaspēka izmaksu indeksācijas mehānismu piemēro arī viņa noslēgtajos līgumos ar apakšuzņēmējiem.
Tāpat grozījumi paredz, ka ģenerāluzņēmējam ir pienākums veikt samaksu apakšuzņēmējam arī tad, ja pasūtītājs nav veicis attiecīgo maksājumu ģenerāluzņēmējam, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 kalendāra dienas pēc apakšuzņēmēja darbu pabeigšanas un rēķina saņemšanas.
Atlikto darbu gadījumā būvdarbu veicējs rēķinu par tiem iesniedz pasūtītājam pēc to pabeigšanas un pieņemšanas.
Grozījumi paredz, ka publisko būvdarbu līgumā jāietver nosacījums, saskaņā ar kuru būvdarbu veicējam pasūtītāja risku pārvaldības un kvalitātes kontroles vajadzībām pasūtītājam nav jāsniedz dati, informācija un dokumenti, kas pasūtītājam bez maksas ir pieejami valsts informācijas sistēmās.
Grozījumi paredzēti Ministru kabineta noteikumos par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu.
