Ministru prezidenta Andra Kulberga parakstītā rezolūcija par valsts nekustamo īpašumu (NĪ) pārvaldības centralizāciju ir ilgi gaidīts un nozīmīgs solis pretī modernai, efektīvai un caurspīdīgai valsts pārvaldei.
Gadu desmitiem ilgā prakse, kurā gandrīz katra ministrija un padotības iestāde atsevišķi apsaimniekoja savus nekustamos īpašumus, ir radījusi būtisku resursu sadrumstalotību, dublējošās funkcijas un nelietderīgus izdevumus. Valsts nekustamo īpašumu portfeļa apvienošana vienotā, profesionālā vadībā nav tikai administratīva formalitāte − tā ir stratēģiska reforma, kas ļaus nodokļu maksātāju naudu izmantot krietni saimnieciskāk, sakārtojot valsts funkcijām nepieciešamos īpašumus un valstij nozīmīgus kultūras mantojuma objektus.
Sadrumstalotības vietā – labā prakse
Starptautiskā pieredze rāda, ka efektīvākās valsts pārvaldes modelis balstās vienotā nekustamo īpašumu pārvaldīšanā. Ziemeļvalstīs un mūsu kaimiņvalstīs − Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Igaunijā, kā arī citviet Eiropā, kad viens profesionāls pārvaldītājs pārvalda no 50% līdz pat 100% no visa valsts nekustamo īpašumu portfeļa. Latvijas valsts virziens uz vienotu valsts nekustamo īpašumu pārvaldību ir bijis lēns, taču mērķtiecīgs. Patlaban VNĪ pārziņā ir aptuveni 16% no valsts īpašumiem, kamēr pārējā daļa sadalīta starp desmitiem dažādu iestāžu un valsts kapitālsabiedrību, vienlaikus VNĪ kompetence un pieejamie resursi ļauj mums uzņemties efektīvi un ilgtspējīgi pārvaldīt vairāk nekā 50% valsts īpašumu.
Vienota pieeja nekustamo īpašumu pārvaldībā ļaus efektīvāk izmantot valstij pieejamos īpašumus, samazinot nelietderīgi izmantoto telpu platību, samazinot publiskā sektora nomas un nekustamo īpašumu pārvaldības izmaksas. Apsaimniekojot īpašumus kā viensētas, katrai iestādei spēki tērējas nevis tās pamatfunkciju pildīšanai (izglītībai, drošībai, veselībai vai tieslietām), bet gan ēku uzturēšanas, būvniecības un iepirkumu organizēšanai. Jāpiemin, ka primāri iestāžu līdzekļi, kuri bieži nav pietiekoši, tiek tērēti pamatdarbības nodrošināšanai, atstājot īpašuma vajadzības novārtā, kas secīgi noved pie graustu statusiem un milzīgām atjaunošanas izmaksām. Centralizācija ļauj katram darīt savu pamatdarbu: publiskajām iestādēm sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem, bet VNĪ − nodrošināt ilgtspējīgu, energoefektīvu un drošu vidi šo pakalpojumu sniegšanai.
Skaidra ceļa karte: Soļi no 2026. līdz 2030. gadam
Ministru prezidenta rezolūcija nosaka pakāpenisku, pārdomātu un datu analīzē balstītu pāreju:
1. Datu analīze un biroju noslodzes vērtējums (2026. gads): Pirmais solis, kas jau šobrīd aktīvi notiek, ir objektīva situācijas fiksēšana. Ministrijas un to padotības iestādes iesniedz VNĪ biroju telpu piekļuves datus, lai precīzi novērtētu to reālo noslodzi. Mūsdienu elastīgā un daļēji attālinātā darba apstākļos valsts īpašumā nav jāstāv tukšām platībām un jāmaksā par liekiem kvadrātmetriem. Vienlaikus tiek uzsākts Nodrošinājuma valsts aģentūras (Iekšlietu ministrija) pārvaldīto īpašumu novērtējums, ar mērķi tos nodot VNĪ pārvaldībā līdz 2027. gada vidum.
2. Ministriju biroju centralizācija un iestāžu apvienošana (2027. – 2028. gads): Līdz 2028. gada vidum VNĪ pārņems Satiksmes, Izglītības un zinātnes, VARAM, Klimata un enerģētikas, kā arī Veselības ministrijas biroja ēkas. Paralēli plānota citu atsevišķu pārvaldītāju − VSIA Tiesu namu aģentūra un VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi reorganizācija un pievienošana VNĪ, to specifiskās funkcijas, kas nav saistītas ar nekustamo īpašumu pārvaldību un apsaimniekošanu (piemēram, meliorācijas sistēmu vadību) nododot attiecīgajām nozares iestādēm. Tāpat Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā tiks nodotas Labklājības ministrijai piederošās un VSIA Šampētera nams pārvaldībā esošās biroju ēkas.
3. Izglītības un Aizsardzības resora pakāpeniska integrācija (2029. – 2030. gads): Rezolūcija paredz līdz 2029. gadam izvērtēt un pārņemt Izglītības un zinātnes ministrijas un tās 29 padotības iestāžu (koledžu, tehnikumu u.c.) īpašumus, kā arī līdz 2030. gadam − Aizsardzības ministrijas resora nekustamos īpašumus.
Kādēļ tieši VNĪ ir gatava uzņemties šo lomu?
Gadu gaitā VNĪ no parasta nekustamo īpašumu apsaimniekotāja ir izaugusi par spēcīgu valsts kompetences centru, nozares inovāciju līderi un stratēģisku partneri valsts drošības un attīstības projektu īstenošanā. Uzņēmumā jau tagad koncentrēti visi nepieciešamie resursi un speciālisti vienuviet un tas pilnībā gatavs paplašināt savu darbību. To apliecina faktos un datos balstīti rādītāji:
- Publiskā sektora iestādes mums uzticas un novērtē: VNĪ kopš 2018. gada mērķtiecīgi pārorientējis darbību no procesa orientēta uzņēmuma uz uzņēmumu, kas fokusēti strādā uz klientu vajadzībām. Tas ļāvis audzēt VNĪ publiskā sektora klientu apmierinātības indeksu no 57 punktiem līdz 73 punktiem 2025. gadā, pārsniedzot vidējos rādītājus Baltijā un Eiropā. Mūsu vadībā vairākas iestādes pieņēmušas drosmīgus lēmumus mainīt vēsturisko kabinetu sistēmu pret īpaši pielāgotām telpām aktivitātēs bāzētā birojā. Spilgtākie piemēri ir Uzņēmumu reģistrs, kas pamatojoties uz telpu noslodzes datiem platību samazinājis par 50%, pārejot no kabinetiem uz elastīgu, aktivitātēs balstītu darba vidi jaunā birojā Z. A. Meierovica bulvārī 14, kā arī tikko kā noslēgusies Ekonomikas ministrijas un tās četru padotības iestāžu pārcelšanās uz centralizēto Valsts biroju Talejas ielā 1. Šis ir rūpīgi pārdomāts solis valsts pārvaldes centralizācijā – Ekonomikas ministrija ir pirmā ministrija, kas no 4 dažādām adresēm (15 397 ) ar 800 darbiniekiem pārcēlušas uz tām pielāgotu, mūsdienīgu, aktivitātēs bāzētu darba vidi samazinot platību vairāk nekā uz pusi (7 369 ),i., no aptuveni astoņarpus hokeja laukumiem līdz četriem. Turklāt rūpīgi plānotā telpu optimizācija no 2027. līdz 2044. gadam radīs ietaupījumu valsts budžetā 18,2 miljonu eiro apmērā.
- Stabila un efektīva finanšu pārvaldība: VNĪ ir pārliecinoši lielākā un finansiāli stabilākā nekustamo īpašumu pārvaldības kapitālsabiedrība valstī (apgrozījums 2025. gadā – 47,9 milj. eur, peļņa – 1,27 milj. eur, pašu kapitāls – 159,7 milj. eur). Mērķtiecīgi strādājot, uzņēmuma administratīvās izmaksas attiecībā pret apgrozījumu ir samazinātas no 11,9% (2017. gadā) līdz 9,1% (2025. gadā).
- Pārdomāta portfeļa vadības stratēģija: VNĪ veido kompaktu un efektīvu nekustamo īpašumu portfeli, kas atbilst publiskā sektora vajadzībām, iedalot portfeli 3 daļās – pamata portfelis, aktīvu un atsavināmajā portfelī. Realizējam īpašumus atbilstoši to stāvoklim un potenciālam – atjaunojam, pārdodam izsolēs, nojaucam vai nododam citām publiskajām personām. Valsts nekustamo īpašumu portfelī saglabājami un attīstāmi tikai perspektīvie īpašumi – valsts funkciju realizācijai nepieciešamie īpašumi, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu. Publiskā sektora iestādes pārņem VNĪ izveidoto NĪ portfeļa vadības stratēģiju un iestādes kopš 2024. gada veic valsts nekustamo īpašumu uzskaiti VNĪ izstrādātajā vienotajā datu uzskaites sistēmā VNĪIS.
- Augstākie kvalitātes un ilgtspējas standarti: VNĪ ir vienīgais publiskā sektora uzņēmums, kura pārvaldības sistēma atbilst starptautiskajam ISO 41001 standartam. Mūsu portfelī integrēti arī ISO 9001 (kvalitāte), ISO 50001 (energopārvaldība), ISO 14001 (vide) un ISO 45001 (darba drošība) standarti.
- Inovācijas un nozares standartu noteikšana: VNĪ aktīvi iesaistās nozares politikas veidošanā, veicina būvniecības digitalizāciju un ilgtspējas prasību iekļaušanu pilnā NĪ pārvaldības ciklā. Mēs izstrādājam risinājumus, ko vēlāk pārņem visa valsts pārvalde. VNĪ bija celmlauzis Būvju informācijas modelēšanas (BIM) ieviešanā 2019. gadā un mūsu izstrādātās prasības šogad kļuva par pamatu jaunajam valsts standartam LVS 1095:2026. Mēs nodrošinām centralizētas dinamiskās iepirkumu sistēmas (DIS) elektroenerģijas un biroja mēbeļu iegādei, krietni mazinot administratīvo slogu visām iestādēm.
Ieguvumi sabiedrībai un valsts budžetam
Nekustamo īpašumu centralizācija nav stāsts par telpu pārdali, bet gan par reāliem ieguvumiem ilgtermiņā:
1. Samazināts administratīvais slogs un izmaksas: Vienota iepirkumu pieeja, resursu sinerģija un dublējošo pārvaldības struktūru likvidēšana ļaus būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.
2. Efektīva telpu izmantošana: Apzinot reālo telpu noslodzi, valsts pārvalde pakāpeniski pāries uz mūsdienīgiem, aktivitātēs bāzētiem un energoefektīviem birojiem (Valsts biroji Talejas ielā 1, Liepājā un citviet Latvijā), samazinot nevajadzīgi nomāto vai uzturēto platību apjomu. Izveidots arī publisko iestāžu kopstrādes birojs Vidzemes reģionā – Cēsīs.
3. Gudrs darbs ar nerentablajiem īpašumiem: Ieviešot vienotu trīs portfeļu pieeju (pamata, aktīvu un atsavināmais) visiem valsts īpašumiem, valsts funkcijām nevajadzīgie īpašumi tiks savlaicīgi un caurspīdīgi atsavināti izsolēs. Iegūtie līdzekļi atgriezīsies valsts budžetā vai tiks novirzīti citu valsts ēku sakārtošanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Šobrīd kopš 2016. gada VNĪ publiskajās izsolēs ir realizējusi īpašumus par vairāk nekā 94 miljoniem eiro, iemaksājot valsts budžetā un novirzot ēku sakārtošanai vairāk nekā 41 miljonu eiro.
4. Profesionāla un ilgtspējīga pārvaldība: Visiem valsts īpašumiem tiks nodrošināta vienmērīgi augsta pārvaldības kvalitāte, iekšējā būvuzraudzība, inženiertehniskais un juridiskais atbalsts, novēršot ēku degradāciju un saglabājot valsts aktīvu vērtību.
Ministru prezidenta rezolūcija iezīmē skaidru vektoru tālākajai valsts attīstībai. VNĪ ir nepieciešamā pieredze, infrastruktūra, tehnoloģiskais atbalsts un zinošu speciālistu komanda, lai šo vērienīgo reformu īstenotu gludi, caurspīdīgi un sniedzot maksimālu labumu valstij un katram Latvijas iedzīvotājam.
Viedokļa autors: Andris Vārna, VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis
