Latvijas iedzīvotājiem mājoklis galvenokārt nozīmē drošības un miera sajūtu vai stabilu pamatu ģimenes dzīvei – tā norādījuši teju 80 % aptaujāto nekustamo īpašumu attīstītāja Merko mājas un pētījumu kompānijas Norstat Latvija veiktajā aptaujā*.
Lai gan mājokli iespējams raksturot pēc tā platības, cenas un ikmēneša izmaksām, cilvēku dzīvē tā nozīmi lielā mērā veido sajūtas, vien neliela daļa aptaujāto mājokli galvenokārt uztver kā funkcionālu dzīvesvietu vai finansiālu ieguldījumu.
Aptaujas rezultāti liecina, ka 43 % Latvijas iedzīvotāju mājoklis nozīmē drošības un miera sajūtu – vietu, kur iespējams atpūsties, justies mierīgi un pasargāti no ikdienas stresa vai ārējās nenoteiktības. Savukārt 36 % aptaujāto mājokli uztver kā stabilu pamatu ģimenes dzīvei, kur droši dzīvot kopā ar ģimeni, audzināt bērnus un veidot ilgtermiņa attiecības. Vēl katram desmitajam (10 %) iedzīvotājam mājoklis ir daļa no dzīvesveida un identitātes – tā atrašanās vieta, iekārtojums un stils atspoguļo cilvēka personību un vērtības.
“Mājokli var izmērīt kvadrātmetros un novērtēt naudā, taču māju sajūtu veido daudz vairāk par šiem praktiskajiem rādītājiem. To nevar radīt tikai ar tehniskajiem parametriem, ko apliecina arī aptaujas rezultāti – viens no būtiskākajiem attīstītāja uzdevumiem ir iedzīvotājiem svarīgās sajūtas pārvērst reālā dzīves vidē. Tāpēc savos projektos veidojam ne tikai praktiskas, bet arī atpūtai un kopā būšanai piemērotas vietas, piemēram, labiekārtotus pagalmus, jumta terases un koplietošanas telpas. Tās sniedz iespēju patīkamus ikdienas mirkļus piedzīvot tepat mājās un palīdz veidot saikni gan ar savu dzīvesvietu, gan apkārtējo vidi,” stāsta Merko mājas valdes loceklis Roberts Rēboks.
Salīdzinoši neliela iedzīvotāju daļa mājokli vērtē galvenokārt no praktiskā vai finansiālā skatupunkta. Tikai 4 % aptaujāto to uztver kā ilgtermiņa ieguldījumu nākotnē, vēl 4 % – kā funkcionālu vietu bez īpašas emocionālas nozīmes, bet 2 % – kā elastīgu dzīvesvietu, kuru nepieciešamības gadījumā iespējams viegli mainīt.
Nedaudz izteiktāk šādi apsvērumi parādās jauniešu vidū. Lai gan arī vecumā no 18 līdz 29 gadiem dominē drošība un ģimenes stabilitāte, šajā grupā mājoklis biežāk nekā sabiedrībā kopumā tiek saistīts arī ar finansiālo ieguldījumu, praktiskumu un elastību. Šāds atbilžu sadalījums iezīmē jauniešu atšķirīgos dzīves scenārijus – līdzās vēlmei pēc drošas un stabilas dzīvesvietas daļai būtiska ir arī iespēja pielāgot mājokli savam dzīvesveidam vai saglabāt elastību, mainoties darbam, dzīvesvietai un nākotnes plāniem.
Ģimenēs ar bērniem īpaši izteikti dominē priekšstats par mājokli kā stabilu pamatu ģimenes dzīvei. Šādu atbildi izvēlējušies 45 % respondentu ar vienu bērnu, 66 % aptaujāto ar diviem bērniem un 61 % respondentu ar trim bērniem. Savukārt starp iedzīvotājiem bez bērniem mājokli ar stabilu pamatu ģimenes dzīvei saista tikai 27 % aptaujāto. Vairāk nekā puse jeb 51 % šīs grupas mājokli vispirms uztver kā drošības un miera avotu.
Līdzīga tendence vērojama arī vecuma grupu dalījumā. Iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 39 gadiem vidū vairāk nekā puse jeb 51 % mājokli raksturo kā stabilu pamatu ģimenes dzīvei. Tas ir augstākais rādītājs starp visām aptaujātajām vecuma grupām. Tas sasaucas arī ar demogrāfiskajām tendencēm Latvijā – 2025. gadā mātes vidējais vecums bērna piedzimšanas brīdī sasniedza 30,6 gadus, un pakāpeniski pieaug arī tēvu vidējais vecums.**
“Līdz ar bērna ienākšanu ģimenē mājoklis iegūst pavisam citu nozīmi – tā vairs nav tikai vieta, kur dzīvojam, bet vide, kur veidojas ģimenes ikdiena, attiecības un kopā būšanas paradumi. Bērnam mājas ir arī pirmā drošības sajūtas telpa, tāpēc vecākiem arvien svarīgāk kļūst, kā tajā jūtas visa ģimene,” uzsver Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja.
Svētdien, 13. septembrī, Rīgas centrā jau trīspadsmito reizi notiks Latvijas Vecāku organizācijas rīkotais Tēva dienas gājiens un festivāls. Tēva dienas gājiens plkst. 12.00 sāksies pie Brīvības pieminekļa un noslēgsies Vērmanes dārzā, kur visas dienas garumā ģimenes gaidīs koncerti, radošas, sportiskas un izzinošas aktivitātes.
*Aptauju pēc Merko mājas pasūtījuma 2026. gada martā veica tirgus pētījumu kompānija Norstat Latvija, un tajā piedalījās 1007 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem no visas Latvijas.
**Centrālā statistikas pārvalde, Mātes vidējais vecums bērnam piedzimstot.
