Vismaz reizi nedēļā no mājām strādā 41 % nodarbināto, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja Bonava starptautiskais pētījums Happy Neighbourhood Report 2026*. Tomēr līdz ar darba paradumiem mainās arī prasības mājoklim.
Ja vēl pirms dažiem gadiem par mājas biroju kalpoja virtuves galds, šodien arvien aktuālāks kļūst jautājums, vai darba vietai vispār jāatrodas paša dzīvoklī? Viena no alternatīvām ir kopstrādes telpas daudzdzīvokļu mājās, kas ļauj strādāt ārpus dzīvokļa, nekur tālu nedodoties.
Kā norāda Bonava Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša, sešus gadus pēc Covid-19 pandēmijas sākuma attālinātais darbs joprojām ir aktuāls, tāpēc arī mājokļu attīstītājiem jāmeklē jauni risinājumi, kā dzīvojamajā vidē apvienot darba, atpūtas un ikdienas dzīves vajadzības.
Darbs no mājām kļuvis par ikdienu teju pusei Baltijas strādājošo
Latvijas iedzīvotāji attālināti strādā nedaudz retāk nekā kaimiņvalstīs, tomēr arī pie mums šis darba modelis ir kļuvis par ierastu darba ikdienas sastāvdaļu. Pētījuma dati rāda, ka visizplatītākais attālinātais darbs ir Igaunijā, savukārt Latvijā un Lietuvā strādājošo paradumi ir ļoti līdzīgi.
Kā liecina pētījums, atšķirība starp Latviju un Lietuvu attālinātā darba izplatībā ir pavisam neliela – kaimiņvalstī vismaz reizi nedēļā ārpus ierastās darbavietas strādā 42 % nodarbināto. Igaunijā šāds darba modelis ir ievērojami izplatītāks un aptver jau vairāk nekā pusi jeb 58 % strādājošo. Tādējādi Baltijā kopumā vismaz daļu darba nedēļas attālināti aizvada teju katrs otrais jeb 47 % nodarbināto.
Latvijā izplatītākais ir darba režīms, kurā attālinātais darbs tiek kombinēts ar darbu klātienē. Gandrīz ceturtā daļa jeb 23 % strādājošo ārpus ierastās darbavietas pavada vienu vai divas darba dienas nedēļā, bet 9 % – trīs līdz četras dienas. Vēl 9 % aptaujāto šādā režīmā strādā piecas vai vairāk dienas nedēļā.
“Līderpozīcijās ierindojas Igaunija, kur piecas vai pat vairāk dienas nedēļā attālināti strādā 22 % nodarbināto – vairāk nekā divreiz lielāka strādājošo daļa nekā Latvijā. Lai gan darba paradumi Baltijas valstīs atšķiras, attālinātā darba priekšrocības ir līdzīgas – lielāka brīvība plānot savu ikdienu, mazāk laika pavadīt ceļā un vieglāk līdzsvarot darba pienākumus ar privāto dzīvi,” norāda Kaspars Ekša.
Darba vieta mājās – būtiska vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju
Attālinātajam darbam kļūstot par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, mainās arī tas, ko iedzīvotāji sagaida no sava mājokļa. Līdzās ierastajām prasībām pēc ērtas dzīvojamās telpas atvien būtiskāka kļūst iespēja tajā arī pilnvērtīgi strādāt. Šo tendenci apliecina arī pētījuma dati – iespēju mājoklī ierīkot pilnvērtīgu darba vietu par būtisku uzskata 35 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir teju tikpat, cik Baltijā kopumā – 36 %. Visaugstākais šis rādītājs ir Igaunijā, kur mājas biroja iespēju par nozīmīgu vērtē 39 % aptaujāto, savukārt Lietuvā – 33 %.
“Pandēmijas sākumā daudzi bija gatavi samierināties ar improvizētu darba vietu pie virtuves vai ēdamgalda, jo uzskatīja, ka tā ir īslaicīga situācija. Šodien attālinātais un hibrīddarbs ir kļuvis par ierastu darba ikdienas daļu, tāpēc mainījušās arī prasības darba vietai mājās. Ar vietu datoram vien vairs nepietiek – tai jābūt ērtai un ergonomiskai, ar labu apgaismojumu un, vēlams, norobežotai no mājokļa aktīvākās zonas,” stāsta Kaspars Ekša.
Šīs pārmaiņas liek arī mājokļu attīstītājiem pārskatīt līdzšinējo pieeju dzīvokļu plānošanai. Arvien lielāka nozīme ir telpu funkcionalitātei un elastīgumam, lai mājoklis spētu pielāgoties dažādām iedzīvotāju vajadzībām, jo ne katram ir iespēja iegādāties lielāku dzīvokli tikai tāpēc, lai tajā ierīkotu atsevišķu darba kabinetu.
Kopstrādes telpas – alternatīva mājas birojam?
Pieaugot nekustamā īpašuma cenām, papildu istaba mājas birojam daudziem kļūst par greznību. Tāpēc mājokļu plānošanā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, kā ierobežotā platībā apvienot dažādas ikdienas vajadzības, nezaudējot dzīves komfortu. Taču iespēja strādāt netraucēti ne vienmēr nozīmē nepieciešamību pēc lielāka dzīvokļa. Viens no risinājumiem ir kopstrādes telpas daudzdzīvokļu mājās, kas ļauj iedzīvotājiem izmantot pilnvērtīgu darba vidi turpat savā dzīvesvietā, neierīkojot atsevišķu kabinetu dzīvoklī.
Šādam risinājumam ir potenciāls kļūt par nozīmīgu papildinājumu mūsdienīgai dzīvojamajai videi. Bonava pētījums liecina, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 35 % aptaujāto sešās pētījuma valstīs būtu gatavi apsvērt iespēju izmantot kopīgu darba telpu ar kaimiņiem. Tā būtu iespēja nodalīt profesionālo un privāto dzīvi, vienlaikus ietaupot laiku, kas citkārt būtu jāpavada ceļā uz biroju.
“Šogad mūsu projektā Pīlādžu mājas atklājām pirmās divas kopstrādes telpas, kas paredzētas tikai mājas iedzīvotājiem. Tajās esam izveidojuši birojam pietuvinātu darba vidi ar ergonomiskām darba vietām, atpūtas zonu un virtuvi pusdienu pārtraukumiem. Redzam, ka iedzīvotāji šo iespēju novērtē, īpaši tie, kuriem savā dzīvoklī nav vietas atsevišķam kabinetam vai kuri vēlas strādāt netraucēti, taču ik dienu doties uz uzņēmuma biroju nav nepieciešams,” stāsta Ekša.
Vienlaikus kopstrādes telpu ieviešana prasa pārdomātu pieeju. Kā uzsver Ekša, būtiski izvērtēt ne tikai iedzīvotāju interesi, bet arī telpu izmantošanas kārtību, atbildības sadali un uzturēšanas izmaksas. Lai šāds risinājums būtu veiksmīgs ilgtermiņā, tam jābūt ne vien ērtam un pievilcīgam, bet arī praktiski un ekonomiski pamatotam.
* Bonava starptautiskais pētījums Happy Neighbourhood Report 2026 veikts 2026. gada janvārī sešās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Vācijā. Kopumā aptaujāti 4004 iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 74 gadiem, tostarp 333 Latvijas iedzīvotāji. Baltijas valstīs aptaujāti galvenokārt galvaspilsētu iedzīvotāji.
