Noslēdzies šī gada septembrī Liepājā uzsāktais pilsētvides attīstības projekts Liepāja Future Districts Challenge jeb Liepājas nākotnes rajonu izaicinājums, kurā 57 topošie arhitektūras, pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras speciālisti no četrām Latvijas augstskolām 15 komandās pieredzējušu ekspertu vadībā izstrādāja oriģinālas, praktiskas un vienlaikus ambiciozas nākotnes attīstības koncepcijas četrām nozīmīgām Liepājas teritorijām.
Projektu iniciē un atbalsta Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Liepājas valstspilsētas pašvaldība un Liepājas uzņēmēji, veidojot platformu, kur Latvijas jauno profesionāļu idejas sastopas ar Ziemeļvalstu pieredzi ilgtspējīgu un cilvēkiem draudzīgu pilsētu veidošanā.
“Šis projekts ir apliecinājis, cik daudz iespējams paveikt, apvienojot jauno profesionāļu radošumu, Ziemeļvalstu pieredzi un vietējo partneru zināšanas par pilsētas attīstības vajadzībām. Vēlos pateikties Liepājas valstspilsētas pašvaldībai par atvērtību jaunām idejām, studentiem un viņu pasniedzējiem par ieguldīto darbu, žūrijas locekļiem par profesionālo vērtējumu, kā arī privātajiem partneriem par aktīvu iesaisti un gatavību meklēt jaunus risinājumus savu teritoriju attīstībai. Īpaši būtiski, ka šīs sadarbības rezultātā ir tapušas ne tikai drosmīgas nākotnes vīzijas, bet arī konkrēti, praktiski izmantojami priekšlikumi, kas var kalpot par pamatu turpmākajiem attīstības lēmumiem un ieguldījumiem. Ceru, ka šī iniciatīva kļūs par labu piemēru tam, kā sadarbība starp pašvaldībām, uzņēmējiem, augstskolām un starptautiskajiem ekspertiem var sniegt paliekošu ieguldījumu Latvijas pilsētu attīstībā,” norāda Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktore Nīna Hvida Ēnevoldsena.
Par studentu ideju laboratorijām kļuva četras ļoti atšķirīgas pilsētas teritorijas, kuru kopējā iezīme ir ievērojams, taču pašlaik pilnībā neizmantots pilsētvides attīstības potenciāls.
“Liepāja ir atvērta jaunām idejām un cilvēkiem, kuri uzdrošinās tās īstenot. Jaunajiem speciālistiem šī bija iespēja savas zināšanas un sapņus par pilsētas nākotni pārvērst konkrētos priekšlikumos, bet mums – ieraudzīt pazīstamas vietas citām acīm. Ne vienmēr pārmaiņām vajadzīgi lieli būvdarbi. Arī apstādījumi, soliņš vai ērta piekļuve ūdensmalai var iedzīvināt vietu, kur cilvēkiem gribas uzturēties un satikties. Tieši šāds ir vērtīgākais ieguvums pilsētai – risinājumi, kas padara liepājnieku ikdienu ērtāku un patīkamāku. Studentu idejas vērtēsim arī turpmāk, strādājot pie pilsētvides attīstības projektiem. Ceru, ka ar laiku daļu no tām ieraudzīsim īstenotas un jaunajiem speciālistiem tas dos pārliecību uzdrīkstēties arī nākamajos darbos. Paldies Ziemeļvalstu Ministru padomes birojam Latvijā par iniciatīvu, pasniedzējiem, ekspertiem un uzņēmējiem par iesaisti, bet studentiem – par drosmi un ieguldīto darbu Liepājas nākotnes idejās,” uzsver Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.
Studentu darbus vērtēja kompetenta profesionāļu žūrija: arhitekts un Latvijas arhitektu savienības valdes loceklis, SIA UrbanComm valdes priekšsēdētājs Gvido Princis, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktores vietnieks Gints Janums, bijusī Kopenhāgenas pilsētas arhitekte, Dansk Byplanlabaratorium valdes priekšsēdētāja Tīna Saaby, Liepājas pilsētas arhitekts Ugis Kaugurs, BALTU Investments attīstības vadītājs un Northside Business Park pārstāvis Deniss Serovs.
“Kā žūrijas loceklis īpaši augstu vērtēju to, ka studenti piedāvāja drosmīgas un ambiciozas nākotnes vīzijas, vienlaikus ietverot arī konkrētus risinājumus un pakāpeniskus soļus to īstenošanai. Liepāja un liepājnieki šī projekta rezultātā ir ieguvuši vērtīgu ideju kopumu, kam jākalpo par būtisku impulsu šo teritoriju turpmākai attīstībai. Tagad svarīgi, lai idejas nepaliek tikai prezentācijās, bet pašvaldība sadarbībā ar teritoriju īpašniekiem un uzņēmējiem izvērtē iespējas labākos piedāvājumus pakāpeniski īstenot dzīvē. Esmu pārliecināts, ka šis projekts var kļūt par sākumu reālām pārmaiņām Liepājas pilsētvidē,” akcentē darbu vērtēšanas žūrijas vadītājs, Latvijas arhitektu savienības valdes loceklis, SIA UrbanComm valdes priekšsēdētājs Gvido Princis.
Kursas teritorijā pie Roņu ielas 5 studentu komandām bija jāmeklē risinājumi vietai, kur Liepājas kanāls sastopas ar Baltijas jūru. Viens no izaicinājumiem – rast veidu, kā līdzās uzņēmējdarbībai veidot publiski pieejamu un aktīvu pilsētvidi un nākotnē turpināt Vecās ostmalas promenādi līdz pat Dienvidu molam.
Kompetentā žurija par uzvarētājiem atzina Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studenšu Kristiānas Blumeres, Laumas Māras Šmites un Elizabetes Robates piedāvājumu Kāpas ielaužas ostā, kas izstrādāts profesores Dr. arch. Aijas Ziemeļnieces un asociētās profesores Dr. arch. Unas Īles vadībā. Koncepts: industriāla apbūve, kur līdzās ražošanai pakāpeniski ienāk daba un pilsētas dzīve. Projekts piedāvā šo unikālo teritoriju attīstīt par daudzfunkcionālu piekrastes kvartālu. Iecere saglabā ražošanu, noliktavas, kuģu un laivu apkopi, papildinot teritoriju ar jaunām darbavietām, publisku ūdensmalu, stādījumiem, kultūras norisēm un atpūtas iespējām.
Projekta inovatīvā pieeja ir kāpu ainavas, industriālā mantojuma un darbojošās ražošanas apvienošana. Apzaļumošana paredzēta arī praktiskiem vides uzdevumiem: zaļie jumti, fasādes un stādījumi veidotu vienotu zaļo koridoru, palīdzētu apsaimniekot lietusūdeni un mazināt ēku pārkaršanu.
“Kursas kvartāla vīzija ir veidot mūsdienīgu un daudzfunkcionālu pilsētvidi, kurā ir vieta uzņēmējdarbībai, kultūrai un sabiedrībai. Studentu piedāvātā koncepcija Kāpas ielaužas ostā sniedz oriģinālu skatījumu uz kvartāla attīstību, īpaši izceļot zaļās infrastruktūras risinājumus industriālā vidē. Augstu novērtējam, ka studenti ir domājuši ne tikai par teritorijas vizuālo pievilcību, bet arī par praktiskiem risinājumiem – kanālmalu, jauniem atpūtas un kultūras objektiem, esošo ēku izmantošanu un uzņēmējdarbības iespēju paplašināšanu. Šis konkurss mums ir devis vērtīgas idejas, kuras varam izvērtēt un izmantot, plānojot Kursas kvartāla turpmāko attīstību. Mūsu mērķis ir pakāpeniski veidot teritoriju, kas saglabā savu unikālo ostas un industriālo identitāti, vienlaikus kļūstot par atvērtu un dzīvīgu Liepājas pilsētas daļu,” stāsta SIA Kursas kvartāls valdes priekšsēdētājs Uldis Lībergs.
Northside Business Park gadījumā uzdevums un izaicinājums 3 studentu komandām bija meklēt ceļu, kā vēsturiski noslēgtu industriālo teritoriju pakāpeniski pārveidot par mūsdienīgu un daudzfunkcionālu pilsētas daļu, vienlaikus saglabājot ražošanas un loģistikas funkcijas un esošo industriālo mantojumu.
Šajā lokācijā žurija par uzvarētājiem atzina Rīgas Tehniskās universitātes starptautisko studentu komandu, ko pārstāvēja Anna-Lena Junga un Neele Dudena no Vācijas un Marina Agstnere un Džulija Cappelli no Itālijas ar darbu Ziemeļu audums: Kultūras parks. Komanda strādāja asociētā profesora Dr. arch. Edgara Bondara vadībā.
Komandas piedāvātais koncepts: industriāla teritorija ar jaunu lomu pilsētā. Projekts paredz Northside Business Park Laumas apkaimē atvērt liepājniekiem un pakāpeniski attīstīt par daudzfunkcionālu pilsētas daļu, kur līdzās ražošanai ir parks, ikdienas pakalpojumi, kultūras un sporta iespējas. Ieceres mērķis ir veidot šo parku kā saikni starp Vecliepāju un Karostu, piesaistot teritorijai iedzīvotājus, studentus, darbavietas un pilsētas viesus.
Teritorijas attīstītājiem koncepcija piedāvā dažādot ēku izmantošanu un potenciālos ieņēmumu avotus, saglabājot ražošanas un attīstot biroju, tirdzniecības, ēdināšanas un mājokļu funkcijas. Studentu apartamentus vasarā iespējams izmantot tūristu uzņemšanai.
“Mūsu mērķis ir pakāpeniski pārveidot Northside Business Park par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un pilsētniekiem atvērtu pilsētas daļu, kurā līdzās esošajai ražošanai un uzņēmējdarbībai attīstās jaunas funkcijas un iespējas. Mēs redzam, ka šai vēsturiskajai industriālajai teritorijai ir potenciāls kļūt par daudz vairāk nekā tikai uzņēmējdarbības vietu – tā var kļūt par nozīmīgu Liepājas pilsētvides daļu, kur organiski līdzās pastāv industriālais mantojums, kultūra, atpūta un mūsdienīga uzņēmējdarbība.
Studentu piedāvātā koncepcija Ziemeļu audums: Kultūras parks sniedz vērtīgu un radošu skatījumu uz šīs vīzijas īstenošanu. Īpaši novērtējam spēju paraudzīties uz teritoriju plašākā pilsētas attīstības kontekstā, piedāvājot ne tikai jaunas publiskās ārtelpas un zaļās zonas, bet arī konkrētas idejas esošo ēku daudzveidīgai izmantošanai, kultūras un sporta infrastruktūras attīstībai un jaunu uzņēmējdarbības iespēju radīšanai. Īpaši saistoša ir iecere veidot teritoriju kā savienojošu posmu starp Vecliepāju un Karostu, ciešāk integrējot to pilsētas ikdienas dzīvē.
Šis projekts mums ir devis jaunas idejas un vērtīgu pamatu turpmākām diskusijām par teritorijas attīstību. Studentu piedāvātos risinājumus varēsim izvērtēt, plānojot nākamos attīstības posmus, vienlaikus saglabājot teritorijas industriālo identitāti un radot tai jaunu pievienoto vērtību. Esam gandarīti par studentu ieguldījumu un iespēju uz Northside Business Park nākotni paraudzīties no jauna skatpunkta,” uzsver Northside Business Park attīstības pārstāvis Deniss Serovs.
Liepājas dzelzceļa stacijas apkārtnē 3 studentu komandām uzdevums bija veidot vīziju jaunam pilsētas mobilitātes mezglam un vieniem no Liepājas vārtiem, savienojot vilcienu un autobusu satiksmi ar mājokļiem, uzņēmējdarbību, kultūru, publisko telpu un citām pilsētas funkcijām.
Šajā lokācijā žurija par uzvarētājiem atzina Latvias Universitātes studenšu Keitas Graudiņas, Līvas Fridrihsones, Janas Briedes un Alises Izabellas Vilciņas izstrādāto piedāvājumu Savienojot Liepāju. Koncepts piedāvā Liepājas dzelzceļa staciju un apkārtni attīstīt par savienotu un dzīvīgu pilsētas daļu. Komanda strādāja asociētā profesora Pētera Šķiņķa un docenta Rūdolfa Cimdiņa vadībā.
Liepājniekiem projekts piedāvā ērtākus savienojumus starp apkaimēm un patīkamāku stacijas apkārtni. Gājēju un velosipēdistu tilts pāri dzelzceļam savienotu stacijas un Flotes ielas puses, savukārt transporta mezgls Flotes ielas pusē apvienotu autobusus, velonovietnes un iespēju atstāt automašīnu tālākam braucienam ar citu transportu. Bijušās maizes fabrikas teritorijā iecerēts kultūras un kopienas pagalms ar kafejnīcu, maiznīcu, amatniecību un pasākumiem.
Dienvidu forta un Pērkones kanāla apkārtnē 4 komandām bija jāmeklē iespējas izveidot kvalitatīvu zaļo koridoru un rekreācijas telpu, nodrošināt piekļuvi ūdenim, un rast jaunus izmantošanas veidus Dienvidu fortam un vēsturiskajām fortifikācijām.
Šeit par uzvarētājiem žūrija atzina Rīgas Tehniskā universitātes studentu Veronikas Ardovas, Dmitrija Kašina, Kārļa Skrastiņa un Simonas Šmidtes piedāvājumu Sekojot saulei, kura koncepts paredz vienotu atpūtas maršrutu no ezera līdz jūrai gar Pērkones kanālu un Dienvidu fortiem. Projekts piedāvā savienot Liepājas ezeru, Pērkones kanālu, Dienvidu fortus un jūras piekrasti nepārtrauktā pastaigu un velomaršrutā. Ieceri iedvesmojis saules ceļš no austrumiem uz rietumiem – no mierīga rīta ezera krastā līdz aktīvām nodarbēm fortos un saulrieta vērošanai pie jūras.
Par prioritāti studenti izvirza Pērkones kanāla promenādi, kas savienotu teritorijas daļas un veidotu pamatu turpmākajiem ieguldījumiem. Attīstība paredzēta trīs posmos – vispirms uzlabojot savienojumus un pārbaudot fortu tehnisko stāvokli, pēc tam izbūvējot promenādi un vēlāk pielāgojot vēsturiskos fortus jaunām funkcijām.
Īpašo Ziemeļvalstu vēstnieku atzinību šogad saņēma projekts RE:FLOW – par dabas, kopienas un kultūras mijiedarbības risinājumu Pērkones kanāla apkārtnē. Darba autori Santa Paula Vērzemniece, Emīlija Anete Ozoliņa, Elīna Paula, Armands Briģis, visi no RISEBA, un Valdis Pauls Zariņš no RTU. Komanda strādāja mācībspēku Rudolfa Daiā Šmita, Efes Dujana (Efe Duyan), PhD Helēnas Gūtmanes un Jonasa Bīhela vadībā.
Tieši šajā projektā saskatāmas tādas ziemeļvalstu vērtības kā atbildība pret vidi, kopienas stiprināšana un kvalitatīva, publiski pieejama pilsētvide. Dabas tuvums un ekoloģiskā atbildība izpaužas peldošo apstādījumu sistēmās, kas kalpo ūdens attīrīšanas veicināšanai un apzaļumošanai. Atpūtas platformas un laipas ļauj iedzīvotājiem pilnvērtīgāk izmantot ūdensmalu, savukārt kopienas dārzi un siltumnīcas veicina pārtikas audzēšanu pilsētnieku ikdienai, uzsver Ziemeļvalstu vēstnieki Latvijā.
Kopienas un kopā būšanas vērtību iemieso dārzu teritorijā iecerētais saieta centrs, satikšanās laukums pie fortiem un telpas darbnīcām, izstādēm un citām publiskām aktivitātēm. Projekts piedāvā vidi, kur iedzīvotāji varētu gan atpūsties, gan kopīgi darboties.
Esošās vietas izmantošana jaunām vajadzībām atklājas priekšlikumā Dienvidu fortu telpas pārveidot par galeriju un publisku aktivitāšu vietu. Jaunas ejas, dabiskās gaismas ievadīšana un publiskā māksla savienotu vēsturisko struktūru ar mūsdienu pilsētas dzīvi.
Tādējādi projekta galvenais vēstījums ir pilsētvide, kur dabas kvalitāte, cilvēku savstarpējās attiecības un kultūras pieejamība kļūst par ikdienas dzīves pamatu.
Projekts svinīgi noslēdzās 3. novembrī koncertzāles Lielais dzintars Kamerzālē, kur studenti savas Liepājas nākotnes vīzijas prezentēja žūrijai, teritoriju īpašniekiem, lēmumu pieņēmējiem, pilsētas pārstāvjiem un citiem nozares profesionāļiem un notika par labākajiem atzīto priekšlikumu komandu apbalvošana. Katra uzvarētāju komanda saņēma balvu 1000 eiro apmērā, bet Ziemeļvalstu vēstnieku balvas laureātu komanda 1250 eiro, ko varēs izmantot izpētes braucienam uz kādu no Ziemeļvalstīm.
Publicitātes foto
