Šovasar noslēgusies trīs reģionālo veloceļu izbūve, Rīgā un tās apkārtnē izveidojot kopumā 17,4 kilometrus jaunas veloinfrastruktūras. Projekts īstenots ar Eiropas Savienības atbalstu sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Pierīgas pašvaldībām, attīstot veloceļus maršrutos Rīga–Ulbroka, Rīga–Babīte–Piņķi un Rīga–Ķekava, informē galvaspilsētas pašvaldībā.
Jaunie veloceļi ir nozīmīgs solis vienota un savstarpēji savienota veloinfrastruktūras tīkla attīstībā, kas uzlabo pārvietošanās iespējas starp Rīgu un Pierīgu. Būtisks attīstības virziens ir esošo maršrutu savienošana vienotā tīklā, novēršot līdzšinējos infrastruktūras pārrāvumus un nodrošinot nepārtrauktu, drošu un ērtu pārvietošanos ar velosipēdu. Vienlaikus jaunie projekti uzlabo satiksmes drošību visiem satiksmes dalībniekiem un ļauj efektīvāk organizēt ielu telpu, līdzsvarojot gājēju, velobraucēju un autotransporta kustību.
Rīga–Babīte–Piņķi
Jaunās veloinfrastruktūras kopējais garums ir aptuveni 7,3 km. Tā savieno Nameja krastmalu pie Zunda kanāla ar Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumu. Maršruts izbūvēts pa Slokas ielu, Dammes ielu, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi un citiem ielu posmiem.
Projekta laikā izbūvētas jaunas velojoslas un veloceļi, paplašinātas gājēju ietves, uzlaboti krustojumi, izbūvējot paceltās gājēju pārejas, rotācijas apļus un luksoforu risinājumus, kā arī ierīkotas atpūtas vietas un veikti apkaimju labiekārtošanas darbi. Veloceļš jau aktīvi tiek izmantots, nodrošinot ērtu savienojumu starp Rīgu, Babīti un Piņķiem.
Rīga–Ulbroka
Veloceļa kopējais garums aptuveni 5,9 km, izbūvēts galvenokārt Augusta Deglava ielas koridorā – posmā no Deglava tilta līdz Lubānas ielas aplim, kā arī savienojumos ar Nīcgales, Ilūkstes un citām blakus ielām.
Izveidota moderna dalīta infrastruktūra – plašas gājēju ietves un veloceļš, kas no autotransporta un gājēju plūsmām nodalīts ar zaļajām zonām. Jaunais maršruts nodrošina drošu un ērtu savienojumu no Rīgas centra līdz Ulbrokai un Sauriešiem.
Rīga–Ķekava
Rīgas posms – aptuveni 4,2 km; kopējais maršruta garums ar Ķekavas novada posmu – vairāk nekā 8,5 km. Izbūvēts apvienotais gājēju un velomaršruts, kas nodalīts no autotransporta kustības.
Jaunais savienojums nodrošina ātru, drošu un ērtu pārvietošanos starp Rīgu un Ķekavu, veicinot iedzīvotāju iespējas ikdienas braucienos izmantot velosipēdu.
Rīgas pašvaldība turpina veidot savstarpēji savienotu veloceļu un velojoslu tīklu, kura mērķis ir nodrošināt drošu, ērtu un nepārtrauktu pārvietošanos starp apkaimēm, pilsētas centru, sabiedriskā transporta mezgliem un Pierīgu.
Veloinfrastruktūras attīstība turpinās vairākos pilsētas virzienos: Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi; Šķirotavas virziens; Granīta iela; Grostonas iela. Veloinfrastruktūra tiek integrēta arī pie dzelzceļa pieturām un mobilitātes punktiem, veicinot velobraucienu apvienošanu ar sabiedriskā transporta izmantošanu.
Papildus atsevišķu veloceļu izbūvei Rīga plāno izveidot arī jaunus velojoslu posmus, lai novērstu esošos infrastruktūras pārtraukumus un nodrošinātu nepārtrauktu velokustību: Dzirnavu ielā – aptuveni 1,3 km; Šarlotes ielā – aptuveni 380 m; Marijas ielā – aptuveni 170 m; Lāčplēša ielā – aptuveni 80 m. Tāpat plānots pabeigt aptuveni 430 metrus garu velojoslu izbūvi Dzirnavu ielā posmā starp Tērbatas un Skolas ielu.
