Rubrika: Aktualitātes Indra Urtāne, Lursoft komunikācijas vadītāja Latvijas uzņēmumu nodokļu pienesums valsts kopbudžetā ik gadu stabili pieaug, un 2025. gadā kopējais nodokļu iemaksu apjoms sasniedzis jau 11,85 miljardus eiro. No šīs summas būtisku daļu veido tieši darbaspēka nodokļi: iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN) samaksāti 2,10 miljardi eiro, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās (VSAOI) – 4,16 miljardi eiro. Kopumā valsts mērogā uzņēmumu nodokļu maksājumi gada laikā uzrādījuši 6,7 % kāpumu. Vai tikpat strauja izaugsme vērojama arī vienā no ekonomikas nozīmīgākajiem balstiem …
Rubrika: Būve Antra Veļķere Foto no Cēsu novada pašvaldības arhīva Cēsīs īstenots viens no pēdējo gadu interesantākajiem degradētu industriālo teritoriju revitalizācijas projektiem. Kādreizējais Latvijas Neredzīgo biedrības ražošanas komplekss, kas vairākas desmitgades pēc ražošanas pārtraukšanas bija pamests un neizmantots, pārtapis par radošo un digitālo industriju kvartālu Rainis. Cēsu centrā, netālu no autoostas un dzelzceļa stacijas, vēl nesen pletās pamesta rūpnieciskā teritorija − degradēti korpusi ar aiznaglotiem logiem un teju sabrukusi ražošanas infrastruktūra. Tagad šī vieta mainījusies līdz nepazīšanai – pārbūvētas un …
Rubrika: Infrastruktūra Dace Andersone, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas Komunikācijas daļa EDZL un Bererix publicitātes foto Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas ēkas būvlaukumā dūc kā bišu spietā – ikdienā pašlaik te strādā ap 400 cilvēku, un katra nedēļa nes acīmredzamu progresu – darbi virzās lielā tempā, jo atlikuši divi mēneši līdz augusta beigām, kad jābūt pabeigtiem visiem būtiskajiem darbiem jaunajā stacijas ēkā un ap to. Pabeidzot Centrālās stacijas ēkas dienvidu daļas vērienīgos būvdarbus, Rīga iegūs jaunu vizuālo identitāti, un Centrālā stacija …
Rubrika: Mantojums Katriona Luīze Rožlapa Autores foto, vēsturiskie foto – Rīgas domes PAD un Ainažu jūrskolas muzeja krājums Groteski nolaists grausts, kas sevī vēl saglabājis jūgendstila apogejas iezīmes. Objekts, kas daudzu acīs būtu jānojauc, kamēr citi to sargātu bez mitas, jo saskata māksliniecisko un arhitektonisko vērtību Latvijas mākslas vēstures kontekstā. Prominentā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētā ēka Marijas ielā 6 ir būtisks piemērs viņa daiļradē, kā arī zīmīgs objekts Latvijas jūgendstila vēsturē, atklājot neierastas stila tendences. Taču uz pašlaik redzamā grausta …
Rubrika: Personība Uldis Andersons Foto no Rolanda Sedliņa personiskā albuma un no Būvindustrijas lielās balvas arhīva Valsts nozīmīgāko nozares apbalvojumu Būvindustrijas lielo balvu – Pamatakmeni – reizi divos gados pasniedz 12 nozares izcilniekiem – inženieriem un arhitektiem. Tradicionāli apbalvojums tiek pasniegts sešiem profesionāļiem-senioriem par mūža ieguldījumu būvindustrijā, pieci Pamatakmeņi dodas pie pieredzējušiem dažādu jomu būvspeciālistiem, savukārt viens no Pamatakmeņiem ir savā ziņā īpašs. To katrā ciklā saņem titula Gada jaunais inženieris ieguvējs – kāds no jaunajiem, daudzsološajiem inženieriem, kurš jau …
Rubrika: Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 Pagājušā gada decembrī pirmoreiz tika godināti konkursa Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 laureāti – Latvijas labākie būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) un digitālo risinājumu projekti. Konkursu rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts. Projektus kompetenta žūrija vērtēja trīs kategorijās – BIM projekts, BIM būvobjekts un Digitālā inovācija –, katrā kategorijā nosakot trīs pirmo vietu ieguvējus, kā arī piešķirot vienu speciālbalvu kategorijā BIM projekts. Žurnāls Būvinženieris 2026. gada …
Rubrika: Koka būve Antra Viļuma, Dr. arch. Projekta publicitātes foto Industriālas un infrastruktūras būves tikai atsevišķos vai īpašos gadījumos top no koka konstrukcijām. Autobusu depo Štutgartē ir labs piemērs tam, kā katru materiālu var izmantot vislietderīgāk. Atkārtoti lietotu ķieģeļu sienas kombinētas ar betona kolonnām, bet liektas koka konstrukcijas jumta plaknē mijas ar nospriegotu membrānu, tādējādi veidojot netradicionālas būvmateriālu kombinācijas, kas mērķtiecīgi izvēlētas autobusu stāvvietai un elektrouzlādes vietai. Štutgarte ir izvirzījusi mērķi līdz 2027. gadam visās pilsētas centra regulāro maršrutu autobusu …
Rubrika: Inženierija Karīna Buka-Vaivade, inženierzinātņu un tehnoloģijas doktore, Marijas Sklodovskas-Kirī pēcdoktorantūras stipendiāte Markes Politehniskajā universitātē (Università Politecnica delle Marche, Itālija) projektā FLOOD‑SHAB, vadošā pētniece Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātē Viens no biežākajiem tiltu bojājumu un sabrukumu cēloņiem pasaulē ir balstu pamatnes izskalošana. Tas ir process, kas attīstās zem ūdens virsmas, bieži paliek tieši nepamanīts, bet var būtiski ietekmēt tilta nestspēju un stabilitāti. Tāpēc plūdu un pēcplūdu laikā ir svarīgi laikus pamanīt ne tikai to, ka pie tilta ir …
Aktualitātes No azarta (aizrautības) līdz žurnālam 2006. gada vasaras vidū dienasgaismu ieraudzīja pirmais žurnāla Būvinženieris numurs. Atzīmējot žurnāla iznākšanas skaisto un apaļo 20 gadu jubileju, nelielu atskatu izdevuma pirmsākumos lasītājiem sniedz Mārīte Šperberga, Būvinženiera izveidotāja un ilggadējā galvenā redaktore (2006.–2018. gadā). «Žurnālam Būvinženieris divdesmit gadu. Vienā ziņā tas ir maz, bet, ņemot vērā konkurenci mediju vidē un lasīšanas paradumu maiņu, tas ir pat ļoti daudz. Žurnāls Būvinženieris neradās pēkšņi un it kā ne no kurienes. Man ļoti patika rakstīt par …
Rubrika: Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 Pagājušā gada decembrī pirmoreiz tika godināti konkursa Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 laureāti – Latvijas labākie būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) un digitālo risinājumu projekti. Konkursu rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts. Projektus kompetenta žūrija vērtēja trīs kategorijās – BIM projekts, BIM būvobjekts un Digitālā inovācija –, katrā kategorijā nosakot trīs pirmo vietu ieguvējus, kā arī piešķirot vienu speciālbalvu kategorijā BIM projekts. Žurnāls Būvinženieris 2026. gada …
