Rubrika: Energoefektivitāte Andris Jakovičs, Dr. phys., LU Skaitliskās modelēšanas institūts Staņislavs Gendelis, Dr. phys., LU Skaitliskās modelēšanas institūts Attēli no autoru arhīva Šā gada februāris atnāca pārbaudīt, vai vēl atceramies pagājušā gadsimta bargās ziemas ar bagātīgu sniega segu. Daudzu nerenovēto daudzdzīvokļu ēku apkures rēķini burtiski eksplodēja. Bet vai termiskais komforts mūsu dzīvokļos apkures periodā ir nodrošināts? Ieskatu faktiskajā situācijā sniedz veiktie ilgtermiņa mērījumi dažādos dzīvokļos. Latvijā pagājušā gadsimta otrajā pusē okupācijas periodā tika uzcelti aptuveni 30 tūkstoši daudzdzīvokļu sērijveida namu, …
Rubrika: Tehnoloģijas Līga Caune Attēli no Geo Rīga Kopš 2023. gada ikvienai fiziskai un juridiskai personai ir piekļuve centralizētajam ģeotelpisko datu portālam Geo Rīga (georiga.eu). To izveidojis un uztur Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, kas ir vadošā iestāde pilsētas attīstības procesu koordinēšanā un uzraudzībā. Portālā Geo Rīga pieejami gan pašvaldības struktūrvienību, gan portāla rīcībā nodotie citu iestāžu ģeotelpiskie dati par Rīgas administratīvo teritoriju. Portāla galvenie mērķi ir vienkopus publicēt visus pašvaldības ģeotelpiskos datus, veicināt atvērto datu pieejamību, kas ļauj …
Rubrika: Būve Foto no Harija Alsiņa arhīva, no žurnāla Būvinženieris arhīva un publicitātes attēli Šķērsojot Vanšu tiltu, pat ar neapbruņotu aci nevar nepamanīt 20. gadsimta 80. gadu postmodernisma stilā celtu dzeltenu ēku gandrīz pašā upes krastā. Tā lieliski iekļaujas Ķīpsalas vēsturiskajā apbūvē un daudzus gadus bija pazīstama kā Ķīpsalas Keramika. Ēkas tagadējie īpašnieki tai iedvesuši jaunu dzīvību. Kādu? Par savu pieredzi stāsta ēkas īpašnieki, SIA Ķīpsalas Keramika valdes loceklis Agris Greiers, ēkas arhitekts Harijs Alsiņš (SIA Alsins Architecture Latvija) un …
Rubrika: Būve Antra Veļķere Foto no Saldus novada pašvaldības arhīva Saldus vēsturiskā centra iekšpagalma pārbūve ir lielisks piemērs tam, kā iepriekš degradēta un nekopta teritorija var kļūt par ilgtspējīgu un dzīvīgu pilsētvides sastāvdaļu. Viena gada laikā – no 2024. gada augusta līdz 2025. gada septembrim – Saldus pilsētas centrā starp Striķu, Rīgas un Lielo ielu notika pārbūves darbi, kas visnotaļ drūmu un neomulīgu vietu pārvērta līdz nepazīšanai. Teritorijā ar 6935 kvadrātmetrus lielu kopējo platību veikta apzaļumošana, ieklāts cietais segums, izvietotas …
Ievads Leonīds Jākobsons, LBS valdes loceklis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jau pirms daudziem gadiem, kad vēl mācījos skolā, ģeogrāfijas stundās tika skaidrots, ka pasaulē valstis ekonomiski iedala šādi – atpalikušās agrārās, kurās tautsaimniecībā dominē mazattīstīta lauksaimniecība, un attīstītās, kas ir pasaules valstu grupa ar augstu rūpnieciskās ražošanas attīstību un dzīves līmeni. Šodien, atceroties skolas mācības, gribas jautāt – kādu vietu šai ekonomiskajā dalījumā ieņem Latvija? Ir zuduši tādi rūpniecības uzņēmumi kā VEF, Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, Straume un Liepājas metalurgs. Bet …
Rubrika: Aktualitātes Jānis Uzulēns, jurists, Jurisconsultus un Būves nākotnei dibinātājs Zanda Zariņa, Būves nākotnei dibinātāja, attīstības projektu vadītāja Būvniecības likuma 19. panta pirmajā daļā noteikts, ka «būvniecības procesa dalībnieku būvniecības procesa ietvaros sniegtie saskaņojumi neatbrīvo citus būvniecības procesa dalībniekus no tiem normatīvajos aktos noteiktās atbildības». Lai nonāktu līdz būvdarbiem, ir jāpaveic daudz sagatavošanās darbu – sākot ar precīzu ieceres definēšanu, beidzot ar pareizi sagatavotu iepirkumu un projekta realizācijas metodei atbilstoši sagatavotu līgumu. Žurnāla Būvinženieris šā gada aprīļa numura rakstā pievērsām …
Lai gan daudzdzīvokļu māju renovācijai Latvijā jau ilgstoši ik gadu pieejami patiesi milzīgi līdzekļi no dažādām Eiropas Savienības finansējuma programmām, statistika nepielūdzami atgādina, ka tagad, 2026. gadā, Latvijā joprojām ir atjaunoti un siltināti tikai 4 % (!) daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Kā vienu no galvenajām problēmām, kas kavē normālu šo projektu īstenošanu, eksperti uzsver māju iedzīvotāju absolūtu un fenomenālu nespēju vienoties par to. Argumentācija, ka renovācija nozīmē samazinātus komunālos maksājumus, sakārtotu un kvalitatīvu dzīves vidi, galu galā arī komfortablus un …
Rubrika: Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Inese Helmane Kopš 2025. gada 13. novembra spēkā ir jaunais Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums, kas aizstāj iepriekšējo Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu, kas tika pieņemts 2002. gadā. Atšķirībā no iepriekšējā regulējuma, kur nebija detalizēti noteikti pienākumi, tiesības un atbildība par ugunsdrošības prasību ievērošanu objektos, kuros tiek veikti būvdarbi, jaunajā likumā tie ir izdalīti atsevišķā pantā. Jaunais likums izstrādāts, pamatojoties uz konceptuālajā ziņojumā Par valsts politiku ugunsdrošības jomā noteiktajiem uzdevumiem. Tas tika sagatavots, lai novērstu Valsts …
Rubrika: Inženierija Žurnāls Būvinženieris sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) turpina lasītājiem piedāvāt iespēju iepazīt dažādu RTU izgudrojumu patentu pilnus aprakstus par trim tēmām – būvkonstrukcijas, būvmateriāli un būvdarbu tehnoloģiskie procesi. Tā kā RTU ir šā intelektuālā īpašuma – izgudrojumu patentu – bagātākais īpašnieks Latvijā, tad gan augstskola, gan paši izgudrojumu autori ir ieinteresēti dalīties informācijā ar būvniekiem, projektētājiem un pasūtītājiem, lai tādējādi veicinātu šo izgudrojumu ieviešanu praksē būvniecībā un ražošanā. Šajā žurnāla numurā publicējam ceturto rakstu šai sērijā; pirmie trīs patentu …
Rubrika: Aktualitātes Mārīte Šperberga, žurnāla Būvinženieris izveidotāja un galvenā redaktore 2006.–2018. gadā Žurnālam Būvinženieris divdesmit gadu. Vienā ziņā tas ir maz, bet, ņemot vērā konkurenci mediju vidē un lasīšanas paradumu maiņu, tas ir pat ļoti daudz. Žurnāls Būvinženieris neradās pēkšņi un it kā ne no kurienes. Man ļoti patika rakstīt par celtniecības tēmām, un to pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados bija ievērojis toreizējais Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Ilgvars Niedols. Viņš zināja, ka man ir inženiera-celtnieka izglītība, uzaicināja …
