Jaunie katastrofu pārvaldības centri Liepājā un Alsungā

Rubrika: Būve Antra Veļķere Foto – Nodrošinājuma valsts aģentūras arhīvs, Ritvars Sproģis (OHM.lv), Kuldīgas novada pašvaldība Šī gada februārī Liepājā un Alsungā tika atklāti jaunuzbūvētie katastrofu pārvaldības centri (KPC), kas ir nozīmīgi infrastruktūras objekti efektīvas un ātras reaģēšanas nodrošināšanai dabas un cilvēku izraisītu katastrofu, katastrofu draudu un dažādu mērogu apdraudējumu gadījumā. Jaunu katastrofu pārvaldības centru būvniecība Latvijā paredz uzlabot operatīvo dienestu sadarbību, reaģēšanas ātrumu un infrastruktūras kvalitāti. Būtiski uzlaboti arī civilajā aizsardzībā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto darbinieku darba apstākļi un …

Atbildība būvniecības nozarē

Rubrika: Aktualitātes Jānis Uzulēns, jurists, Jurisconsultus un Būves nākotnei dibinātājs Zanda Zariņa, Būves nākotnei dibinātāja, attīstības projektu vadītāja Ierasti, ka plašsaziņas līdzekļos lielākā daļa negatīvās informācijas par būvniecības procesu publiskā iepirkumā saistās ar konstatētajiem negadījumiem būvdarbu un iepirkuma laikā. Ja, runājot par iepirkumiem, lielākoties tiek kritizēts tā rīkotājs, tad ar būvdarbiem ir krietni sarežģītāk, jo ar būvdarbiem vispirms asociējas būvnieks. Patiesības labad jāsaka, ka kritizēt būvnieku ir visvieglāk, jo viss paveiktais redzams. Taču būvniecības gaitu neveido tikai būvdarbi. Nesenajā ziņā …

Bez daudzdzīvokļu māju atjaunošanas vairs neiztikt

Rubrika: Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata Inese Helmane Daudzdzīvokļu māju atjaunošana ir dārgs prieks, tāpēc jau kopš 2009. gada tā notiek ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Lielākā daļa ēku ir diezgan vecas, celtas pagājušā gadsimta otrajā pusē, un namu vispārējā tehniskā stāvokļa uzlabošana kļūst par nepieciešamību. Šajā Būvinženiera numurā aktualizējam tēmu par dažādiem izaicinājumiem daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā, līdz ar to uz apaļā galda sarunu esam aicinājuši vairākus erudītus šīs jomas speciālistus. Pieredzē ar žurnāla lasītājiem dalās SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) eksperts …

BIM digitālās tehnoloģijas projektā “Kaivas kvartāls 2”

Rubrika: Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 Pagājušā gada decembrī pirmoreiz tika godināti konkursa Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 laureāti – Latvijas labākie būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) un digitālo risinājumu projekti. Konkursu rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts. Projektus kompetenta žūrija vērtēja trīs kategorijās – BIM projekts, BIM būvobjekts un Digitālā inovācija –, katrā kategorijā nosakot trīs pirmo vietu ieguvējus, kā arī piešķirot vienu speciālbalvu kategorijā BIM projekts. Žurnāls Būvinženieris 2026. gada …

Būvnieki joko …

Šopavasar tikai dažus mēnešus pēc jaunās Mūkusalas promenādes svinīgās atklāšanas tika konstatēts, ka daļā no promenādes margu pasētas sācis izdrupt betons. Pēc apsekošanas būvdarbu veicējs, būvuzraugs un autoruzraugs secināja, ka pasētai nevienam nezināmu iemeslu dēļ izmantots zemākas stiprības klases betons nekā vajadzētu, un savstarpēji vienojās par defektu novēršanu, neiesaistot pasūtītāja maciņu. Protams, viss labs, kas labi beidzas, taču tāpat ir mazliet neomulīga sajūta pārdomājot, kā īsti būtu, ja šis zemākas stiprības klases betons būtu iemaldījies kādā citā, stratēģiski un konstruktīvi nozīmīgākā promenādes …

Rīgas jūgendstila ģīmetnes veidotājs Alfrēds Ašenkampfs

Rubrika: Mantojums Katriona Luīze Rožlapa Autores foto Alfrēds Ašenkampfs, kura vārds annālēs parādās vien perifēriski, ir ļoti būtiska persona Latvijas arhitektūras vēsturē. Jūgendstila pionieris Latvijā, historisma manierists mūra īres namu arhitektūrā, savulaik zīmīgākās sasniegumu izstādes līdzradītājs un Āgenskalna koka arhitektūras manierīgās elegances meistars. Taču biogrāfiskās ziņas par Alfrēdu Ašenkampfu (1858–1914) ir skopas, kas, iespējams, atturējis pētniekus rakties dziļāk. Mūsdienu acīm raugoties – mītisks un klātesošs –, un par pašu runā tieši viņa darbi. Diemžēl tik skopās ziņas par arhitekta vēsturi liedz …

Siltuma un skaņas izolācija starpstāvu pārsegumos

Rubrika: Tehnoloģijas Mārtiņš Štrauss, būvniecības profesionālis, SIA ThermoWhite Latvija Kā ThermoWhite® sistēma risina problēmas, kuras tradicionālās siltumizolācijas plāksnes nevar atrisināt. Ievads: problēma, kuru nereti ignorē Projektētājs ieplāno 100 milimetru EPS siltumizolācijas plāksni. Teorētiski viss ir kārtībā. Aprēķini atbilst normatīvam. Siltumvadītspēja λ = 0,038 W/mK ir labs rādītājs. Pēc diviem gadiem iedzīvotāji sūdzas: dzirdami soļi no augšējā stāva. Rēķini par apkuri neatbilst enerģijas patēriņa aprēķiniem. Grīdā parādījušās plaisas ap cauruļvadiem. Problēma nav materiāls. Problēma ir sistēma jeb precīzāk – tās neesamība. …

Kvalitātes un finanšu kontroles sinerģija būvniecībā: “Baukor” inovācija ceļā uz caurskatāmību

Rubrika: Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 Pagājušā gada decembrī pirmoreiz tika godināti konkursa Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 laureāti – Latvijas labākie būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) un digitālo risinājumu projekti. Konkursu rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts. Projektus kompetenta žūrija vērtēja trīs kategorijās – BIM projekts, BIM būvobjekts un Digitālā inovācija –, katrā kategorijā nosakot trīs pirmo vietu ieguvējus, kā arī piešķirot vienu speciālbalvu kategorijā BIM projekts. Žurnāls Būvinženieris 2026. gada …

Pasaule, kur vienmēr ir diena – ne viss ir tā, kā izskatās

Rubrika: Energoefektivitāte Andris Jakovičs, Dr. fiz., Latvijas Universitātes Skaitliskās modelēšanas institūta Multifizikālo procesu laboratorijas vadītājs Foto un termogrammas no autora arhīva Cilvēka acs ir lielisks attēla detektors, veidots no ļoti daudziem jutīgiem elementiem, kuru signāli kopā veido mums redzamo attēlu. Tomēr cilvēces attīstības procesā dzīvei uz Zemes tas ir piemērojies uztvert priekšmetu, kurus apspīd Saule ar starojuma temperatūru ap 5500 oC, atstaroto un izkliedēto gaismu. Tādēļ acs spektrālais jutīgums aptver elektromagnētisko (EM) viļņu garumu diapazonu no aptuveni 0,4 līdz 0,8 …

Ģeotermālā pāļa konstrukcija un tā veidošanas paņēmiens

Žurnāls Būvinženieris sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) turpina lasītājiem piedāvāt iespēju iepazīt dažādu RTU izgudrojumu patentu pilnus aprakstus par trim tēmām – būvkonstrukcijas, būvmateriāli un būvdarbu tehnoloģiskie procesi. Tā kā RTU ir šā intelektuālā īpašuma – izgudrojumu patentu – bagātākais īpašnieks Latvijā, tad gan augstskola, gan paši izgudrojumu autori ir ieinteresēti dalīties informācijā ar būvniekiem, projektētājiem un pasūtītājiem, lai tādējādi veicinātu šo izgudrojumu ieviešanu praksē būvniecībā un ražošanā. Šajā žurnāla numurā publicējam trešo rakstu šai sērijā; pirmie divi patentu apraksti ir …