Top moderns transporta mezgls – jaunās Rīgas Centrālās stacijas būtiskie darbi finiša taisnē

Rubrika: Infrastruktūra Dace Andersone, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas Komunikācijas daļa EDZL un Bererix publicitātes foto Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas ēkas būvlaukumā dūc kā bišu spietā – ikdienā pašlaik te strādā ap 400 cilvēku, un katra nedēļa nes acīmredzamu progresu – darbi virzās lielā tempā, jo atlikuši divi mēneši līdz augusta beigām, kad jābūt pabeigtiem visiem būtiskajiem darbiem jaunajā stacijas ēkā un ap to. Pabeidzot Centrālās stacijas ēkas dienvidu daļas vērienīgos būvdarbus, Rīga iegūs jaunu vizuālo identitāti, un Centrālā stacija …

Tumšais Rīgas rēgs

Rubrika: Mantojums Katriona Luīze Rožlapa Autores foto, vēsturiskie foto – Rīgas domes PAD un Ainažu jūrskolas muzeja krājums Groteski nolaists grausts, kas sevī vēl saglabājis jūgendstila apogejas iezīmes. Objekts, kas daudzu acīs būtu jānojauc, kamēr citi to sargātu bez mitas, jo saskata māksliniecisko un arhitektonisko vērtību Latvijas mākslas vēstures kontekstā. Prominentā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētā ēka Marijas ielā 6 ir būtisks piemērs viņa daiļradē, kā arī zīmīgs objekts Latvijas jūgendstila vēsturē, atklājot neierastas stila tendences. Taču uz pašlaik redzamā grausta …

Ir tāda laba profesija – būvinženieris

Rubrika: Personība Uldis Andersons Foto no Rolanda Sedliņa personiskā albuma un no Būvindustrijas lielās balvas arhīva Valsts nozīmīgāko nozares apbalvojumu Būvindustrijas lielo balvu – Pamatakmeni – reizi divos gados pasniedz 12 nozares izcilniekiem – inženieriem un arhitektiem. Tradicionāli apbalvojums tiek pasniegts sešiem profesionāļiem-senioriem par mūža ieguldījumu būvindustrijā, pieci Pamatakmeņi dodas pie pieredzējušiem dažādu jomu būvspeciālistiem, savukārt viens no Pamatakmeņiem ir savā ziņā īpašs. To katrā ciklā saņem titula Gada jaunais inženieris ieguvējs – kāds no jaunajiem, daudzsološajiem inženieriem, kurš jau …

BIM pieeja airBaltic lidaparātu apkopes un remonta angāra projektēšanā

Rubrika: Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 Pagājušā gada decembrī pirmoreiz tika godināti konkursa Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 laureāti – Latvijas labākie būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) un digitālo risinājumu projekti. Konkursu rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts. Projektus kompetenta žūrija vērtēja trīs kategorijās – BIM projekts, BIM būvobjekts un Digitālā inovācija –, katrā kategorijā nosakot trīs pirmo vietu ieguvējus, kā arī piešķirot vienu speciālbalvu kategorijā BIM projekts. Žurnāls Būvinženieris 2026. gada …

Koks autobusu depo jumta konstrukcijās Štutgartē

Rubrika: Koka būve Antra Viļuma, Dr. arch. Projekta publicitātes foto Industriālas un infrastruktūras būves tikai atsevišķos vai īpašos gadījumos top no koka konstrukcijām. Autobusu depo Štutgartē ir labs piemērs tam, kā katru materiālu var izmantot vislietderīgāk. Atkārtoti lietotu ķieģeļu sienas kombinētas ar betona kolonnām, bet liektas koka konstrukcijas jumta plaknē mijas ar nospriegotu membrānu, tādējādi veidojot netradicionālas būvmateriālu kombinācijas, kas mērķtiecīgi izvēlētas autobusu stāvvietai un elektrouzlādes vietai. Štutgarte ir izvirzījusi mērķi līdz 2027. gadam visās pilsētas centra regulāro maršrutu autobusu …

Tiltu balstu automātiskā uzraudzība plūdu un pēcplūdu laikā

Rubrika: Inženierija Karīna Buka-Vaivade, inženierzinātņu un tehnoloģijas doktore, Marijas Sklodovskas-Kirī pēcdoktorantūras stipendiāte Markes Politehniskajā universitātē (Università Politecnica delle Marche, Itālija) projektā FLOOD‑SHAB, vadošā pētniece Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātē Viens no biežākajiem tiltu bojājumu un sabrukumu cēloņiem pasaulē ir balstu pamatnes izskalošana. Tas ir process, kas attīstās zem ūdens virsmas, bieži paliek tieši nepamanīts, bet var būtiski ietekmēt tilta nestspēju un stabilitāti. Tāpēc plūdu un pēcplūdu laikā ir svarīgi laikus pamanīt ne tikai to, ka pie tilta ir …

Jaunajā Būvinženierī – nozares lielākie nodoļu maksātāji, Raiņa kvartāls Cēsīs, zūdošais Konstantīna Pēkšēna meistardarbs

Aktualitātes No azarta (aizrautības) līdz žurnālam 2006. gada vasaras vidū dienasgaismu ieraudzīja pirmais žurnāla Būvinženieris numurs. Atzīmējot žurnāla iznākšanas skaisto un apaļo 20 gadu jubileju, nelielu atskatu izdevuma pirmsākumos lasītājiem sniedz Mārīte Šperberga, Būvinženiera izveidotāja un ilggadējā galvenā redaktore (2006.–2018. gadā). «Žurnālam Būvinženieris divdesmit gadu. Vienā ziņā tas ir maz, bet, ņemot vērā konkurenci mediju vidē un lasīšanas paradumu maiņu, tas ir pat ļoti daudz. Žurnāls Būvinženieris neradās pēkšņi un it kā ne no kurienes. Man ļoti patika rakstīt par …

BIM kā darba valoda: Preses nama kvartāla 2. kārtas pieredze

Rubrika: Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 Pagājušā gada decembrī pirmoreiz tika godināti konkursa Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 laureāti – Latvijas labākie būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) un digitālo risinājumu projekti. Konkursu rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts. Projektus kompetenta žūrija vērtēja trīs kategorijās – BIM projekts, BIM būvobjekts un Digitālā inovācija –, katrā kategorijā nosakot trīs pirmo vietu ieguvējus, kā arī piešķirot vienu speciālbalvu kategorijā BIM projekts. Žurnāls Būvinženieris 2026. gada …

Vai «silta, jauka istabiņa»?

Rubrika: Energoefektivitāte Andris Jakovičs, Dr. phys., LU Skaitliskās modelēšanas institūts Staņislavs Gendelis, Dr. phys., LU Skaitliskās modelēšanas institūts Attēli no autoru arhīva Šā gada februāris atnāca pārbaudīt, vai vēl atceramies pagājušā gadsimta bargās ziemas ar bagātīgu sniega segu. Daudzu nerenovēto daudzdzīvokļu ēku apkures rēķini burtiski eksplodēja. Bet vai termiskais komforts mūsu dzīvokļos apkures periodā ir nodrošināts? Ieskatu faktiskajā situācijā sniedz veiktie ilgtermiņa mērījumi dažādos dzīvokļos. Latvijā pagājušā gadsimta otrajā pusē okupācijas periodā tika uzcelti aptuveni 30 tūkstoši daudzdzīvokļu sērijveida namu, …

Virtuālais palīgs – Geo Rīga

Rubrika: Tehnoloģijas Līga Caune Attēli no Geo Rīga Kopš 2023. gada ikvienai fiziskai un juridiskai personai ir piekļuve centralizētajam ģeotelpisko datu portālam Geo Rīga (georiga.eu). To izveidojis un uztur Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, kas ir vadošā iestāde pilsētas attīstības procesu koordinēšanā un uzraudzībā. Portālā Geo Rīga pieejami gan pašvaldības struktūrvienību, gan portāla rīcībā nodotie citu iestāžu ģeotelpiskie dati par Rīgas administratīvo teritoriju. Portāla galvenie mērķi ir vienkopus publicēt visus pašvaldības ģeotelpiskos datus, veicināt atvērto datu pieejamību, kas ļauj …