Aktualitātes
No azarta (aizrautības) līdz žurnālam
2006. gada vasaras vidū dienasgaismu ieraudzīja pirmais žurnāla Būvinženieris numurs. Atzīmējot žurnāla iznākšanas skaisto un apaļo 20 gadu jubileju, nelielu atskatu izdevuma pirmsākumos lasītājiem sniedz Mārīte Šperberga, Būvinženiera izveidotāja un ilggadējā galvenā redaktore (2006.–2018. gadā). «Žurnālam Būvinženieris divdesmit gadu. Vienā ziņā tas ir maz, bet, ņemot vērā konkurenci mediju vidē un lasīšanas paradumu maiņu, tas ir pat ļoti daudz. Žurnāls Būvinženieris neradās pēkšņi un it kā ne no kurienes. Man ļoti patika rakstīt par celtniecības tēmām, un to pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados bija ievērojis toreizējais Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Ilgvars Niedols,» tā savu atmiņu stāstu sāk M. Šperberga.
Lielākie nodokļu maksātāji būvniecības nozarē 2025. gadā
Latvijas būvniecības uzņēmumu nodokļu iemaksu kopējais pienesums valsts budžetam pēdējā gada laikā audzis mēreni – par 1,5 % –, taču joprojām tas ir ļoti nozīmīgs. Pērn nozare valsts budžetā iemaksājusi 308,48 miljonus eiro, kas veido 2,6 % no Latvijas uzņēmumu kopējiem nodokļu maksājumiem. Vērtējot vairāku gadu dinamiku, iezīmējas vēl pārliecinošāks kāpums – kopš 2023. gada būvnieku nodokļu maksājumu apjoms ir audzis par 10,2 % jeb 28,56 miljoniem eiro. Līdztekus kopējam nodokļu apjomam Lursoft IT dati atklāj pozitīvu tendenci arī darbaspēka nodokļu (IIN un VSAOI) dinamikā, kas liecina ne tikai par nozares aktivitāti, bet arī par atalgojuma celšanos.
Atbildība būvniecības nozarē – būvdarbu veicējs
Žurnāla Būvinženieris šā gada aprīļa numura rakstā pievērsām uzmanību pasūtītāja kompetencei, kas ir izšķiroša jebkurā būvniecības ieceres realizācijā, ja runa ir par kvalitāti un tās sasniegšanai iztērēto laiku un naudu. Nereti visspilgtāk pasūtītāja kļūdas, nepārdomāti riski vai arī normatīvos ne līdz galam regulēti jautājumi kā problēmas izkristalizējas būvdarbu laikā. Praksē risinot strīdus, kas izcēlušies būvdarbu laikā, nereti nonākts līdz vairākām atziņām, tajā skaitā līdz tam, ka pasūtītājs kļūdījies līdz iepirkuma sagatavošanai, vai, kas ir daudz sliktāk, iepirkuma norises laikā, t. i., laikā, kad pasūtītājam bija lieliskas iespējas komunicēt ar pretendentiem (un otrādi).
Sagatavošanās posmā atbildība par jebkuru savu kļūdu jāuzņemas pasūtītājam, taču iepirkuma laikā zināmā mērā šī atbildība dalās, jo gan viens, gan otrs subjekts varēja daudz uzmanīgāk pievērst uzmanību visai dokumentācijai, kas pieejama iepirkumā. Spilgta pazīme tam, ka būvdarbi veicēji (būvnieki) šo iespēju neizmanto līdz galam, ir pretenzijas par būvprojekta kvalitāti agrīnā būvdarbu līguma izpildes stadijā. Šādos brīžos rodas sajūta, ka būvnieks, būdams drošs par noslēgto līgumu, sāk šķetināt tās problēmas, ko varēja risināt iepirkuma laikā.
Personība
Ir tāda laba profesija – būvinženieris
Valsts nozīmīgāko nozares apbalvojumu Būvindustrijas lielo balvu – Pamatakmeni – reizi divos gados pasniedz 12 nozares izcilniekiem – inženieriem un arhitektiem. Tradicionāli apbalvojums tiek pasniegts sešiem profesionāļiem-senioriem par mūža ieguldījumu būvindustrijā, pieci Pamatakmeņi dodas pie pieredzējušiem dažādu jomu būvspeciālistiem, savukārt viens no Pamatakmeņiem ir savā ziņā īpašs. To katrā ciklā saņem titula Gada jaunais inženieris ieguvējs – kāds no jaunajiem, daudzsološajiem inženieriem, kurš jau karjeras sākumā spējis sevi apliecināt kā piederīgu erudītāko un zinošāko Latvijas inženieru saimei. Pērnruden par titula Gada jaunais inženieris 2025 ieguvēju kļuva Rolands Sedliņš, UPB grupas uzņēmuma SIA Inženieru birojs Būve un Forma ēku konstrukciju būvinženieris, kurš tagad ir arī žurnāla Būvinženieris viesis.
Būve
No pamestas ražotnes līdz radošajam kvartālam
Cēsīs īstenots viens no pēdējo gadu interesantākajiem degradētu industriālo teritoriju revitalizācijas projektiem. Kādreizējais Latvijas Neredzīgo biedrības ražošanas komplekss, kas vairākas desmitgades pēc ražošanas pārtraukšanas bija pamests un neizmantots, pārtapis par radošo un digitālo industriju kvartālu Rainis. Cēsu centrā, netālu no autoostas un dzelzceļa stacijas, vēl nesen pletās pamesta rūpnieciskā teritorija − degradēti korpusi ar aiznaglotiem logiem un teju sabrukusi ražošanas infrastruktūra. Tagad šī vieta mainījusies līdz nepazīšanai – pārbūvētas un atjaunotas divas no četrām teritorijā esošajām ēkām. Jaunās telpas paredzētas uzņēmējdarbības atbalstam un izsoles kārtībā tiek iznomātas uzņēmējiem. Kvartāla atdzimšanas idejai pamatu lika pilsētas radošā kopiena − nodibinājums Skola6, Cēsu Pluriversitāte (unikāla pieaugušo izglītības iniciatīva, kas darbojas kā alternatīva mācīšanās vide un zināšanu kopiena), Rīgas Tehniskās universitātes Starptautiskā arhitektūras un pilsētplānošanas vasaras skola, Cēsu mākslas festivāls, sarunu festivāls Lampa un citi.
Saldus iekšpagalma pārbūve – no degradētas vides līdz skaistam pilsētas dārzam
Saldus vēsturiskā centra iekšpagalma pārbūve ir lielisks piemērs tam, kā iepriekš degradēta un nekopta teritorija var kļūt par ilgtspējīgu un dzīvīgu pilsētvides sastāvdaļu. Viena gada laikā – no 2024. gada augusta līdz 2025. gada septembrim – Saldus pilsētas centrā starp Striķu, Rīgas un Lielo ielu notika pārbūves darbi, kas visnotaļ drūmu un neomulīgu vietu pārvērta līdz nepazīšanai. Teritorijā ar 6935 kvadrātmetrus lielu kopējo platību veikta apzaļumošana, ieklāts cietais segums, izvietotas daudz dažādas mazās arhitektūras formas, ierīkots videi draudzīgs LED apgaismojums, uzstādīta lietusūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēma, izbūvēti ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīkli, uzstādītas videonovērošanas sistēmas, ierīkotas velosipēdu novietnes, izbūvēts publisks automašīnu stāvlaukums un paveikts daudz citu darbu. Kopumā šeit īstenoti pieci atsevišķi būvprojekti.
Ķīpsalas Keramikas ēkas jaunā dzīve
Šķērsojot Vanšu tiltu, pat ar neapbruņotu aci nevar nepamanīt 20. gadsimta 80. gadu postmodernisma stilā celtu dzeltenu ēku gandrīz pašā upes krastā. Tā lieliski iekļaujas Ķīpsalas vēsturiskajā apbūvē un daudzus gadus bija pazīstama kā Ķīpsalas Keramika. Ēkas tagadējie īpašnieki tai iedvesuši jaunu dzīvību. Kādu? Par savu pieredzi žurnālam Būvinženieris stāsta ēkas īpašnieki, SIA Ķīpsalas Keramika valdes loceklis Agris Greiers, ēkas arhitekts Harijs Alsiņš (SIA Alsins Architecture Latvija) un būvdarbu vadītājs Jānis Špons (SIA P un S Būvniecība).
Koka būve
Koks autobusu depo jumta konstrukcijās Štutgartē
Industriālas un infrastruktūras būves tikai atsevišķos vai īpašos gadījumos top no koka konstrukcijām. Autobusu depo Štutgartē ir labs piemērs tam, kā katru materiālu var izmantot vislietderīgāk. Atkārtoti lietotu ķieģeļu sienas kombinētas ar betona kolonnām, bet liektas koka konstrukcijas jumta plaknē mijas ar nospriegotu membrānu, tādējādi veidojot netradicionālas būvmateriālu kombinācijas, kas mērķtiecīgi izvēlētas autobusu stāvvietai un elektrouzlādes vietai. Vajadzība pēc jauna autobusu depo Gaisburgas rajonā Štutgartē radās pēc ugunsgrēka. 2021. gada rudenī uguns liesmas daļēji iznīcināja toreizējo depo metāla konstrukciju ēku un 23 autobusus. Tā kā ugunsgrēks bija iemesls jauna autobusu depo projektēšanai un būvniecībai, tad, ļoti rūpīgi pārdomājot ugunsdrošību, tika meklēti risinājumi atbilstoši Štutgartes attīstības stratēģijai par klimatneitralitāti. Koka konstrukciju galvenās priekšrocības salīdzinājumā ar tērauda konstrukcijām ir ne tikai ievērojami labāka CO₂ pēda, bet arī augstāka ugunsdrošība. Lai arī koks ir degošs materiāls, tomēr ugunsgrēka gadījumā koka konstrukcija daudz ilgāk saglabā savu nestspēju.
Inženierija
Saliekamas velves konstrukcija un tās montāžas tehnoloģija
Žurnāls Būvinženieris sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) turpina lasītājiem piedāvāt iespēju iepazīt dažādu RTU izgudrojumu patentu pilnus aprakstus par trim tēmām – būvkonstrukcijas, būvmateriāli un būvdarbu tehnoloģiskie procesi. Tā kā RTU ir šā intelektuālā īpašuma – izgudrojumu patentu – bagātākais īpašnieks Latvijā, tad gan augstskola, gan paši izgudrojumu autori ir ieinteresēti dalīties informācijā ar būvniekiem, projektētājiem un pasūtītājiem, lai tādējādi veicinātu šo izgudrojumu ieviešanu praksē būvniecībā un ražošanā. Šajā žurnāla numurā publicējam ceturto rakstu šai sērijā; pirmie trīs patentu apraksti ir lasāmi Būvinženiera 2025. gada decembra numurā (Nr. 107), 2026. gada februāra numurā (Nr. 108) un 2026. gada aprīļa numurā (Nr. 109).
Tiltu balstu automātiskā uzraudzība plūdu un pēcplūdu laikā
Viens no biežākajiem tiltu bojājumu un sabrukumu cēloņiem pasaulē ir balstu pamatnes izskalošana. Tas ir process, kas attīstās zem ūdens virsmas, bieži paliek tieši nepamanīts, bet var būtiski ietekmēt tilta nestspēju un stabilitāti. Tāpēc plūdu un pēcplūdu laikā ir svarīgi laikus pamanīt ne tikai to, ka pie tilta ir izveidojušies hidrauliski nelabvēlīgi apstākļi, bet arī to, ka pie balstiem veidojas lokālas pazīmes, kas var pastiprināt hidraulisko apdraudējumu. Šādos gadījumos praktisks pirmais solis var būt pastāvīgi uzstādīts automātiskās uzraudzības jeb monitoringa risinājums – ūdens līmeņa mērītājs un kamera ar automātisku sanesumu detekciju.
Tehnoloģijas
Virtuālais palīgs – Geo Rīga
Kopš 2023. gada ikvienai fiziskai un juridiskai personai ir piekļuve centralizētajam ģeotelpisko datu portālam Geo Rīga (georiga.eu). To izveidojis un uztur Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, kas ir vadošā iestāde pilsētas attīstības procesu koordinēšanā un uzraudzībā. Portālā pieejami gan pašvaldības struktūrvienību, gan citu iestāžu ģeotelpiskie dati par Rīgas administratīvo teritoriju. Portāla galvenie mērķi ir vienkopus publicēt visus pašvaldības ģeotelpiskos datus, veicināt atvērto datu pieejamību, kas ļauj tos ne tikai lietot, bet arī analizēt, lejuplādēt un pārveidot, izmantojot bez maksas savu projektu mērķiem. Atvērtā licence ļauj šos datus kopēt, modificēt un publicēt atkārtoti. Geo Rīga ir atbalsts pilsētplānošanā, uzņēmējdarbībā un dažādu veidu inovācijās, tādēļ būtiska sadaļa tajā ir arī sabiedrības iesaistei. Geo Rīga ir arī praktisks resurss apkaimju un ielu datu iegūšanai un ĢIS (ģeogrāfiskās informācijas sistēmas) analīzei. Portāls ir kā virtuāls ceļvedis katram iedzīvotājam, apkaimju biedrībām, citām pašvaldībām un valsts iestādēm, tā dati noderīgi arī uzņēmējiem un investoriem.
Energoefektivitāte
Vai «silta, jauka istabiņa»?
Šā gada februāris atnāca pārbaudīt, vai vēl atceramies pagājušā gadsimta bargās ziemas ar bagātīgu sniega segu. Daudzu nerenovēto daudzdzīvokļu ēku apkures rēķini burtiski eksplodēja. Bet vai termiskais komforts mūsu dzīvokļos apkures periodā ir nodrošināts? Ieskatu faktiskajā situācijā sniedz veiktie ilgtermiņa mērījumi dažādos dzīvokļos. Latvijā pagājušā gadsimta otrajā pusē okupācijas periodā tika uzcelti aptuveni 30 tūkstoši daudzdzīvokļu sērijveida namu, kopējais šādu ēku skaits sasniedz 40 tūkstošus, un vismaz 25 tūkstošiem no tām ir nepieciešama renovācija un siltuma efektivitātes uzlabošana. Pašlaik tikai aptuveni 4 % no šo ēku skaita ir veikta renovācija – tātad 96 % daudzdzīvokļu ēku ar siltuma enerģiju ziemā apietas ļoti izšķērdīgi. Šoreiz izvēlējāmies paskatīties, kādi ir termiskā komforta apstākļi šādās mājās. Tādēļ ievietojām temperatūras un mitruma mērsensorus dažādu daudzdzīvokļu ēku dzīvojamajās telpās ilgtermiņa monitoringam apkures periodā no novembra līdz aprīļa beigām.
Digitālās būvniecības ekselences balva 2025
BIM pieeja airBaltic lidaparātu apkopes un remonta angāra projektēšanā
un
BIM kā darba valoda: Preses nama kvartāla 2. kārtas pieredze
Pagājušā gada decembrī pirmoreiz tika godināti konkursa Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 laureāti – Latvijas labākie būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) un digitālo risinājumu projekti. Konkursu rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts. Projektus kompetenta žūrija vērtēja trīs kategorijās – BIM projekts, BIM būvobjekts un Digitālā inovācija –, katrā kategorijā nosakot trīs pirmo vietu ieguvējus, kā arī piešķirot vienu speciālbalvu kategorijā BIM projekts.
Žurnāls Būvinženieris 2026. gada gaitā turpina iepazīstināt lasītājus ar visiem konkursa laureātiem, nodrošinot iespēju projektu īstenotājiem pastāstīt plašākam lasītāju lokam par savu veikumu. Jūnija numurā rubrikā Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 iekļauti divu laureātu stāsti – lidaparātu apkopes un remonta angārs ar biroja telpām starptautiskās lidostas Rīga teritorijā (2. vieta nominācijā BIM projekts) un Preses nama kvartāls, 2. kārta (3. vieta nominācijā BIM projekts).
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Ko paredz jaunais ugunsdrošības regulējums
Kopš 2025. gada 13. novembra spēkā ir jaunais Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums, kas aizstāj iepriekšējo Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumu, kas tika pieņemts 2002. gadā. Atšķirībā no iepriekšējā regulējuma, kur nebija detalizēti noteikti pienākumi, tiesības un atbildība attiecībā uz ugunsdrošības prasību ievērošanu objektos, kuros tiek veikti būvdarbi, jaunajā likumā tie ir izdalīti atsevišķā pantā. Jaunais likums izstrādāts, pamatojoties uz konceptuālajā ziņojumā Par valsts politiku ugunsdrošības jomā noteiktajiem uzdevumiem. Tas tika sagatavots, lai novērstu Valsts kontroles lietderības revīzijā Valstī īstenotās ugunsdrošības uzraudzības efektivitāte konstatētās nepilnības. Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likuma mērķis ir uzlabot ugunsdrošības stāvokli Latvijā, samazināt ugunsgrēkos bojāgājušo un cietušo skaitu, kā arī mazināt ugunsgrēku radītās finansiālās sekas Latvijas tautsaimniecībā. Par jaunā regulējuma prasībām žurnālam Būvinženieris plašāk skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes Ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors Tomass Lausmā.
Infrastruktūra
Top moderns transporta mezgls – jaunās Rīgas Centrālās stacijas būtiskie darbi finiša taisnē
Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas ēkas būvlaukumā dūc kā bišu spietā – ikdienā pašlaik te strādā ap 400 cilvēku, un katra nedēļa nes acīmredzamu progresu – darbi virzās lielā tempā, jo atlikuši divi mēneši līdz augusta beigām, kad jābūt pabeigtiem visiem būtiskajiem darbiem jaunajā stacijas ēkā un ap to. Pabeidzot Centrālās stacijas ēkas dienvidu daļas vērienīgos būvdarbus, Rīga iegūs jaunu vizuālo identitāti, un Centrālā stacija pārtaps par modernu transporta mezglu. Par to, kādi būvdarbi pašlaik risinās stacijas ēkā un ap to, žurnālam Būvinženierim maija nogalē stāstīja projekta būvnieka Bererix iesaistīto pušu vadītājs Andis Linde un Anita Rūdule-Jansone, Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projekta vadītāja.
Mantojums
Tumšais Rīgas Rēgs
Groteski nolaists grausts, kas sevī vēl saglabājis jūgendstila apogejas iezīmes. Objekts, kas daudzu acīs būtu jānojauc, kamēr citi to sargātu bez mitas, jo saskata māksliniecisko un arhitektonisko vērtību Latvijas mākslas vēstures kontekstā. Prominentā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektētā ēka Marijas ielā 6 ir būtisks piemērs viņa daiļradē, kā arī zīmīgs objekts Latvijas jūgendstila vēsturē, atklājot neierastas stila tendences. Taču uz pašlaik redzamā grausta renesansi būtu naivi gaidīt. Vairākkārtējie instanču centieni nav noveduši pie būtiskiem rezultātiem, un neviļus šķiet, ka ēka turas kopā vien spīta pēc. Neraugoties uz sērīgo noskaņu, Marijas ielas 6. nams joprojām saglabājis elegantus motīvus, būvapjomu teju oriģinālā apjomā un atklāj arhitekta iezīmes domāt ne tikai par mākslinieciskumu, bet arī par moderniem, funkcionāliem apstākļiem.
