Aktualitātes
Lielākie darba devēji būvniecības nozarē
Būvniecības nozare vēsturiski ir kalpojusi par vienu no precīzākajiem valsts ekonomiskās veselības barometriem. Neraugoties uz iepriekšējo gadu izaicinājumiem – no ģeopolitiskās nenoteiktības un svārstīgām izejmateriālu cenām līdz augstajām procentu likmēm –, 2025. gads Latvijas būvniecības sektoram nesis pārliecinošu izaugsmi. To veicinājusi gan lielo valsts un starptautisko infrastruktūras projektu realizācija, gan straujais pieprasījums pēc energoefektivitātes un inženiertehniskajiem risinājumiem. Latvijas būvniecības nozare pagājušajā gadā piedzīvojusi attīstību, kopējam nodarbināto skaitam sasniedzot 59,6 tūkstošus darbinieku. Salīdzinot ar gadu iepriekš, tas ir pieaugums par 4,6 %, liecina Lursoft IT apkopotie dati. Izaugsme atspoguļojas arī LR Ekonomikas ministrijas datos, kas liecina, ka būvniecības nozares pieauguma temps 2025. gadā sasniedza 9 %. Kopumā 2025. gadā būvniecības nozare nodrošināja darba vietas 8,6% no visiem Latvijas uzņēmumos nodarbinātajiem iedzīvotājiem.
Deviņas tēzes par būvniecību
Jānis Uzulēns, jurists, Jurisconsultus un Būves nākotnei dibinātājs, un Zanda Zariņa, Būves nākotnei dibinātāja, attīstības projektu vadītāja ar žurnālu Būvinženieris sadarbojas vairākus gadus – rakstos apskatītas vairākas būvniecības nozarei aktuālas tēmas, tostarp inženierkonsultanta institūts, FIDIC līgumu piemērošana, projektu realizācijas metodes un riski.
Šajā žurnāla numurā autori un atskatās uz paveikto sadarbības laikā, akcentējot deviņas tēzes par būvniecību, kas lielākā vai mazākā mērā caurvijušas rakstus, tajos paustās domas, priekšlikumus un atziņas. Šīs tēzes ir iecere; izejas dati un izpēte; projektēšanas uzdevums; projekta realizācijas metode; risku sadalījums; iepirkums; līgums; būvdarbi; atbildība. Par katru tēzi viedokļa rezumējums – izsakot apgalvojumu, definējot problēmu un piedāvājot risinājumu vai priekšlikumu, kas situāciju varētu uzlabot.
Personība
Galvenais ir cilvēcība
Būvindustrijas lielās balvas laureātam Jānim Ivbulim darbs visu līdzšinējo dzīvi sniedzis gandarījumu un prieku. Kā viņš pats savulaik teicis – ja tā nebūtu, meklētu citu darbu. Šādi vārdi lasāmi kādā senākā kolēģes Mārītes Šperbergas gatavotā aprakstā, un nekas jau nav mainījies arī tagad. Pagājušā gada rudenī Jānis Ivbulis saņēma valstī augstāko būvniecības nozares apbalvojumu – Būvindustrijas lielo balvu – Pamatakmeni – par 48 ražīgi un godprātīgi nostrādātiem gadiem. Un ar to, protams, nekas nebeidzas – Jānis joprojām ir ierindā un ik dienu ierodas savā ilggadējā un tik ierastajā darbavietā Barona ielā un iegrimst uzņēmuma LBS-Konsultants izpilddirektora pienākumos. Jānis ciena cilvēkus, un cilvēki ciena viņu – par godīgumu, labestību un tiešu valodu. Iespējams, šīs īpašības arī ir tā recepte, kas visos laikos līdzējušas tikt galā ar sarežģījumiem un atrisināt jebkuru konfliktsituāciju, neiemantojot ienaidniekus un saglabājot draudzīgas attiecības ar ikkatru. Intervijā ar žurnālu Būvinženieris Jānis Ivbulis sev raksturīgi nav no runīgajiem, taču šo to jau izdodas pārrunāt. Mazliet par darbu, mazliet par dzīvē pieredzēto, mazliet arī par dzimtas māju atjaunošanu Arendolē. Un arī par vienu no Jāņa jaunatklājumiem – ceļotprieku –, kas atklāts burtiski tikai šogad un jau mudina mesties jaunos piedzīvojumos.
Būve
Jaunais satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu
Noslēgumam tuvojas būvdarbi vienā no pēdējo gadu vērienīgākajiem infrastruktūras objektiem Rīgā – iespaidīgais un tehniski sarežģītais 863,5 metrus garais satiksmes pārvads starp Sarkandaugavu un Kundziņsalu. Pārvads savienos Tvaika ielu Sarkandaugavā ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas produktu cauruļvadu divās vietās, Sarkandaugavas atteku, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam. Jaunais satiksmes pārvads būtiski papildinās Rīgas iekšējo apvedceļu, nodrošinot ērtu savienojumu starp Tvaika ielu, Kundziņsalu un tālāku kravu novirzīšanu uz Austrumu maģistrāli, Daudersalas pārvadu, Dienvidu tiltu un perspektīvā uz Čakstes gatvi. Projekts veicinās satiksmes plūsmas uzlabošanos, samazinās kravas transporta radīto slogu pilsētas centrā, kā arī būs pozitīvs ieguvums Kundziņsalas iedzīvotājiem. Jaunā pārvada būvniecība tiek īstenota kā Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Rīgas brīvostas pārvaldes kopprojekts. Projekta kopējās izmaksas sasniedz 82,6 miljonus eiro, no kuriem 23 miljoni eiro ir valsts budžeta dotācija, bet 59,6 miljoni eiro – valsts budžeta aizdevums.
No skolas ēkas līdz modernam drošības centram
Šī gada aprīlī Rīgā, Lēdurgas ielā 26, tika atklāts Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Vienotās vadības un videonovērošanas centrs – projekts, kas pēc pasūtītāja un projektētāju vērtējuma ir viens no modernākajiem sabiedriskās drošības un krīžu vadības centriem Baltijas valstīs.
Projekts īstenots 12 mēnešu laikā, pārbūvējot 1960. gadā celto bijušās Rīgas 29. vidusskolas ēku. Pēc pārbūves ēka pielāgota policijas un drošības dienestu specifikai un ieguvusi pilnībā jaunu izskatu. Ēka kļuvusi par modernu videonovērošanas un krīžu vadības centru, kur kārtību Rīgā uzrauga ar teju 600 videonovērošanas kameru tīklu. Šīs funkcijas nodrošināšanai bija nepieciešama sarežģīta inženiertehnisko tīklu izbūve un risinājumu ieviešana. Papildus tam ēka var lepoties ar augstiem energoefektivitātes rādītājiem – tai piešķirta A energoefektivitātes klase. Sakārtota arī apkārtējā teritorija, kur izvietota policijas darbinieku mācību infrastruktūra ar mūsdienīgu sporta zāli, tuvcīņas zāli, sporta laukumu un taktisko mācību ēku. Projekta pasūtītājs ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departaments. Kopējais projekta finansējums, ieskaitot aprīkojumu (aptuveni viens miljons eiro), sasniedz aptuveni 7,96 miljonus eiro.
Koka būve
Laikmetīga koka arhitektūra – Elvi veikali un birojs Siguldā
Latvijas ainavā arvien biežāk redzamas jaunas kokas būves. Tām raksturīga laikmetīga arhitektūra un mūsdienīgi būvniecības risinājumi konstrukcijās un inženierkomunikācijās.
Nozīmīgi, ka projektos tiek izmantoti vietējie resursi un ražojumi, papildinot vietējo speciālistu pieredzi un radot kvalitatīvu un energoefektīvu darba vidi, kas, gluži kā to deklarē Jaunais Eiropas Bauhaus, ir skaista, iekļaujoša un ilgtspējīga. Par savējiem ir ne tikai Elvi logo iekļautais sauklis, bet arī ikdienas princips, būvējot veikalus, izvēloties būvmateriālus un arī piepildot veikalu plauktus ar precēm. Siguldā uzbūvētajai veikalu tīkla Elvi lielākā franšīzes turētāja SIA Vita mārkets biroju ēkai pašlaik pievērsta vislielākā uzmanība, jo projekts ir pieteikts gan būvniecības, gan arhitektūras gada balvai, tomēr pieminēšanas vērti ir arī pēdējos gados tapušie jaunie Elvi veikali dažādās Latvijas vietās. Jaunā biroja ēka atrodas Siguldas nomalē, un tās arhitektūra veidota, iedvesmojoties un izmantojot vietu, kur industriālā apbūve apvienojas ar gleznainu lauksaimniecības ainavu. Ēkas arhitektoniskais veidols apvieno pilsētvides dinamisko ritmu, būves lakonismu un funkcionālo skaidrību ar apkārtējā ainavā iederīgo tradicionālo divslīpju jumtu.
Inženierija
Adaptīvo fasāžu koncepcija un to perspektīva Latvijas klimata kontekstā
Ēku energoefektivitātes optimizācijas pasākumi Ziemeļvalstu reģionā galvenokārt tiek saistīti ar siltuma zudumu samazināšanu – biezāku siltumizolāciju, blīvākām norobežojošām konstrukcijām, energoefektīviem logiem un efektīvākām apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas/dzesēšanas (AVK) sistēmām. Šāda pieeja joprojām ir svarīga, īpaši valstīs ar izteikti ilgstošu apkures sezonu. Tomēr mūsdienu būvēs arvien skaidrāk redzams, ka ar statisku energoefektivitātes pieeju vien nepietiek. Ēkai jānodrošina ne tikai zems apkures patēriņš ziemā, bet arī aizsardzība pret pārkaršanu vasarā, pietiekams dabiskais apgaismojums, lietotāju komforts un pielāgošanās mainīgiem klimatiskajiem apstākļiem. Šajā kontekstā ēkas fasādei ir būtiskākā loma. Zinātniskajā literatūrā adaptīvās fasādes tiek raksturotas kā ēkas norobežojošās konstrukcijas, kas spēj atkārtoti un atgriezeniski pielāgoties mainīgiem ārējiem un iekšējiem apstākļiem, lai uzlabotu ēkas energoefektivitāti un lietotāju komfortu. Tas nozīmē, ka fasādes uzdevums nav tikai samazināt siltuma zudumus, bet arī dinamiski kontrolēt saules ieguvumus, dienasgaismu, ventilāciju un pārkaršanas risku.
RTU izgudrojumu patenti
Žurnāls Būvinženieris sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) turpina lasītājiem piedāvāt iespēju iepazīt dažādu RTU izgudrojumu patentu pilnus aprakstus par trim tēmām – būvkonstrukcijas, būvmateriāli un būvdarbu tehnoloģiskie procesi. Tā kā RTU ir šā intelektuālā īpašuma – izgudrojumu patentu – bagātākais īpašnieks Latvijā, tad gan augstskola, gan paši izgudrojumu autori ir ieinteresēti dalīties informācijā ar būvniekiem, projektētājiem un pasūtītājiem, lai tādējādi veicinātu šo izgudrojumu ieviešanu praksē būvniecībā un ražošanā. Šajā žurnāla numurā publicējam jau piekto un sesto rakstu šai sērijā – Liekta būvkonstrukcija ar ārējo stiegrojumu un Piekārto kāpņu konstrukcija. Patentu aprakstus publicējam pilnībā atbilstošus to oriģinālajam noformējumam un struktūrai, tekstā veiktas tikai atsevišķas redakcionālas korekcijas.
Nekustamais īpašums
Augstākās klases daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšana
Saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas ziņojumu pakalpojumi ir kļuvuši par globālās ekonomikas pamatu un dinamiskāko starptautiskās tirdzniecības sastāvdaļu. Pakalpojumu ekonomikas attīstību ietekmē digitālā transformācija, patēriņa paradumu maiņa un sabiedrības pieaugošās gaidas attiecībā uz dzīves vides kvalitāti. Šo pārmaiņu ietekmē pieaug arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomas nozīme. Tā arvien vairāk ir vērtējama ne tikai kā ēku tehniska uzturēšana, bet arī kā profesionāls pakalpojums, kas ietekmē dzīves vides kvalitāti, īpašuma vērtību un nekustamā īpašuma tirgus attīstību, īpaši augstākās klases daudzdzīvokļu dzīvojamo māju segmentā. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomai ir būtiska loma Latvijas tautsaimniecībā. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšana un apsaimniekošana klasiski tiek uztverta kā tehnisku un administratīvu funkciju kopums – sanitārā apkope, tehniskā uzturēšana, rēķinu sagatavošana, remontdarbu organizēšana un normatīvo prasību izpilde. Tomēr augstākās klases daudzdzīvokļu dzīvojamo māju segmentā ar šādu pieeju vien nepietiek. Rakstā tiek analizēts, kā pārvaldīšanas pakalpojuma vērtība mainās augstākās klases daudzdzīvokļu dzīvojamo māju segmentā un kāpēc šajā segmentā nepieciešama klienta vajadzībās balstīta pieeja.
Nekustamā īpašuma pārvaldības loma ilgtspējīgas darba vides veidošanā
Pēdējos gados ilgtspēja kļuvusi par vienu no biežāk lietojamajiem jēdzieniem nekustamā īpašuma nozarē. Ēku energoefektivitātes direktīva, Direktīva par ēku energosniegumu, Eiropas Savienības klimata politika, pieaugošās energoresursu izmaksas un arvien stingrākas prasības ēku energoefektivitātei ir jūtami mainījušas priekšstatu par to, kādam jābūt mūsdienīgam birojam. Agrāk biroju kvalitāti lielā mērā raksturoja ēkas atrašanās vieta, arhitektūra un nomas maksa, taču tagad uzmanība tiek pievērsta tam, cik efektīvi ēkā tiek izmantoti resursi, kāda ir tās ietekme uz vidi un cilvēka labsajūtu, kā arī, cik ilgtspējīga tā būs ilgtermiņā. Tādējādi arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgas būvniecības un nekustamā īpašuma nozares attīstībai. Tā ietver ēku atjaunošanu, tajā skaitā energoefektivitātes paaugstināšanu, ilgtspējīgu būvmateriālu izvēli, viedo tehnoloģiju izmantošanu, aprites ekonomikas principu ieviešanu, kā arī arvien izteiktāku orientāciju uz ēkas galveno lietotāju – cilvēku – un viņa vajadzībām. Rezultātā ilgtspējīga būvniecība vairs nav tikai konkurences priekšrocība. Tā pakāpeniski kļūst par nozares standartu.
Energoefektivitāte
Energoefektivitātes datu uzraudzība efektīvai energopārvaldībai
Ēkas ir vienas no lielākajām enerģijas patērētājām. Eiropas Komisijas ziņojumā minēts, ka Eiropas Savienībā (ES) tās patērē aptuveni 40 % no enerģijas un rada ap 36 % ar enerģiju saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju. Liepāja ir pirmā Latvijas pašvaldība, kas ar domes lēmumu jau 2012. gadā ieviesa energoefektivitātes monitoringa jeb uzraudzības sistēmu. Pašvaldības energopatēriņa sistēma neveidojās kā viens atsevišķs projekts. Tā attīstījās pakāpeniski, reaģējot uz praktisku nepieciešamību pārbaudīt, vai ēku renovācijā ieguldītie līdzekļi patiešām nodrošina gan gaidīto enerģijas ietaupījumu, gan kvalitatīvu iekštelpu mikroklimatu. Tagad Liepājas pašvaldībā uzraudzība ir ieviesta visās pašvaldības iestāžu ēkās – skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs, bibliotēkās, sociālajās mājās, administrācijas un policijas ēkās, kā arī citos objektos. Pašlaik sistēma aptver 62 būves, bet to skaits mainās, jo ēkas būvē, rekonstruē un pārdod. Līdzīgi risinājumi ir ieviesti arī atsevišķās pašvaldības kapitālsabiedrībās.
Digitālās būvniecības ekselences balva 2025
Digitālā platforma nekustamo īpašumu pārvaldīšanai Pūce
Pagājušā gada decembrī pirmoreiz tika godināti konkursa Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 laureāti – Latvijas labākie būvniecības informācijas modelēšanas un digitālo risinājumu projekti. Konkursu rīkoja VAS Valsts nekustamie īpašumi sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts. Žurnāls Būvinženieris 2026. gada gaitā turpina iepazīstināt lasītājus ar visiem konkursa laureātiem, nodrošinot iespēju projektu īstenotājiem pastāstīt plašākam lasītāju lokam par savu veikumu. Augusta numurā rubrikā Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 iepazīstinām ar nominācijas Digitālā inovācija trešās vietas ieguvēju – tā ir Paula Upenieka (SIA Owner) izstrādātā digitālā platforma nekustamo īpašumu pārvaldīšanai Pūce. Platforma Pūce ir vienots informācijas lauks par nekustamā īpašuma tehnisko sastāvu un nepieciešamo ikdienas un ilgāka termiņa tehnisko darbību plānu ar šo nekustamo īpašumu. Šī platforma ir Latvijā pirmais digitālais mākoņrisinājums nekustamā īpašuma ekspluatācijas procesu pārvaldībai, kas ir izstrādāts speciāli nekustamo īpašumu īpašniekiem, pārvaldniekiem, uzturēšanas darbu veicējiem, kā arī uzņēmuma darbiniekiem un telpu nomniekiem.
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Kā tehniski pareizi novietot gāzesvadu ievadmezglus, rekonstruējot daudzdzīvokļu namu
Daudzdzīvokļu ēku siltināšanas projektos, kas plaši tiek īstenoti Latvijā, nereti aizmirst par gāzesvadu ievadu pārvietošanu vai rekonstrukciju. Praksē joprojām sastopami gadījumi, kad renovācijas projekti tiek virzīti bez pietiekamas tehniskās izvērtēšanas. Visbiežāk problēmas rodas, kad fasādes siltināšanas risinājumi tiek izstrādāti, neizvērtējot esošo gāzesvadu ievadu un fasādes gāzesvadu esamību un novietojumu. Akciju sabiedrība Gaso ir Latvijā vienīgais dabasgāzes sadales gāzesvadu tīkla operators, un uzņēmumā atzīst, ka katru gadu pieaug rekonstruēto objektu skaits, to Gaso redz pēc pieaugošā pieprasījuma atvirzīt no ēkām gāzesvadu ievadus. Tomēr gāzesvadu ievadmezglu pārvietošana vai rekonstrukcija praksē nereti rada neskaidrības gan projektētājiem un būvniekiem, gan ēku apsaimniekotājiem un dzīvokļu īpašniekiem. Kopumā gan situācija ar gāzesvadu ievadu tehniskiem risinājumiem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektos pakāpeniski uzlabojas. Projektētāji arvien vairāk sadarbojas ar sadales sistēmas operatoru Gaso, kas ļauj izvairīties no papildu izmaksām un nodrošināt drošu rezultātu ilgtermiņā.
Mantojums
Odzienas svēteļi
Odzienas pils – objekts ar dramatisku likteni, degradāciju un ilgām gaidām pēc restaurācijas. Mūsdienās tā top par sava veida veiksmes stāstu – ēkai izdevies iegūt saimniekus, kuri rūpēsies par tās atjaunošanu, un turpmākais liktenis ir drošās rokās. Odzienas pils ir viens no nozīmīgākajiem neogotikas un Tjūdoru stila paraugiem Latvijas arhitektūras un mākslas vēsturē, kas simbolizē māksliniecisko stila tīrību, eleganci, respektu pret vēsturi un labiekārtotu vidi.
Mūsdienās redzamā greznā pils tika pabeigta ap 1860. gadu. Pils tika projektēta atbilstoši tā laika modernajām vajadzībām, tai bijis iekārtots speciāls ūdensvads, pievadot ūdeni pa koka caurulēm, kuru paraugu iespējams redzēt pils pagrabstāvā. Odzienas muižas komplekss bija iespaidīgs. Tajā ietilpa pils, vairākas klētis un kūtis, kā arī kautuve, dažādas rijas un šķūņi konkrētām vajadzībām, stallis ar ratnīcu, smēde, spirta brūzis un daudzas citas ēkas. Muižas kompleksam piederīgas bija arī mūra ūdensdzirnavas un vējdzirnavas, Muižas krogs, Dzirnavu krogs, Baznīcas krogs un Bunduļu krogs – īstena vieta dzīvošanai un arī uzdzīvei. Pēc 19. gadsimta 60. gadiem Odzienā sāka ražot ķieģeļus, ko izmantoja muižā notiekošajiem būvdarbiem. Muižas uzplaukumu uz vairāk nekā gadsimtu pārtrauca 1905. gada nemieri, tomēr neraugoties uz piedzīvotajiem ugunsgrēkiem, laupīšanām, pārveidi un pēcāk arī pielāgošanu kultūras nama vajadzībām, Odzienas pils joprojām ir viena no stilistiski tīrākajiem neogotikas paraugiem Latvijā. Tās iekštelpas ir kā brīvs audekls īpašnieku vīzijas realizācijai un pils renovācijai. Taču fasāde ir saglabājusies vēsturiskajā apjomā, un zudušo ir iespējams atjaunot sākotnējā spozmē.
