Aktualitātes
Latvijas lielākie būvniecības uzņēmumi 2025. gadā
Pagājušais gads Latvijas būvniecības nozarei nesis pārliecinošu izaugsmi – saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotajiem datiem kopējais nozares produkcijas apjoms palielinājies par 9 %. Būtiski, ka šī augšupeja nav bijusi fragmentāra, bet gan aptvērusi visas būvniecības pamatgrupas, liecinot par plašu tirgus aktivitātes kāpumu. Nozares izaugsmi parāda arī Lursoft IT apkopotie finanšu dati. Pērn salīdzinājumā ar 2024. gadu būvniecības jomā strādājošo uzņēmumu kopējais apgrozījums audzis par 15,63 %, sasniedzot 6,83 miljardus eiro. Turklāt uzņēmumu pelnītspēja augusi vēl straujāk – gada laikā nozares kopējā peļņa piedzīvojusi 55,07 % lēcienu, sasniedzot 396,96 miljonus eiro. Lursoft IT apkopotā informācija liecina, ka 2025. gadā apgrozījuma kāpumu izdevies sasniegt 62,33 % būvniecības uzņēmumu, vienlaikus savus peļņas rādītājus pērn spējuši uzlabot 55,44 % nozares spēlētāju.
Ar gandarījumu un lepnumu par veikumu
Septembrī noslēdzās skates Gada labākā būve Latvijā kārtējais cikls. Jau 28. gadu skates žūrija – nozares profesionāļu komanda – skatīja un vērtēja iepriekšējā gada labākās būves, godināja un apbalvoja labāko būvju radītāju komandas. Šajā žurnāla numurā apkopojam pagājušā gada būvnieku veikumu, kā arī publicējam 2025. gada labāko būvju laureātu pilnu sarakstu. Žūrijas vadītājs Normunds Grinbergs rezumē: «Atskatoties uz aizvadīto skates ciklu, var teikt, ka mūsu būvnieki tiešām spēj paveikt darbus ļoti labā un mūsdienīgā kvalitātē. Būvnieku varēšana un darba kvalitāte aug gadu no gada, un visaugstākā tā ir tur, kur būvniecības ierosinātājam (jeb pasūtītājam) ir visprecīzāk noteiktās un visaugstākās prasības. Būvniecības procesā arvien vairāk izmanto digitālos rīkus – gan vizualizēšanā, gan projektēšanā, gan būvniecībā un ekspluatācijā. Arī digitālo rīku pielietojumā vislabākie un detalizētākie rezultāti ir būvēs, kur pasūtītājs saprot to nozīmi un plašās pielietojuma iespējas.»
Personība
Uz nākotni orientēts telpisks ietvars
Linda Krūmiņa un Miķelis Putrāms
Arhitektu biroja Made arhitekti vadītāju tandēmam pagājušais gads bija dažādu godalgu un apbalvojumu piestrāvots. Lindas Krūmiņas un Miķeļa Putrāma realizētais divstāvu koka ēkas – Salaspils Septītā bērnudārza – projekts tika novērtēts ar Latvijas prestižāko arhitektūras apbalvojumu – Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025 Lielo gada balvu jeb Grand Prix, ko pasniedz Latvijas Arhitektu savienība. Savukārt paši arhitekti pērn kļuva par Latvijas Būvinženieru savienības pasniegtā būvniecības nozares augstākā apbalvojuma Būvindustrijas lielā balva laureātiem nominācijā Gada inženieris/arhitekts 2025. Arhitekti Linda Krūmiņa un Miķelis Putrāms ir duets ne tikai profesionālajā jomā, bet arī personīgajā dzīvē, spējot meistarīgi apvienot abas pasaules un tādējādi iegūstot divtik lielu jaudu, realizējot jaunu pieredzi ēku izmantošanā.
Būve
Finiša taisnē Veselības centra 4 jaunā ēka Barona ielā
Rīgā, K. Barona ielā 119 – blakus jau esošajām VC4 medicīnas centra ēkām K. Barona ielā 115 un 117 – top jaunā SIA Veselības centrs 4 ēka, kas būs lielākais privātais medicīnas centrs Baltijā – daudzprofilu medicīnas iestāde ar integrētu stacionāru. Ekspluatācijā jauno būvi plānots nodot šā gada novembrī, bet pakāpeniska darbība jaunajā centrā tiks sākta 2027. gada janvārī.
Jaunā medicīnas centra ēka ir kvadrātveida monolīta dzelzsbetona karkasa būve ar iekšpagalmu. Būvei ir pagrabstāvs, seši stāvi un septītais jeb tehniskais stāvs. Projekta sarežģītību nosaka ne tikai aptuveni 15 000 m² liels kopējais telpu apjoms, bet arī atrašanās vieta – teritorija blīvā pilsētas apbūvē ar striktiem pilsētbūvniecības noteikumiem – un paredzēto funkciju daudzveidīgums – no divām magnētiskās rezonanses iekārtām un datortomogrāfa pagrabstāvā līdz septiņām operāciju zālēm, intensīvās terapijas un stacionāra nodaļām augšējos stāvos.
Vēsturisks stāsts mūsdienu interpretācijā Kuldīgas vecpilsētā
Kuldīgas vecpilsētā, Kalna ielā 14, dažus soļus no Alekšupītes un pilsētas rātslaukuma šogad atklāta boutique viesnīca Ausma hotel, kas iekārtota vairāk nekā 200 gadu senā ēkā, kas pilsētā pazīstama kā mācītājmāja. Izcils apliecinājums tam, kā ar īpaši saudzīgu pieeju pārbūvei var saglabāt ēkas kultūrvēsturisko identitāti, vienlaikus pielāgojot to mūsdienu prasībām. Kalna ielā 14 esošais īpašums ir daļa no plašākas ieceres, paredzot izveidot piecu ēku kvartālu, kur kopējā arhitektūra interpretētu Kuldīgai raksturīgo pagalmu apbūvi. Teritorijas centrā atrodas esošā vēsturiskā ēka – mācītājmāja –, kam līdzās uzcelta pilnībā jauna ēka – Klēts –, bet tālākā nākotnē īpašumā iecerētas vēl trīs ēkas. Mācītājmāja un Klēts kopā veido 2026. gadā atklāto viesnīcu Ausma hotel ar 12 numuriem. Projekts apvieno kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas prasības, sarežģītus ģeotehniskos apstākļus un mūsdienu viesmīlības nozares funkcionālās vajadzības vienā risinājumu kopumā, uzskatāmi parādot, ko nozīmē strādāt vēsturiskā apbūvē ar visstingrākajiem saglabāšanas nosacījumiem.
Thetis* aizkuģojis. Mūzika un teātris paliek
Vāgnera nama atjaunošana
Vāgnera teātris Vecrīgā šobrīd piedzīvo vērienīgus atjaunošanas darbus. To pasūtītājs ir Rīgas Riharda Vāgnera biedrība, kas savulaik saskaņā ar īpašu Saeimas lēmumu privātas juridiskas personas statusā pārņēma īpašumu kā sabiedriska organizācija bez tiesībām šo īpašumu ieķīlāt vai pārdot. Atdodot ēku Vāgnera biedrībai, galvenais nosacījums bija, ka ēkai jāpaliek publiski pieejamai un jāpilda tikai kultūras funkcijas. Pie tā arī nama atjaunotāji stingri turas, un šis nosacījums ir visu ideju pamatu pamatā – šeit taps starptautisks mākslas un mūzikas centrs. Nama atjaunošanas jēga un mērķi balstīti uz trim ievērojamām vācu kultūras personībām: projekta attīstītāju un mecenātu Oto Hermani fon Fītinghofu-Šēlu (1722-1792), projekta arhitektu un būvmeistaru Kristofu Hāberlandu (1750-1803) un pašu komponistu Rihardu Vāgneru (1813-1883), kurš no 1837. līdz 1839. gadam dzīvoja un savas nošu partitūras rakstīja Rīgā. Nama pārbūvi plānots pabeigt 2029. gadā – ar cerību, ka viss notiks pēc šī brīža plāna.
Inženierija
Vertikālas vēja turbīnas konstrukcija
Žurnāls Būvinženieris sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) turpina lasītājiem piedāvāt iespēju iepazīt dažādu RTU izgudrojumu patentu pilnus aprakstus par trim tēmām – būvkonstrukcijas, būvmateriāli un būvdarbu tehnoloģiskie procesi. Tā kā RTU ir šā intelektuālā īpašuma – izgudrojumu patentu – bagātākais īpašnieks Latvijā, tad gan augstskola, gan paši izgudrojumu autori ir ieinteresēti dalīties informācijā ar būvniekiem, projektētājiem un pasūtītājiem, lai tādējādi veicinātu šo izgudrojumu ieviešanu praksē būvniecībā un ražošanā. Šajā žurnāla numurā publicējam septīto rakstu šai sērijā – Vertikālas vēja turbīnas konstrukcija. Patentu aprakstus publicējam pilnībā atbilstošus to oriģinālajam noformējumam un struktūrai, tekstā veiktas tikai atsevišķas redakcionālas korekcijas.
Nekustamais īpašums
Rīgas vēsturiskais centrs starp tā saglabāšanu un attīstību
Rīgas vēsturiskā centra kultūrvēsturiskā vērtība ir pilsētas priekšrocība, taču tās saglabāšanai noteiktās prasības tieši ietekmē arī nekustamā īpašuma attīstīšanas iespējas. Pētījumā identificēta ievērojama neapbūvētu un maz apbūvētu zemes vienību rezerve, bet tās pārvēršanu īstenojamos projektos kavē apbūves ierobežojumi, izmaksu pieaugums, ilga saskaņošana un normu interpretācijas nenoteiktība. Tāpēc nozarei būtiskais jautājums nav, vai kultūrvēsturiskais mantojums jāsaglabā, bet gan, kā aizsardzības prasības piemērot skaidri, samērīgi un prognozējami. Rīgas vēsturiskais centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma vieta, kuras vērtību veido ne tikai atsevišķas ēkas. Aizsargājama ir arī vēsturiskā pilsētas struktūra, panorāma un siluets, skatu perspektīvas, publiskā ārtelpa, apstādījumi un dažādu laikmetu apbūves mērogs. Šāds statuss nosaka pienākumu potenciālās pārmaiņas vērtēt rūpīgāk nekā citās pilsētas daļās. Vienlaikus Rīgas centrs nav muzejs. Tajā jānodrošina mājokļi, darbavietas, pakalpojumi, mobilitāte un ēku ekonomiski pamatota izmantošana. Šī līdzsvara meklējumi ir kļuvuši īpaši aktuāli, jo 2025. gada decembrī Rīgas dome sāka spēkā esošā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi.
Digitālās būvniecības ekselences balva 2025
No BIM prasībām līdz digitālam aktīvam: Satekles biznesa centra pilnais BIM dzīves cikls
Konkursā Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 Satekles biznesa centrs ieguva 1. vietu divās nominācijās – BIM projekts un BIM būvobjekts. Savukārt skatē Gada labākā būve Latvijā 2025 Satekles biznesa centrs saņēma balvu Gada BIM objekts par izcilu digitālo instrumentu izmantošanu projektēšanā un būvniecībā. Satekles biznesa centra projektā darbs ar BIM sākās jau pirmsprojektēšanas stadijā – vēl pirms pirmā 3D modeļa izveides. Šajā posmā tika definēts, kāda informācija pasūtītājam būs nepieciešama turpmākajās projekta stadijās un kā tā tiks izmantota. Šīs prasības tika apkopotas pasūtītāja informācijas prasībās jeb PIP, kas kļuva par pamatu turpmākajam darbam ar BIM. PIP noteica BIM mērķus, informācijas apmaiņas principus, prasības modeļu grafiskajai un negrafiskajai informācijai, kvalitātes kontroles nosacījumus, lomas, atbildību un vienotās datu vides izmantošanu. Savukārt BIM īstenošanas plānā jeb BIP tika noteikts, kā šīs prasības tiks īstenotas praksē. Līdz ar to jau projekta sākumā visām iesaistītajām pusēm bija skaidri uzdevumi, atbildība un sasniedzamais rezultāts.
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Ēku energoefektivitātē arvien biežāk izvirza ambiciozus mērķus
Šā gada 17. septembrī ar svinīgu apbalvošanas ceremoniju noslēdzās konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā 16. sezona. Konkursam bija pieteikta 41 ēka četrās nominācijās. Atskatoties uz aizvadīto sezonu, žurnāls Būvinženieris uzrunāja trīs aktīvus konkursa žūrijas dalībniekus ar lūgumu pakomentēt konkursa norisi, izvērtēt gūto pieredzi, kā arī sniegt kādu vērtīgu padomu nākamo gadu konkursantiem, minot gan labus piemērus, gan arī biežāk novērotās kļūdas, lai tādas neatkārtotos nākotnē. Visi žurnāla aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka konkursā Energoefektīvākā ēka Latvijā pieteikto jaunuzcelto un renovēto namu energoefektivitāte gadu no gada uzlabojas. Būvju energoefektivitātei arvien biežāk izvirza ambiciozus mērķus. Ēkas tiek renovētas kompleksi – veicot siltināšanu, pievēršot uzmanību apkures sistēmas maiņai, energopatēriņa uzskaitei, arī ventilācijai. Vērtēšanai pieteiktajos objektos vērojama arvien augstāka inženiertehnisko risinājumu kvalitāte.
Elektroauto – no motorizētas karietes līdz mūsdienu renesansei
Pirms 15 gadiem – 2011. gada 15. jūnijā – AS Latvenergo Doma laukumā sabiedrībai prezentēja Latvijā pirmos divus iegādātos, koplietošanas ceļu satiksmei atbilstošos elektroauto, popularizējot tos kā videi draudzīgu un zaļu pārvietošanās līdzekli un kļūstot par pirmo uzņēmumu Latvijā, kas sāka elektroauto izmantošanu ikdienas darbā, kā arī ierīkoja pirmās četras elektriskā transporta uzlādes stacijas. Tas bija nozīmīgs pagrieziens ne tikai Latvenergo, bet visas Latvijas transporta vēsturē. 2014. gadā Elektrum Energoefektivitātes centrs (tagad – Elektrum Enerģijas centrs) sāka ikgadēju semināru organizēšanu par elektroautomašīnām, un 2015. gadā pie Energoefektivitātes centra ēkas Jūrmalā tika atvērta viena no pirmajām lieljaudas (tā laika izpratnē) uzlādes stacijām ar jaudu 50 kW. Pirmās trīs elektroauto uzlādes stacijas ar tirdzniecības zīmolu Elektrum, kas pieejamas publiski, uzbūvēja 2019. gadā – divas Rīgā un vienu Jūrmalā. Tas bija sava veida eksperiments un tests, jo šādu projektu kā komersants uzņēmums sāka pirmais Latvijā. Jau 2020. gadā bija skaidrs, ka uzlāde jāpārvērš par plašāku komerctīklu, tas jāizvērš arī kaimiņzemēs, un tagad Elektrum Drive elektroauto uzlādes tīklā jau ir vairāk par 1300 uzlādes pieslēgvietām visā Baltijā.
Mantojums
Sieviete funkcionālismā – Lidija Hofmane-Grīnberga
Arhitektes Lidijas Hofmanes-Grīnbergas vārds būs zināms nedaudziem. Lielākoties kaislīgiem arhitektūras entuziastiem, funkcionālisma interesentiem un profesionālu sieviešu vēstures pētniekiem. Taču arhitektes veikums Latvijas arhitektūras ainā ir iespaidīgāks par daudziem krietni pazīstamākiem kungiem. Pēc viņas projektiem radītas vairāk nekā simt dzīvojamās ēkas un īres nami, vairākas dzelzceļa stacijas un arī citas sabiedriskās ēkas. Īpaši ražīga bijusi Lidijas Hofmanes-Grīnbergas karjera, un zīmīgs ir arhitektes atstātais mantojums Rīgā. Gan Rīgas centru, gan pilsētas attālākās apkaimes, piemēram, Teiku, kur 20. gadsimta 20. un 30. gados strauji attīstījās apdzīvojamās platības, veido vairākas arhitektes projektētās ēkas – gan ģimenes dzīvojamās mājas, gan vairākstāvu īres nami. Lai arī arhitekte uzticīgi pieturējās funkcionālisma estētikai, viņas radošajās izpausmēs rodami arī citi konkrētajam laikam raksturīgi stili, tādējādi radot savu piedāvājumu 30. gadu arhitektūras eklektikai.
