Līdz ar Rail Baltica dzelzceļa stacijas būvniecību mainīsies lidostas Rīga nozīme Latvijas tautsaimniecībā, ļaujot stiprināt Rīgu kā Baltijas un Ziemeļvalstu aviācijas mezglu, diskusijā par Rail Baltica savienojuma izveidi ar lidostu Rīga pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Satiksmes ministrijas pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka ap lidostu tiks veidota lidostas pilsēta, attīstot pasažieru termināli, Biznesa parku un arī aviācijas kravu segmentu.
Satiksmes ministrijas rīkotajā ekspertu diskusijā trešdien, 2.martā, pārrunātas aktualitātes ceļā uz pirmā ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma izveidi Baltijā, ko nodrošinās 2021.gada jūnijā atklātais Rail Baltica būvprojekts pie lidostas Rīga.
Ministrs atzīmē, ka Rail Baltica būvdarbi lidostā “Rīga” ir apliecinājums tam, ka projekts straujiem soļiem iet uz priekšu. Viņš skaidroja, ka tas ir otrs sarežģītākais Rail Baltica posms Latvijā, kuru paredzēts pabeigt līdz 2025.gada beigām. Vienlaikus paredzēts sākt pamattrases būvdarbus dienvidu virzienā līdz Lietuvas robežai, lai savienotos ar Lietuvu.
“Pēdējās nedēļas notikumi Ukrainā, [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina karš vēlreiz atzīmē Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras līnijas nozīmību. Tā ir starptautiska kravas un pasažieru pārvadājumu līnija, nozīmīgs Eiropas savienojums, arī saistībā ar stratēģisko preču un kravu pārvadājumiem,” pauž Linkaits, uzsverot, ka kritiskā infrastruktūra ir jāveido pārdomāti, lai tā varētu sniegt atbalstu, kad nepieciešams.
Ministrs arī norāda, ka Rail Baltica stacija lidostā Rīga uzlabos lidostas savienojamību ar kaimiņvalstīm un Latvijas reģioniem. Nodrošinās ērtāku pārvietošanos, ātrākas iespējas nokļūt lidostā gan Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem, gan valsts iedzīvotājiem, izmantojot reģionālās stacijas, kas tiks izveidotas uz Rail Baltica.
Baltijas valstu kopuzņēmuma AS RB Rail stratēģijas un attīstības vadītājs Kaspars Briškens akcentē, ka Rail Baltica dzelzceļa un aviācijas intermodalitāte plašākā transporta ekosistēmā radīs sadarbības un attīstības iespējas.
Viņš norāda, ka Latvijai ir priekšrocība Rail Baltica koridora centrā attīstīt starptautisko ātrgaitas dzelzceļa staciju, kas tieši savienota ar lidostu Rīga.
“Kritiski svarīgi nodrošināt, lai infrastruktūras risinājumi un nākotnes datu sistēmu arhitektūra nākotnē ļautu dzelzceļa un avio pārvadātājiem attīstīt komerciāli ilgtspējīgus kombinētos mobilitātes pakalpojumus, tostarp ar vienotas biļetes un integrētas bagāžas apkalpošanas risinājumiem,” pauž Briškens.
Viņš skaidro, ka vienlaikus lidostu Rīga šķērsojošais maršruts dod iespēju attīstīt ne tikai dažādus pasažieru pārvadājumu veidus, bet organizēt arī kravu, piemēram, sīkpaku pārvadājumus, kā arī veidot kravu atzaru lielāka apmēra kravu apkalpošanai. Briškens prognozē, ka posms Rīgas Centrālā stacija–lidosta Rīga būs noslogotākais visā Rail Baltica trasē.
Vienlaikus lidostas Rīga valdes loceklis Artūrs Saveļjevs min, ka uzņēmuma jaunā vidēja termiņa stratēģija Skrejceļš 2027 pozicionē lidostu Rīga kā Ziemeļeiropas satiksmes centru, kas veicina Latvijas konkurētspēju reģionā. Viens no tās stratēģiskajiem mērķiem ir radīt jaunas iespējas biznesa partneriem un ceļotājiem, attīstot lidostas pilsētu ar daudzveidīgu pakalpojumu klāstu.
Viņš skaidro, ka lidostas pilsētas centrā būs jaunais pasažieru terminālis, kas būs savienots ar Rail Baltica dzelzceļa staciju, veidojot ātrgaitas dzelzceļa savienojumu ar pilsētas centru, Igauniju un Lietuvu. Ap to pletīsies lidostas Biznesa centrs ar daudzveidīgām uzņēmējdarbības iespējām.
Saveļjevs uzsver, ka Rail Baltica dzelzceļa stacija sniegs virkni ieguvumu attīstības nodrošināšanā, tostarp palielinās potenciālo pasažieru aptveres areālu, radīs iespēju attīstīt jaunus īstermiņa tūrisma pakalpojumus, veicinās klientu piesaisti lidostas Biznesa centra pakalpojumiem – viesnīcām, konferenču un loģistikas centriem.
SIA Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norāda, lai saglabātu lidostas Rīga funkcionalitāti būvdarbu un ekspluatācijas laikā tiks izbūvēta divus kilometrus gara estakāde 11 metru augstumā, kas ļaus lidostai brīvi funkcionēt dzelzceļa izvietošanas posmā.
Rail Baltica dzelzceļa stacijas ēka plānota trīs līmeņos ar kopējo platību virs 9000 kvadrātmetru, kā arī divām pasažieru platformām ar kopējo platību 3500 kvadrātmetru.
Jaunās stacijas ēkas pirmajā stāvā tiks izveidots zaļais koridors jeb publiskā ārtelpa pasažieriem, kas nodrošinās savienojumu ielas līmenī starp Rail Baltica dzelzceļa staciju un jauno lidostas pasažieru termināli. Blakus būs izbūvēti jauni piekļuves ceļi un izvietotas velonovietnes, jauna auto stāvvieta un elektroauto uzlādes stacijas. Stacijas otrajā stāvā būs pasažieru uzgaidāmās telpas un biļešu kases. Savukārt trešajā stāvā atradīsies dzelzceļa platformas ātrgaitas un atspoles vilcieniem, kas savienos lidostu ar Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju.
Personu apvienības B.S.L. Infra izpildkomitejas locekle Maija Baltgalve pauž, ka lidostā sākumā paredzēts izbūvēt piebraucamos ceļus un ar to saistīto infrastruktūru dzelzceļam. Sekos stacijas ēkas, estakāžu izbūve uz Rīgas un Jaunmārupes pusi un dzelzceļa sliežu būvniecība.
Baltgalve pasākumā informēja par esošo darbu progresu un iezīmēja sāktos darbus pirmajā posmā. Tie ietver ceļu izbūvi, lai izveidotu jaunu apļveida satiksmes plūsmu uz lidostu ar satiksmes pārslēgšanu, jaunas autostāvvietas P5 izveidi, inženierkomunikāciju ierīkošanu un citus darbus.
Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
