Pārvades jaudu palielināšanai starp Igauniju un Latviju un atjaunīgo energoresursu (AER) attīstībai Latvijā, Igaunijā un visā Baltijas jūras reģionā, ir nepieciešams turpināt elektropārvades tīkla stiprināšanu ar jaunu starpsavienojumu attīstību. Ceturto Igaunijas − Latvijas starpsavienojumu plānots attīstīt kā atkrastes projektu Baltijas jūrā starp Sāremā salu Igaunijā un Kurzemes piekrasti Latvijā. Lai izvērtētu šāda starpsavienojuma attīstības iespējamību, nepieciešams noskaidrot projekta tehnoloģisko risinājumu un veikt ekonomisko izvērtējumu ar izmaksu un ieguvumu analīzi. Šim nolūkam Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori (PSO) − AS Augstsprieguma tīkls (AST) un AS Elering sadarbībā ar starptautiskiem konsultantiem šoruden uzsāks izpētes, ziņo AST pārstāvji.
“Baltijas valstu energosistēmas ir labi savienotas ar jaudīgiem starpsavienojumiem. Ar Igauniju Latvijai ir trīs starpsavienojumi, no kuriem divi tika pastiprināti pārbūves laikā sinhronizācijas projekta ietvaros. Ņemot vērā gaidāmo atjaunīgo energoresursu ģenerācijas un nākotnes patēriņa pieaugumu, ir būtiski turpināt investīcijas gan iekšējā Latvijas pārvades tīkla pastiprināšanā, gan jaunu starpsavienojumu attīstībā. Ceturtais Latvijas-Igaunijas starpsavienojums palielinās energosistēmas drošumu un stabilitāti un dos iespēju saņemt lielāku AER apjomu Igaunijas un Latvijas elektrotīklos, tādējādi veicinot arī abu valstu klimata mērķu izpildi. Kopā ar Igaunijas pārvades sistēmas operatoru uzsāktās izpētes ļaus nonākt līdz optimālākajam tehnoloģiskajam risinājumam un precīzāk noteikt šī jaunā starpsavienojuma projekta izmaksas un ieguvumus abām valstīm,” norāda AST valdes loceklis Arnis Daugulis.
Izpēšu ietvaros tiks veikta tehniski ekonomiskā analīze starpsavienojuma izveides variantiem ar trīs potenciāliem pievienošanas punktiem Latvijā un diviem punktiem Igaunijā, identificējot optimālo starpsavienojuma izbūves tehnoloģisko risinājumu. Starpsavienojuma ieceres tehnoloģiskā risinājuma izvērtējumu līdz 2026. gada februārim veiks Itālijas enerģētikas nozares konsultants CESI S.p.A par 165 000 eur. Savukārt starpsavienojuma izmaksu un ieguvumu analīzi līdz 2026. gada martam veiks Francijas kompānija Artelys SAS par 79 000 eur. PSO izpēšu veicējus noskaidroja kopīgā iepirkumā un izmaksas segs vienādās daļās.
Vienlaikus ar darbu pie potenciālā starpsavienojuma izpētēm, katrs PSO aktīvi strādā pie iekšējā elektrotīkla pastiprinājumu attīstības. Latvijā AST veic ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) 330kV Ventspils-Brocēni-Varduva līnijai atbilstoši Enerģētikas un vides aģentūras izsniegtai IVN programmai, ko plāno pabeigt līdz 2026. gada vasarai. Savukārt Igaunijā Elering veic teritoriālās plānošanas aktivitātes, tai skaitā IVN, jaunai plānotai 330kV elektropārvades līnijai Sāremā salā līdz esošajam 330kV elektropārvades tīklam Igaunijā.
AST un Elering 2023. gada oktobrī parakstīja saprašanās memorandu par kopīga darba uzsākšanas pie ceturtā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma izveides. Jaunais starpsavienojums ir plānots hibrīda izpildījumā − papildus abu valstu elektroenerģijas sistēmu savienošanai tam būs iespējams pieslēgt arī plānotos atkrastes vēja parkus Latvijā un atjaunīgās enerģijas projektus Igaunijā. Pamatojoties uz novērtējumu un tehnisko analīzi, starpsavienojumu jauda plānota 1000 MW apmērā. Veicot nepieciešamās investīcijas pārvades infrastruktūrā, pieslēgumu plānots izbūvēt līdz 2035. gadam.
Operatori plāno projekta būvniecību īstenot ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF), nodrošinot finansējumu projekta izpētēm un starpsavienojuma būvniecībai. Abu valstu PSO ir veikuši visus nepieciešamos priekšdarbus, lai projektu iekļautu nacionālajos un ES attīstības dokumentos. Pēc ES līdzfinansējuma apstiprināšanas operatori lems par tālāko projekta īstenošanu.
