Lai sava mājokļa remontētājiem palīdzētu izvēlēties veselībai un videi labākus materiālus un krāsas, klajā nākusi Rokasgrāmata videi un veselībai draudzīgākam remontam. Rokasgrāmatu sagatavojusi starptautiska ekspertu komanda, tās latvisko versiju adaptējušas divas vides organizācijas – Ekodizaina kompetences centrs un Baltijas Vides Forums. Tajā apkopota informācija par dažādu būvmateriālu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī sniegti gluži praktiski ieteikumi, vēsta projekta pārstāvji.
Ņemot vērā, ka latviešu valodā šobrīd pieejams ierobežots skaits informatīvo materiālu par šo tēmu, šī grāmata būs vērtīgs resurss ikvienam, kas interesējas par būvmateriālu ietekmi uz vidi un veselību.
Nepārdomātas materiālu un krāsu izvēles dēļ, gaiss iekštelpās nereti ir piesārņotāks nekā āra gaiss. Īpaši apdraudēta ir bērnu, zīdaiņu un grūtnieču veselība. Grāmatas autori uzsver, ka veselības riskus iespējams būtiski mazināt, ja, remontējot savu mājokli, pievēršam uzmanību ne tikai dizainam un funkcionalitātei, bet arī materiālu drošībai.
“Kad remontējam vai paplašinām savu mājokli, mēs lielākoties domājam par materiālu un krāsu funkcionalitāti. Krāsām ir jābūt ūdensizturīgām, savukārt grīdas segumiem – izturīgiem. Taču daudzas no šīm īpašībām tiek panāktas ar ķīmisko piedevu palīdzību,” uzsver Ekodizaina kompetences centra eksperte Ilze Neimane, “Ķīmisko vielu klātbūtne būvmateriālos var nopietni ietekmēt mūsu veselību. Tās var izraisīt alerģiskas reakcijas, galvassāpes, nogurumu. Ilgtermiņā sekas var būt vēl bīstamākas – šīs vielas var veicināt nopietnas saslimšanas, piemēram, vielmaiņas traucējumus, reproduktīvās sistēmas bojājumus vai pat onkoloģiskas slimības.”
“Daudzi materiāli un krāsas rada arī būtisku slodzi videi. Piemēram, no būvmateriāliem, kas izmantoti fasādēs un jumtos, lietus ūdens izskalo ķīmiskās vielas, kas kopā ar lietus ūdeņiem nonāk upēs, ezeros un gruntsūdeņos, pasliktinot ūdens kvalitāti. Arī ūdens attīrīšanas iekārtas ne vienmēr spēj aizturēt šādas ķimikālijas, līdz ar to tās nonāk vidē, ietekmējot gan ūdens kvalitāti, gan dzīvos organismus. Šīs vielas nereti uzkrājas zivīs, ko savukārt lietojam uzturā. Apkārtējā vidē kaitīgās vielas nokļūst arī ar gaisa un putekļu daļiņu palīdzību,” skaidro Baltijas Vides Foruma vides eksperte Agnese Meija-Toropova.
Lai sniegtu ieskatu rokasgrāmatā aplūkotajās tēmās, zemāk norādīti pieci svarīgākie ieteikumus, ko ņemt vērā, ja vēlaties veikt veselībai un videi draudzīgāku remontu jeb ekoremontu. Grāmatā visi šie – un vēl citi – jautājumi aplūkoti daudz detalizētāk.
Meklē ekomarķējumus! Veic materiālu izpēti pirms remonta, dod priekšroku tādiem materiāliem, kam piešķirts ekomarķējums. Populārākie ir ES Ekomarķējums , Ziemeļu Gulbis, Zilais enģelis. Ja produkta reklāmā vai uz tā iepakojuma vienkārši lasāmi saukļi videi draudzīgs vai dabīgs, neuzticies tiem. Neļaujieties zaļmaldināšanai — meklē oficiāli atzītos ekomarķējumus. Izpēti arī gaistošo organisko savienojumu (GOS) daudzumu apdares materiālos – krāsās, lakās, līmēs. Jo mazāks GOS daudzums norādīts uz iepakojuma, jo labāk.
Saudzē savu veselību un izmanto aizsarglīdzekļus! Veicot remontu paša spēkiem, noteikti izmanto aizsarglīdzekļus – respiratoru, cimdus, brilles, darba apģērbu. Tas novērsīs kaitīgo vielu nonākšanu elpceļos uz ādas, acīs. Daudzas vielas, kas ir būvmateriālu sastāvā ir kairinošas, var radīt alerģiju, elpošanas problēmas, kā arī acu kairinājumu, tādējādi lietojot aizsargaprīkojumu, ir iespējams samazināt šo vielu nonākšanu organismā.
Vēdini telpas! Ļoti svarīgi remonta laikā ir kārtīgi vēdināt telpas, jo GOS koncentrācija ir augstākā tieši remonta (krāsošanas, lakošanas u.c.) laikā, arī ieklājot jaunu grīdas segumu un ierīkojot jaunas mēbeles, no tām pirmo mēnešu laikā visvairāk izdalās formaldehīds (no kokskaidu plātnēm) un citi gaistošie savienojumi, kas ir ne tikai kairinoši, bet var radīt ilgtermiņa veselības problēmas (astmu, audzējus u.c.).
Sargā grūtnieces! Noteikti neveic remontu grūtniecības laikā vai īsi pirms bērna dzimšanas, jo saskarsme ar materiālos esošajām kaitīgajām vielām, var negatīvi ietekmēt mazuļa veselību ilgtermiņā. Kā liecina pētījumi, arī mazi bērni ir jūtīgāki pret kaitīgo vielu ietekmi un arī mazos daudzumos ķīmiskās vielas, tiem var radīt negatīvu, neatgriezenisku ietekmi uz veselību. Sevišķi svarīgi, tas ir grūtniecības laikā, kad augļa orgāni tikai vēl veidojas. Turklāt daudzos būvmateriālos ir atrodamas vielas, kas ir reproduktīvai sistēmai toksiskas un kancerogēnas.
Parūpējies par atkritumiem! Neizlietotos būvmateriālu atlikumus nodod tam paredzētajās nodošanas vietās. Nekādā gadījumā tos neizmet sadzīves atkritumu konteineros, jo tie ir bīstamie atkritumi un tos pārstrādā un noglabā atsevišķi no citiem atkritumiem. Tāpat ir svarīgi atcerēties, ka būvniecības atkritumi var saturēt videi un cilvēka veselībai bīstamas vielas. Krāsu atkritumi var būt viegli uzliesmojoši un nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību un apkārtējo vidi – var radīt galvassāpes, reiboņus, acu kairinājumu, alerģiju, ilgstoša iedarbība var izraisīt vemšanu un pastāvīgus nervu sistēmas traucējumus. Šī iemesla dēļ ir būtiski atcerēties, ka krāsu atlikumus nedrīkst izliet kanalizācijā, ūdenstilpnēs vai augsnē, pat ja produkts ir uz ūdens bāzes. Krāsā esošās ķīmiskās vielas var apgrūtināt ūdens attīrīšanas procesu attīrīšanas iekārtās un ķīmiskās vielas var nonākt ūdenstilpnēs. Tāpat arī nepareizi uzglabājot produktu var tikt piesārņota augsne un vide, tāpēc ir svarīgi rūpīgi ievērot produkta uzglabāšanas prasības. Vairāk bīstamo atkritumu nodošanas vietas vari meklēt atkritumi.lv mājas lapā.
Rokasgrāmata izstrādāta INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta NonHazCity 3 ietvaros. Projektu visās astoņās ES Baltijas jūras valstīs īsteno 22 partneri un 17 asociētās organizācijas.
