Jebkurā būvniecības inženierijas jomā, tostarp kritiski nozīmīgajā ūdensapgādē, kļūst arvien grūtāk iztikt bez digitālām prasmēm. Pilnveidojot studiju saturu, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) piedāvā gan studentiem, gan industrijā nodarbinātajiem paralēli profesionālajām zināšanām un prasmēm apgūt modernākos digitālos rīkus, vēsta RTU pārstāvji.
Ūdenssaimniecības nozare Latvijā strauji noveco, tajā nepieciešami jauni un zinoši profesionāļi, arī jau strādājošajiem ir būtiski papildināt zināšanas. RTU sagatavo nākotnes ūdens tehnoloģiju inženierus, un viens no studiju kursiem, ko viņi apgūst, ir Dabas ūdens apstrāde. Projektā Augsta līmeņa digitālo prasmju apguve Latvijā augstas veiktspējas skaitļošanas tehnoloģiju jomā studiju kursa saturs papildināts ar digitālo kompetenci, tiek izmantota kombinētā studiju metodika, nozarei aktuāli digitālie rīki, dažādi interaktīvi studiju elementi. Papildinot studiju saturu, mērķis bija teoriju par to, kā tiek iegūts un sagatavots dzeramais ūdens no dabas (virszemes, jūra, pazemes) ūdenstilpēm, saistīt ar praktisko lietojumu, skaidro RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošā pētniece Kamila Gruškeviča. Izstrādāts virtuālās realitātes papildinājums – studenti var doties virtuālās ekskursijās ūdens sagatavošanas stacijās, iepazīt tajās esošās iekārtas, to darbības principus utt.
Virtuālā realitāte arī ilustratīvi parāda, kā dažādi aprēķini, kas studentiem jāveic, ietekmē iekārtu darbību, dod iespēju simulācijās optimizēt tehnoloģiskos procesus, papildina Būvniecības un mašīnzinību fakultātes Būvniecības inženierzinātņu institūta un RTU Datorzinātņu, informācijas tehnoloģiju un enerģētikas fakultātes Lietišķo datorsistēmu institūta asociētais profesors Māris Kaļinka.
Studenti kursā gūst zināšanas par dabas ūdens kvalitāti, parametriem un apstrādes procesiem, apgūst prasmes izstrādāt ūdens sagatavošanas staciju tehnoloģiskās shēmas, veikt dažādu tehnoloģisko parametru aprēķinus (ne tikai excel, bet arī programmēšanas vidē), mācās datorizēto projektēšanu, tostarp izstrādā ūdensapgādes stacijas 3D digitālo prototipu, balstītu uz būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) principiem.
Paralēli viņi apgūst gan zinātnisko programmēšanas valodu Python, gan dažādus digitālos rīkus, mācās strādāt ar augstas veiktspējas skaitļošanas jeb HPC platformu. Kā norāda K. Gruškeviča, jau šobrīd ikdienas darbā uzņēmumi izmanto dažādus rīkus, automātiskās vadības sistēmas, būvniecības procesā visa dokumentācijas aprite notiek elektroniski Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), līdz ar to digitālām prasmēm ir vitāli svarīga loma.
Kursu Dabas ūdens apstrāde apgūst gan topošie ūdens tehnoloģiju, gan vides inženieri, tostarp ārvalstu studenti. Jaunais studiju saturs aprobēts arī industrijā – šā gada pavasarī profesionāļiem bija iespēja piedalīties bezmaksas mūžizglītības kursā Dzeramā ūdens sagatavošana, ko vadīja M. Kaļinka un K. Gruškeviča. Tāpat kā studenti, arī viņi izzināja gan ūdens ķīmiju un bioloģiju, ūdens kvalitātes prasības, virszemes un pazemes ūdens tīrīšanu, nogulšņu apstrādi un ūdens kvalitāti sadales tīklā, gan attīstīja prasmes izstrādāt ūdens sagatavošanas stacijas shēmas, izmantojot 3D modeļus.
Savukārt zināšanas par sensoru lietošanu rutīnu monitoringā un agrīnās brīdināšanas sistēmās nodrošināja RTU Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta asociētais profesors Jānis Rubulis.
K. Gruškevičas novērojumi liecina, ka industrijā jau nodarbinātajiem par virtuālo un digitālo papildinājumu izmantošanu ir pat lielāka interese, nekā daļai studentu. Vienlaikus viņa ir pārliecināta – ir ļoti būtiski studentiem gan caur šo kursu, gan citiem nodrošināt prasmes, kas būs nepieciešamas darba tirgū ne tikai šodien, bet arī nākotnē. Tas vairos viņu konkurētspēju.
Lai studiju un mūžizglītības saturs būtu balstīts nozares un studējošo vajadzībās, mācībspēki to turpina pilnveidot. Viņi uzklausa atgriezenisko saiti un rekomendācijas, iestrādā tās saturā.
