Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši jautājumu par globālās ekonomikas noturību. Reģions jau gadu desmitiem ir viens no nozīmīgākajiem energoresursu piegādes centriem pasaulē, tāpēc nestabilitāte šajā daļā parasti ietekmē gan naftas cenas, gan finanšu tirgu noskaņojumu. Tas nozīmē, ka starptautiskie notikumi var ietekmēt arī vietējo uzņēmējdarbības vidi – no enerģijas cenām līdz kreditēšanas nosacījumiem. Kādas sekas šie procesi var atstāt uz mājokļu tirgu Latvijā, skaidro mājokļu attīstītāja Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.
Energoresursi un būvniecības izmaksas
Būvniecības nozare ir viena no tām ekonomikām, kur energoresursu cenu svārstības jūtamas visspilgtāk. Enerģija būtiski ietekmē gan būvmateriālu ražošanu, gan transportēšanu, tāpēc naftas un gāzes cenu kāpums starptautiskajos tirgos parasti ar zināmu nobīdi atspoguļojas arī būvniecības pašizmaksā. Latvija to piedzīvoja pavisam nesen enerģētikas krīzes laikā – strauji sadārdzinājās metāls, koksne, betons un citi materiāli, kas būtiski ietekmēja jauno projektu izmaksas.
Tomēr pēdējo gadu pieredze nozari ir padarījusi ievērojami noturīgāku pret šādiem satricinājumiem. Attīstītāji rūpīgāk izvērtē piegādes ķēdes, diversificē piegādātāju loku un projektus plāno konservatīvāk nekā pirms pieciem vai vairāk gadiem. Tas palīdz mazināt riskus, taču pilnībā pasargāt nozari no globālo tirgu svārstībām nav iespējams.
Šādi notikumi var ietekmēt arī darbaspēka pieejamību būvniecībā, piemēram, mainot migrācijas plūsmas un darba tirgus situāciju Eiropā. Latvijas būvniecības nozarei tas ir īpaši būtiski, jo jau šobrīd kvalificētu speciālistu trūkums ir viens no faktoriem, kas ietekmē gan projektu termiņus, gan izmaksas.
Mājokļu cenas un pieprasījums
Ja būvniecības izmaksas pieaug, tas agrāk vai vēlāk atspoguļojas arī mājokļu cenās. Attīstītāji projektus plāno vairākus gadus uz priekšu, tāpēc izmaiņas energoresursu un būvmateriālu tirgos visbiežāk ietekmē nākamos projektus, nevis tos, kas jau ir būvniecības stadijā.
Šobrīd daļa jauno projektu vēl tiek piedāvāti par cenām, kas veidojušās pirms jaunākajām izmaksu pārmaiņām būvniecībā. Ja energoresursu vai būvmateriālu cenas starptautiskajos tirgos turpinās pieaugt, nākamie projekti tirgū var nonākt jau ar augstāku cenu līmeni. Tas nozīmē, ka šis var būt salīdzinoši labs brīdis mājokļa iegādei, kamēr tirgū vēl pieejami dzīvokļi par tā dēvētajām vakardienas būvniecības cenām.
Nozīmīgu lomu mājokļu pieprasījumā spēlē arī procentu likmes, jo tās tieši nosaka mājsaimniecību spēju finansēt mājokļa iegādi. Hipotekāro kredītu izmaksas Latvijā lielā mērā ir saistītas ar Euribor likmēm, kas pēdējos gados kļuvušas par vienu no galvenajiem faktoriem pircēju lēmumos. Pēc straujā procentu likmju kāpuma 2022. un 2023. gadā mājokļu tirgus piedzīvoja piesardzīgāku periodu, taču pēdējā gada laikā pircēji pakāpeniski ir pielāgojušies jaunajai procentu likmju videi, un aktivitāte jaunajos projektos atkal pieaug.
Arī turpmāk procentu likmju dinamika būs cieši saistīta ar inflācijas attīstību Eiropā. Ja spriedze Tuvajos Austrumos izraisīs energoresursu cenu kāpumu, tas varētu palielināt inflācijas spiedienu un ietekmēt arī Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku. Šādā scenārijā Euribor samazināšanās varētu nobīdīties uz vēlāku laiku, nekā finanšu tirgi prognozēja vēl pirms dažiem mēnešiem.
Ilgtermiņa skatījums uz mājokļu tirgu
Ģeopolitiskā spriedze pasaulē var ietekmēt ekonomikas noskaņojumu, taču Latvijas mājokļu tirgu ilgtermiņā galvenokārt nosaka vietējie faktori – iedzīvotāju ienākumi, kreditēšanas pieejamība un jauna, kvalitatīva dzīvojamā fonda pieejamība. Pēdējos gados, pieaugot energoresursu cenām un līdz ar to arī mājsaimniecību izdevumiem par mājokli, pieprasījums pēc mūsdienīgiem un energoefektīviem mājokļiem ir būtiski palielinājies. Līdzšinējā pieredze rāda, ka pat sarežģītākos ekonomikas periodos šis pieprasījums saglabājas stabils.
Tāpēc, pat ja globālie notikumi tuvākajā laikā radīs zināmu piesardzību finanšu tirgos vai nelielu izmaksu spiedienu būvniecībā, tas, visticamāk, nozīmēs mērenākas tirgus svārstības, nevis būtiskas pārmaiņas. Latvijas mājokļu tirgus pēdējos gados ir pierādījis spēju pielāgoties mainīgai ekonomiskajai videi, un tas ļauj prognozēt, ka šī noturība saglabāsies arī turpmāk.
