Pēdējos gados būtiski mainījusies izpratne par to, ko patiesībā nozīmē valsts nekustamo īpašumu pārvaldība. Tas vairs nav tikai stāsts par ēkām, telpām vai būvniecības projektiem. Infrastruktūra šodien ir cieši saistīta ar valsts drošību, ekonomisko noturību, publiskās pārvaldes efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību, uzsver Renārs Griškevičs, VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs.
To ļoti skaidri apliecināja arī 2025. gads. Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vadībā pabeigti seši attīstības projekti ar kopējām investīcijām 157,5 miljonu eiro apmērā. Tie aptvēra gan valsts drošībai kritiski svarīgus objektus, gan kultūras mantojuma saglabāšanu, gan modernu darba vidi valsts pārvaldē. Vienlaikus tika realizēti 374 valsts īpašumu pārdošanas darījumi 9,5 miljonu eiro vērtībā, turpinot sakārtot valstij piederošo īpašumu portfeli un novirzot resursus prioritāriem projektiem.
Drošība pēdējos gados kļuvusi par vienu no galvenajām prioritātēm, un infrastruktūrai tajā ir ļoti konkrēta nozīme. 2025. gadā noslēdzās robežas žoga izbūve gar Latvijas un Krievijas robežu aptuveni 280 kilometru garumā. Paralēli tika izbūvēta arī robežapsardzības infrastruktūra – patruļtakas, pievedceļi un citi risinājumi, kas nepieciešami efektīvai robežas uzraudzībai. Vienlaikus VNĪ sāka nākamo infrastruktūras izbūves posmu vēl vairāk nekā 41 kilometra garumā sarežģītos pierobežas apstākļos.
Taču ne mazāk svarīga ir arī publiskās pārvaldes efektivitāte. Talejas ielas biroju komplekss šobrīd ir pirmais vienotais valsts birojs Latvijā, kur vienuviet strādā vairākas valsts iestādes. Tas nav tikai jautājums par jaunām telpām − tas ir arī stāsts par efektīvāku resursu izmantošanu un modernāku darba vidi. Aprēķini rāda, ka pāreja uz Valsts birojiem no 2027. līdz 2044. gadam ļaus valstij ietaupīt aptuveni 18,2 miljonus eiro.
Ilgtspēja savukārt vairs nav tikai formāla prasība vai atsevišķs projekts. Tā kļuvusi par ikdienas darba principu. Pērn VNĪ turpināja darbu pie enerģijas patēriņa samazināšanas pārvaldītajos īpašumos, ieviesa jaunus energoefektivitātes risinājumus un ieguva ISO 41001 sertifikātu. Katrs ietaupītais energoresurss nozīmē gan mazākas izmaksas valstij, gan mazāku ietekmi uz vidi.
Arvien lielāku nozīmi iegūst arī publiskās un privātās partnerības projekti. Valsts viena pati nespēs pietiekami ātri nodrošināt visas nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā, tāpēc sadarbība ar privāto sektoru kļūst arvien būtiskāka. 2025. gadā VNĪ uzsāka programmas Īres mājokļi Latvijas speciālistiem īstenošanu. Pirmajā posmā paredzēts izbūvēt vismaz 1000 mājokļu, bet kopumā līdz 2030. gadam − ap 1500 pieejamu īres dzīvokļu vairākās Latvijas pašvaldībās. Šie mājokļi paredzēti skolotājiem, mediķiem, policistiem un citiem speciālistiem, kuri nepieciešami reģionu attīstībai. Vienlaikus VNĪ ciešā sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem īsteno arī stratēģiski nozīmīgus infrastruktūras projektus valsts aizsardzības spēju stiprināšanai.
Būtiski, ka paralēli infrastruktūras attīstībai notiek arī nozares digitalizācija. 2025. gadā VNĪ sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts pirmo reizi organizēja Digitālās būvniecības ekselences balvu, lai veicinātu BIM un digitālo risinājumu izmantošanu būvniecībā. Pirmajā gadā konkursā tika saņemti 20 projektu pieteikumi. Šodien infrastruktūras attīstība vairs nav tikai par būvniecību. Tā ir par valsts spēju būt drošai, efektīvai un konkurētspējīgai ilgtermiņā. Tieši šāda pieeja noteiks arī Latvijas attīstības tempu nākamajos gados.
Ar VNĪ 2025. gada ilgtspējas un gada pārskatu iespējams iepazīties šeit: LINKS
