Nekustamo īpašumu attīstītāja Bonava veiktā starptautiskā pētījuma Happy Neighbourhood Report 2026 dati liecina, ka privātumu par būtisku vai vēlamu uzskata 92 % Baltijas un 90 % Latvijas iedzīvotāju.
Vienlaikus teju puse gan Baltijas, gan Latvijas iedzīvotāju spontānas sastapšanās ar kaimiņiem neuzskata par īpaši vajadzīgām. Tas gan nenozīmē, ka cilvēki vēlas pilnībā atteikties no kaimiņu būšanas, – vienkārši vairums grib paši izvēlēties, kad un kā iesaistīties kopīgās aktivitātēs.
Kaimiņi tuvumā, bet saskarsme – pēc izvēles
90 % aptaujāto Latvijā un 92 % Baltijā kopumā norāda, ka privātums ir lielākā vai mazākā mērā vajadzīgs. Salīdzinot Baltijas valstu iedzīvotāju atbildes, visbiežāk privātumu par būtisku uzskata Lietuvas iedzīvotāji (50 %), kam seko Igaunija (42 %) un Latvija (41 %). Spontānu sastapšanos ar kaimiņiem par būtisku apkaimes kvalitāti uzskata tikai aptuveni katrs desmitais Latvijas un Lietuvas iedzīvotājs un 7 % aptaujāto Igaunijā.
Privātuma sajūtu daudzdzīvokļu mājā nosaka ne tikai tas, kas notiek dzīvoklī, bet arī ikdienas saskarsme ar kaimiņiem un netraucēta koplietošanas vides pieejamība. To ietekmē cilvēku plūsma, savstarpējā distance, iespēja netraucēti izmantot balkonu vai terasi, kā arī tas, cik ērti iespējams pārvietoties pa māju un pagalmu, nejūtoties pastāvīgi citu redzeslokā. Būtiska nozīme ir arī pašu iedzīvotāju paradumiem, savstarpējai cieņai un spējai vienoties par koplietošanas telpu un āra zonu izmantošanu.
“Privātums nav nejaušība – to var ieplānot. Skaņas izolācija, logu novietojums, pagalma zonējums un koplietošanas telpu izvietojums būtiski ietekmē to, cik komfortabli cilvēks jūtas savās mājās. Funkcionāls un pārdomāts daudzdzīvokļu māju projekts ļauj iedzīvotājiem būt daļai no kopienas, kad ir tāda vēlme, tai pat laikā nezaudējot mieru un personisko telpu ikdienā,” stāsta Bonava Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.
Kopiena interesē, ja iesaistīšanās nav obligāta
Vēlme pēc privātuma nenozīmē atteikšanos no koplietojamām ērtībām. Latvijā 42 % respondentu ļoti interesētu iespēja izmantot koplietošanas grila zonu, 29 % – kopīgs dārzs, bet 29 % – sporta zāle.
Līdz ar to viens no galvenajiem faktoriem, kas atšķir veselīgu kopienas sajūtu no piespiedu socializēšanās, ir izvēles iespēja. Cilvēki vēlas atteikties nevis no kopienas, bet gan no obligātas socializēšanās. Grila zona, dārzs vai sporta telpa dod skaidru iemeslu satikties, savukārt koplietošanas telpu izmantošanā būtiska ir iespēja pašiem izvēlēties sev piemērotāko laiku. Tāpēc veselīgu kopienu veido ne vien pieejama infrastruktūra, bet arī skaidri savstarpējās saziņas un koplietošanas kārtības principi.
“Veiksmīga kopiena ir tāda, kurā iedzīvotāji spēj vienoties, sadarboties un cienīt citam cita vēlmi gan iesaistīties, gan baudīt mieru. Vienkārši risinājumi, piemēram, mājas iedzīvotāju saziņas grupa un koplietošanas telpu vai atpūtas zonu rezervēšanas kārtība, ļauj ikvienam tās pilnvērtīgi izmantot un vienlaikus izvairīties no nevēlamām vai neveiklām situācijām,” uzsver Kaspars Ekša.
Latvijā miers un klusums ir īpaši svarīgi
Latvijā 59 % respondentu mieru un klusumu uzskata par būtisku apkaimes īpašību, vēl 36 % – par vēlamu. Tas ir augstākais rādītājs Baltijā: Lietuvā mieru un klusumu par būtisku uzskata 46 %, Igaunijā – 43 %, bet Baltijā kopumā – 49 %. Tikai 5 % Latvijas respondentu miers un klusums nav svarīgs.
Aptaujas dati liecina, ka privātuma sajūtu nosaka ne tikai vizuāla norobežošanās, bet arī apkārtējās vides troksnis un cilvēku kustība. Pārdomāts mājas un pagalma plānojums palīdz līdzsvarot kopīgas aktivitātes ar personisko telpu.
“Pētījuma rezultāti apliecina, ka cilvēkiem mājoklis arvien vairāk ir vieta, kur atpūsties, atgūt spēkus un baudīt mieru, nevis tikai pārnakšņot starp darba dienām. Tāpēc jau projektēšanas stadijā rūpīgi domājam ne tikai par dzīvokļu plānojumu, bet arī par visu apkārtējo vidi. Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir automašīnu stāvvietu izvietošana kvartāla perimetrā, atbrīvojot iekšpagalmu zaļajām zonām, rotaļu laukumiem un atpūtai. Tas samazina transporta radīto troksni un kustību zem dzīvokļu logiem, īpaši vakaros un nakts stundās, kad iedzīvotāji visvairāk novērtē mieru un privātumu,” secina Kaspars Ekša.
Kopumā pētījuma rezultāti rāda, ka Baltijas iedzīvotāji augstu vērtē gan privātumu un mieru, gan iespēju izmantot koplietošanas telpas un iesaistīties kaimiņu kopienā. Būtiskākais ir līdzsvars – dzīves videi jāsniedz iespēja būt kopā ar citiem, vienlaikus saglabājot brīvību izvēlēties, kad iesaistīties un kad baudīt netraucētu atpūtu savā mājoklī.
Vienlaikus šī Latvijas iedzīvotāju vēlme pēc miera un privātuma atspoguļojas arī mājokļa atrašanās vietas izvēlē. “Tas, ka Latvijas iedzīvotāji mieru un klusumu Baltijā novērtē visaugstāk, nav nejaušība. Šie rezultāti sasaucas ar pēdējo gadu tendencēm mājokļu tirgū – arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot ārpus pilsētas centra, dodot priekšroku apkaimēm, kur iespējams apvienot ērtu piekļuvi darbavietām un ikdienā nepieciešamajai infrastruktūrai ar zaļu, mierīgu un ģimenēm draudzīgu dzīves vidi. Mūsdienās cilvēki arvien biežāk meklē nevis kompromisu starp pilsētu un dabu, bet iespēju iegūt abus,” saka Kaspars Ekša.
Par pētījumu
Nekustamo īpašumu attīstītāja Bonava pētījums Happy Neighbourhood Report 2026 veikts 2026. gada janvārī sešās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā un Vācijā. Kopumā aptaujāti 4004 iedzīvotāji vecumā no 20 līdz 74 gadiem. Baltijas valstu datu salīdzinājumā analizētas 999 respondentu atbildes, tostarp 333 respondentu atbildes Latvijā. Baltijas valstīs aptauja veikta galvenokārt galvaspilsētās mītošo iedzīvotāju vidū.
