AS Augstsprieguma tīkls (AST) pārvades tīklam 2026. gadā pieslēgtas septiņas jaunas elektrostacijas un divas elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmas (BESS), kuru kopējā pieslēguma jauda sasniedz 737 megavatus (MW). Līdz gada beigām plānots izveidot pieslēgumus vēl astoņām elektrostacijām ar 913 MW kopējo jaudu, turpinoties straujai saules, vēja un elektroenerģijas uzkrāšanas jaudu attīstībai Latvijā, ziņo AST pārstāvji.
Šogad pārvades tīklam pieslēgti pieci jauni saules elektrostaciju parki ar kopējo pieslēguma jaudu 519 MW un divi vēja elektrostaciju parki ar 150 MW jaudu. Pārvades tīklam pieslēgtas arī divas BESS ar 68 MW jaudu. Līdz gada beigām plānots izveidot pievienojumus tīklam vēl četriem vēja parkiem un četriem hibrīdajiem saules elektrostaciju un BESS parkiem ar kopējo jaudu 913 MW.
“Latvijas pārvades tīklam pieslēgto ražošanas jaudu struktūra strauji mainās. 2020. gadā fosilās elektrostacijas veidoja vairāk nekā 40% no pārvades tīklam pieslēgto elektroenerģijas ražošanas objektu kopējās jaudas, savukārt 2025. gadā to īpatsvars bija sarucis līdz 29%. Pēdējo divu gadu laikā atjaunīgo elektrostaciju jauda ir pieaugusi par 67%, un šo pāreju turpinās veicināt jauni vēja un saules elektrostaciju, kā arī bateriju sistēmu pieslēgumi. Vienlaikus, palielinoties no laikapstākļiem atkarīgas elektroenerģijas ražošanas īpatsvaram, kontrolējamu ražošanas jaudu nozīme elektroapgādes jaudu pietiekamības un energosistēmas drošas darbības nodrošināšanā saglabāsies,” norāda Latvijas pārvades sistēmas operatora AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Straujā atjaunīgo resursu un bateriju staciju attīstība būtiski iespaidojusi arī Latvijas energobilanci – ja iepriekšējos gados Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms vidēji sedza aptuveni divas trešdaļas no valsts gada patēriņa, tad 2026. gada pirmajā pusgadā ražošana par 7% pārsniedza patēriņu. Atjaunīgo energoresursu elektrostaciju jauda pašlaik veido 71% no pārvades tīklam pieslēgto elektrostaciju kopējās jaudas.
2026. gada vidū pārvades sistēmai pieslēgtās saules un vēja ģenerācijas jauda pārsniedza 1100 MW, savukārt BESS jauda tuvinājās 200 MW. Balstoties uz AST noslēgtajiem jauno pieslēgumu izbūves līgumiem, minētās ģenerācijas un bateriju jaudas tuvāko trīs gadu laikā varētu dubultoties.
Patlaban kopējā rezervētā jauda jaunu energoobjektu pieslēgšanai pie pārvades tīkla, ieskaitot šogad plānotos pieslēgumus, ir 4 283 MW. Attīstītāji ir papildus izrādījuši interesi par elektrostaciju ar 1 914 MW jaudu pieslēgšanu, kam, atbilstoši grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, jauda tiks rezervēta līdz ar pieslēguma līguma noslēgšanu. Tādējādi kopumā noslēgto un plānoto pieslēguma līgumu jaudas kopsumma sasniedz 6 197 MW.
Lielākā jauno ražošanas un elektroenerģijas uzkrāšanas jaudu koncentrācija šogad vērojama Kurzemē, kur Liepājā tīklam pieslēgts jauns vēja parks kopā ar BESS (60+60 MW), kā arī divi saules elektrostaciju parki – Ventspilī (110 MW) un Dienvidkurzemes novadā, netālu no Cīravas (199 MW). Zemgalē, Jelgavas novadā, elektroenerģijas ražošanu uzsācis jauns vēja parks (90 MW), kā arī tīklam pieslēgta BESS (8 MW) Jelgavas pilsētā. Vidzemē darbu uzsākuši divi saules parki – Valmieras novada Matīšu apkārtnē (40 MW), kā arī netālu no Barkavas Madonas novadā (60 MW). Savukārt Latgalē šogad tīklam pieslēgts saules parks Krāslavas novadā (66,6 MW, parka jauda plānota 110 MW apmērā).
