Šī gada 6. augustā Ministru kabinetā notika Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komitejas sēde, kurā ekonomikas ministrs Viktors Valainis informēja par Ekonomikas ministrijas (EM) administrēto ES fondu un Atveseļošanas fonda atbalsta programmu īstenošanas progresu, vēsta EM pārstāvji.
Ministrs uzsvēra, ka sasniegtie rezultāti apliecina investīciju efektivitāti un rada pamatu Latvijas ekonomikas izaugsmes mērķim − līdz 2035. gadam dubultot iekšzemes kopproduktu līdz 83 miljardiem eiro.
Ziņojumā tika izcelti būtiskākie rezultāti vairākās atbalsta programmās. Daudzdzīvokļu māju un uzņēmumu energoefektivitātes programmās sasniegtais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 180 % pārsniedz sākotnēji plānoto rādītāju. Atbalsts digitalizācijai sniegts vairāk nekā 15 700 uzņēmumiem, veicinot procesu digitalizāciju un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu, savukārt digitālās prasmes jau pilnveidojuši vairāk nekā 8 000 iedzīvotāju. Reģionos uzsākta 1 140 zemas īres maksas dzīvokļu būvniecība, no kuriem 374 jau nodoti ekspluatācijā, uzlabojot mājokļu pieejamību un veicinot darbaspēka mobilitāti. Produktivitātes un eksporta veicināšanas programmās atbalstīti vairāk nekā 3 900 komersanti, piesaistot privātās investīcijas vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā.
“Vairākās programmās pieprasījums pēc atbalsta pat divarpus reizes pārsniedz pieejamo finansējumu. Tas apliecina, ka uzņēmēji un iedzīvotāji ir gatavi investēt attīstībā, ja valsts nodrošina mērķētu un pieejamu atbalstu. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai investīcijas sasniegtu tās jomas, kur tās rada vislielāko pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Ņemot vērā augsto pieprasījumu un sasniegtos rezultātus, ES fondu tematiskā komiteja saskaņoja 14,4 miljonu eiro pārdali daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmai.
Eiropas Savienības kohēzijas politikas 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ietvaros, projektu pieteikumu pieņemšana tika uzsākta 2025. gada 3. aprīlī. Sasniedzot rekordlielu interesi, projektu pieteikumu pieņemšana vispārējās atjaunošanas pasākumiem tika pārtraukta 2025. gada 13. maijā, jo bija rezervēts viss pieejamais finansējums.
Visvairāk projekti ir iesniegti no Rīgas reģiona − 52%, tālāk seko Vidzemes reģions ar 24%, Kurzeme − 10%, Zemgale − 9%, bet Latgale − 5%. Aktīvākā valstspilsēta ir Rīga, no kuras iesniegti ir 110 projektu pieteikumi. Atbalsta programmas kopējais finansējums sastāda 174,5 milj. EUR, t.sk. 1.5 milj. EUR rūpnieciski ražotu koka karkasu pilotprojektu īstenošanai no valsts budžeta finansējuma.
Papildu finansējums ļaus nodrošināt renovācijas atbalstu vēl vismaz 2 200 mājsaimniecībām. Tāpat tika atbalstīta 8.9 milj. EUR finansējuma novirzīšana zemas īres maksas mājokļu būvniecībai, tādējādi radot iespēju atbalstīt papildus mājokļu būvniecības projektus un paplašināt iedzīvotājiem pieejamu mājokļu piedāvājumu reģionos.
