Lai padarītu būvniecības atkritumu apsaimniekošanas prasības saprotamākas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem, būvgružu pārstrādes uzņēmums Grāvējs izstrādājis jaunu informatīvu bukletu un plakātu. Materiālu mērķis ir sarežģīto normatīvo regulējumu pārvērst vienkāršā un ātri uztveramā instrukcijā – ko ar būvgružiem drīkst darīt, ko nedrīkst un kā rīkoties pareizi, vēsta uzņēmuma pārstāvji.
Juridiskās prasības attiecībā uz būvgružiem ir atrodamas dažādos likumos, Ministru kabineta noteikumos un pašvaldību saistošajos noteikumos, tāpēc bez priekšzināšanām tajās orientēties var būt sarežģīti, secina eksperti.
“Nozares profesionāļu vidū normatīvais regulējums ceļo kā mutvārdu folklora, bet nezinātājiem – jaunpienācējiem, vai nu jāmeklē kvalificēta jurista konsultācija vai šīs zināšanas jāapgūst ar mēģinājumu un kļūdu metodi. Tieši šādas situācijas tagad būs novērstas, jo nu gan drukātā, gan digitālā formātā pieejami jaunie informatīvie materiāli darbam ar būvgružiem,” stāsta Viktorija Mālniece, Būvgružu akadēmijas un demontāžas uzņēmuma Grāvējs pārstāve.
“Vai zinājāt, ka arī būvgružu glabāšanai savā īpašumā ir noteiktas prasības? Savus būvgružus to rašanās vietā bez atkritumu apsaimniekošanas atļaujas drīkst glabāt īslaicīgi – mazāk par trim mēnešiem – un tikai tādā daudzumā, kas nekaitē videi un neapdraud cilvēku veselību,” norāda viens no ekspertiem, kurš piedalījies bukleta tekstu tapšanā, zvērinātu advokātu biroja Magnusson partneris Matīss Rostoks.
Viņš skaidro – tātad, remontējot vasarnīcu, nepietiek būvgružus salikt kaudzē – laikus jāieplāno arī to nodošana apsaimniekotājam, bet par prasību pārkāpšanu var piemērot sodu. “Tieši šādas praktiskas situācijas skaidro jaunie informatīvie materiāli,” norāda eksperts.
Materiālos skaidrota būvgružu šķirošana, atbildība par radītajiem atkritumiem, bīstamo atkritumu nodalīšana, uzglabāšana un izvešana no objekta, kā arī pārstrādes un atkārtotas izmantošanas iespējas. Atgādināti arī būtiskākie aizliegumi – būvgružus nedrīkst patvaļīgi aprakt, dedzināt ugunskurā, izmest sadzīves atkritumu konteinerā vai izgāzt dabā.
Betons, ķieģeļi, metāls, stikls, koks, plastmasa un citi materiāli var kļūt par resursu nākamajam izmantošanas ciklam, ja tie tiek pareizi nodalīti un sagatavoti pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai.
Aprites ekonomikas būtība ir pāriet no modeļa izmanto–nojauc–izmet uz sistēmu izmanto–demontē–atgriez apritē. Tas ir būtiski ne tikai vides, bet arī ekonomisko apsvērumu dēļ, norāda Būvgružu akadēmijas un uzņēmuma Grāvējs pārstāve V. Mālniece.
“Pareizi sašķirotu būvgružu apsaimniekošana var izmaksāt ievērojami mazāk nekā jauktu būvniecības atkritumu nodošana. Praktiskie piemēri rāda, ka, atdalot materiālus, kuri ir piemēroti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei, iespējams būtiski samazināt apglabāšanai nododamo atkritumu daudzumu un līdz ar to arī izmaksas,” stāsta V. Mālniece.
“Mūsu mērķis bija salikt būtiskāko vienuviet un izveidot vienkāršu ceļa karti. Pareiza rīcība ir izdevīga gan videi, gan ekonomikai, gan pašam būvgružu radītājam. Jo saprotamākas ir prasības, jo vieglāk cilvēkam ir rīkoties pareizi,” uzsver M. Rostoks.
Informatīvo materiālu tekstu izstrādē un pārskatīšanā piedalījušies zvērinātu advokātu biroja Magnusson pārstāvji, bīstamo atkritumu eksperts Askolds Ahts un Valsts vides dienesta pārstāvji. Īpaša uzmanība pievērsta tam, lai teksti būtu ne tikai juridiski un profesionāli pamatoti, bet arī vienkārši un saprotami.
Buklets un plakāts pieejami drukātā formātā, savukārt digitāli tos var lejupielādēt Būvgružu akadēmijas tīmekļvietnē – https://buvgruzuakademija.lv/#lejupielades – Drukātajā bukletā sniegta nedaudz saīsināta informācija, bet digitāli lejupielādējamajā versijā – pilns teksts.
