Latvijā arvien vairāl pieaug nekustamo īpašumu attīstītāju interese par senioriem piemērotu mājokļu izveidi. Šo tendenci novēro arī banka Citadele. Lai gan senioru mājokļu projekti Latvijā tiek īstenoti jau ilgstoši, pēdējos gados interese par šo nekustamā īpašuma segmentu kļuvusi izteiktāka, norāda Vaidas Žagūnis, bankas Citadele valdes loceklis korporatīvo klientu apkalpošanas jautājumos.
Kā liecina Citadeles dati, tikai šogad vien banka izskatījusi senioru mājokļu projektus ar kopējo potenciālo finansējumu vairāku miljonu eiro apmērā. Jau šobrīd Rīgā tiek attīstīts viens no šiem projektiem aptuveni 3,5 miljonu eiro apmērā.
Turpina Vaidas Žagūnis: “Senioru mājokļi Latvijā nav jauna parādība, taču līdz šim tie drīzāk bija nišas segments. Pēdējo gadu laikā situācija ir būtiski mainījusies. Piemēram, Citadelē interese no attīstītājiem, kas īsteno šādus projektus, pēdējo divu gadu laikā ir trīskāršojusies. Tāpat pie mums arvien biežāk vēršas attīstītāji un aprūpes pakalpojumu sniedzēji ar konkrētām iecerēm. Jāņem vērā arī tas, ka sabiedrība noveco, rindas uz aprūpes vietām aug, un tirgus uz to sāk reaģēt. Mēs redzam, ka tuvākajos gados senioru mājokļi var kļūt par perspektīvu nekustamā īpašuma attīstības virzienu. Turklāt saskaņā ar Citadeles aplēsēm pieprasījums pēc aprūpes pakalpojumiem ik gadu pieaug vidēji par 5 %.”
Liela daļa senioru mājokļu projektu šobrīd top ārpus Rīgas, īpaši Jūrmalā un Valmierā. Tas apliecina, ka pieprasījums pēc kvalitatīviem senioru dzīvošanas un aprūpes risinājumiem pieaug ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos. Pārsvarā tiek attīstīti senioru aprūpes centri un pansionāti, kas papildus izmitināšanai nodrošina arī mājas aprūpes un citus aprūpes pakalpojumus.
Attīstītāji arvien biežāk veido daudzfunkcionālus risinājumus, kas vienuviet apvieno dzīvošanu, aprūpi un pakalpojumus. Tāpēc šādi projekti ir sarežģītāki nekā parastas dzīvojamās ēkas, un tas ietekmē arī to finansēšanu.
“Senioru mājokļu projektiem ir garāks atmaksāšanās termiņš, un to veiksmi lielā mērā nosaka aprūpes pakalpojumu sniedzējs. Tāpēc, izvērtējot šādus projektus, skatāmies ne tikai uz pašu ēku, bet arī uz to, kas un kā sniegs pakalpojumus. Attīstītāji bankā meklē ne tikai finansējumu, bet arī partneri, kas izprot šī segmenta specifiku,” uzsver Vaidas Žagūnis.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada sākumā Latvijā dzīvoja aptuveni 413 tūkstoši cilvēku vecumā no 65 gadiem jeb 22,4 % iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2025. gada sākumu šis īpatsvars pieaudzis par 0,5 procentpunktiem.
Pieprasījums pēc ilgstošās aprūpes pakalpojumiem senioriem jau šobrīd pārsniedz pieejamo piedāvājumu. Saskaņā ar nozares apskatu Rīgā rindā uz vietu aprūpes centros parasti gaida aptuveni 500–900 cilvēku, un vidējais gaidīšanas laiks ir 6–12 mēneši. Valstī kopumā ir aptuveni 12 tūkstoši aprūpes vietu, un uz vietu gaida vēl aptuveni tūkstoš cilvēku.
Ar Eiropas Atveseļošanas fonda atbalstu Latvijā tiek būvēti astoņi ģimeniskai videi pietuvināti senioru aprūpes centri. Divus no tiem attīsta pašvaldības, sešus privātie aprūpes pakalpojumu sniedzēji, un kopā tajos plānots izmitināt aptuveni 850 seniorus. Tomēr modernu senioru mājokļu un senioru ciematu segments Latvijā joprojām ir vāji attīstīts.
Tikmēr Rietumeiropā senioru aprūpes nekustamie īpašumi piesaista arvien lielāku investoru interesi. Saskaņā ar starptautiskā nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma Jones Lang LaSalle (JLL) datiem 12 mēnešu laikā līdz 2026. gada jūnijam Eiropā veselības aprūpes nekustamajos īpašumos, tostarp aprūpes namos, investēti rekordlieli 24,1 miljards eiro. Tas ir vairāk nekā divreiz vairāk nekā iepriekšējos 12 mēnešos.
