Līdz ar jaunā studiju gada sākumu Rīgā un citās Latvijas augstskolu pilsētās ik gadu strauji pieaug aktivitāte mājokļu tirgū. Studentiem un viņu ģimenēm vienlaikus sākot piemērotas dzīvesvietas meklējumus, pieprasītākie īres dzīvokļi un istabas tiek izķerti gluži kā karsti pīrādziņi. Ierobežotais piedāvājums un augstās īres izmaksas, kas par salīdzinoši nelielu dzīvojamo platību var sasniegt 500 eiro mēnesī un vairāk, jauniešiem liek ne vien sacensties par pieejamajiem mājokļiem, bet arī arvien biežāk apsvērt – vai īre studiju laikā patiešām ir izdevīgākais risinājums ilgtermiņā.
Dienesta viesnīca, īrēta istaba, dzīvoklis kopā ar draugiem vai varbūt jau savs pirmais mājoklis – variantu studentam netrūkst, taču vienas pareizās izvēles nav. Katram no tiem ir savi plusi un mīnusi, un svarīga ir ne tikai cena, bet arī jaunieša nākotnes plāni, finansiālās iespējas un tas, cik lielu brīvību viņš vēlas saglabāt.
Kurā brīdī īrēt ir izdevīgāk, bet kad vērts sākt domāt par sava mājokļa iegādi? Ko jaunieši no dzīvesvietas sagaida paši, un kādas iespējas pirmā mājokļa iegādei viņiem šobrīd ir pieejamas? Par to Bonava Latvija rīkotajā diskusijā Mājoklis studentam – pirkt vai īrēt? sarunājās Latvijas Studentu apvienības prezidente Luīze Monta Remese, SEB banka Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns, Bonava Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša un Daniels Stabulis, kurš savu pirmo īpašumu iegādājās jau bakalaura studiju laikā.
Studentam mājokļa izvēle bieži sākas ar kompromisu
Mājokļa pieejamība jaunietim var būtiski ietekmēt ne tikai sadzīves apstākļus, bet arī studiju izvēli un iespēju uzsākt patstāvīgu dzīvi. Studenta mājokļa izvēli visbiežāk nosaka praktiski apsvērumi – cena, atrašanās vieta, attālums līdz augstskolai un konkrētajā brīdī pieejamais piedāvājums. Īpaši jauniešiem, kuri uz studiju laiku pārceļas no reģioniem, pirmais mājoklis nereti ir kompromiss starp vēlamo un iespējamo.
Dienesta viesnīcas var būt finansiāli pieejamākais risinājums, taču vietu skaits tajās ir ierobežots. Tiesa, laiki, kad par dienesta viesnīcu bija jāmaksā nieka 8 lati mēnesī, sen ir pagājuši – ja students vēlas dzīvot pats savā istabā, Rīgā nāksies šķirties no vismaz 200–300 eiro, bet nereti ikmēneša maksa ir pielīdzināma atsevišķa dzīvokļa īrei.
Īres tirgū vispieprasītākie ir nelieli mēbelēti dzīvokļi augstskolu tuvumā, taču tos izķer milzīgā ātrumā, neraugoties uz augstajām īres cenām – 500 eiro un vairāk. Konkurenci par šādiem mājokļiem, īpaši lielāko augstskolu tuvumā, vēl vairāk palielina ārvalstu studentu pieprasījums.
“Dienesta viesnīcas daudziem ir finansiāli pieejamākais risinājums, taču tajās visiem vietas nepietiek, turklāt bieži vien sadzīves apstākļi absolūti neveicina vēlmi tajās uzturēties un produktīvi mācīties. Tāpēc jāmeklē kompromiss – dzīvot tālāk no augstskolas, izvēlēties mazāku mājokli vai dalīt to ar citiem,” norāda Luīze Monta Remese.
Mājokļa jautājumā būtiska var būt arī ģimenes loma. Vecāki nereti palīdz segt ikdienas izmaksas, bet atsevišķos gadījumos apsver īpašuma iegādi, domājot par bērna dzīvesvietu studiju laikā un vienlaikus par ilgtermiņa ieguldījumu. Diskusijā izskanēja arī konkrēts piemērs: vecāku iegādāts dzīvoklis jaunajā projektā, kura iegādes cena sākotnēji bijusi dārgāka nekā, piemēram, padomlaikos dzīvojamajā mājā, ilgākā periodā ļāvis izvairīties no būtiski lielākiem ikmēneša uzturēšanas un komunālajiem maksājumiem.
Īre dod elastību, bet ne vienmēr ir lētākais variants
Diskusijas dalībnieki uzsvēra – īri nevajadzētu uztvert kā zemē nomestu naudu. Īrējot cilvēks maksā arī par elastību, iespēju salīdzinoši vienkārši mainīt dzīvesvietu un neuzņemties visu atbildību par īpašuma uzturēšanu. Ja jaunietis vēl nezina, kur pēc dažiem gadiem strādās vai dzīvos, tas var būt racionāls risinājums.
Taču arī pieņēmums, ka kredīts automātiski būs dārgāks par īri, ne vienmēr ir patiess. Daniela Stabuļa pieredzē tieši konkrēts aprēķins mainīja sākotnējo pārliecību. Pirmos trīs gadus viņš dzīvoja īrētā mājoklī un bija pārliecināts, ka finansiāli izdevīgāk ir turpināt īrēt un pārējo naudu investēt.
“Īres dzīvoklī nodzīvoju trīs gadus, bet pēc tam, kad draudzene teica, ka nopirkt mājokli ilgtermiņā sanāks izdevīgāk, ķēros pie Excel tabulas un saliku visas izmaksas. Par laimi vai par nelaimi, man bija jāatzīst, ka draudzenei taisnība,” atminas Daniels.
Ja jaunietis par īri maksā 500 eiro mēnesī, trīs bakalaura studiju gados īres maksājumos vien tie ir 18 000 eiro, neskaitot komunālos maksājumus. Tas pats par sevi vēl nenozīmē, ka pirkums vienmēr būs izdevīgāks, taču šāda summa ir pietiekams iemesls abus scenārijus salīdzināt konkrētos skaitļos.
SEB banka Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs Māris Opincāns uzsver, ka abos scenārijos jāvērtē kopējā aina – ne tikai īres vai kredīta maksājums, bet arī pirmā iemaksa, komunālie maksājumi, apsaimniekošana, uzturēšanas izmaksas un finanšu rezerve. Izšķirošs ir nevis jaunieša vecums, bet ienākumu stabilitāte, uzkrājumi un spēja ilgtermiņā sabalansēt ikmēneša izdevumus.
Pirmajam dzīvoklim nav jābūt uz visu mūžu
Vēl viens priekšstats, kas jauniešus mēdz atturēt no sava mājokļa iegādes, ir sajūta, ka līdz ar pirkumu cilvēks uz daudziem gadiem tiek piesaistīts vienai vietai. Taču diskusijas dalībnieki norāda – pirmajam mājoklim nav jāatrisina visas nākotnes vajadzības.
“Jauniešus no pirkuma mēdz atturēt sajūta, ka īpašuma iegāde piesaista vienai vietai uz daudziem gadiem, taču pirmajam mājoklim nav jābūt dzīvoklim visam mūžam,” norāda Kaspars Ekša, Bonava Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs.
Viņš uzsver, ka Latvijā cilvēki joprojām salīdzinoši reti uztver mājokļa maiņu kā normālu dzīves cikla daļu. Rezultātā pirmajam pirkumam tiek meklēts pārāk liels dzīvoklis, kas atbilst vajadzībām, kuras varētu rasties tikai pēc daudziem gadiem. Tas savukārt nozīmē lielāku pirkuma cenu, lielāku kredīta maksājumu un lielākus ikdienas uzturēšanas izdevumus.
Studiju laikā var būt pilnīgi pietiekami ar nelielu vienistabas vai kompaktu divistabu dzīvokli. Mainoties darbavietai, ģimenes situācijai vai dzīvesvietai, īpašumu iespējams pārdot, izīrēt vai izmantot kā pamatu nākamā mājokļa iegādei. Turklāt nelieli dzīvokļi, īpaši augstskolu tuvumā, ir vienmēr pieprasīti īres tirgū.
Lēts dzīvoklis var izrādīties dārgs pirkums
Šķietami izdevīgs dzīvoklis var kļūt par dārgu pirkumu, ja netiek izvērtēta arī ēka, kurā tas atrodas. Izremontēts dzīvoklis sērijveida mājā var šķist izdevīgs pirkums, taču nākotnes izmaksas var slēpties jumtā, fasādē, stāvvados, pagrabā, kāpņu telpās vai ēkas energoefektivitātē. Šos jautājumus dzīvokļa īpašnieks vienatnē atrisināt nevar.
“Nereti dzirdam, ka sērijveida mājās ir ļoti grūti panākt iedzīvotāju atbalstu renovācijai. Situāciju neatvieglo dažādu paaudžu atšķirīgie uzskati, ienākumu līmeņi un iedzīvotāju gatavība ieguldīt ēkas uzlabošanā,” skaidro Kaspars Ekša.
Tāpēc pirms pirkuma eksperti iesaka izpētīt ne tikai dzīvokļa tehnisko stāvokli. Ir vērts palūgt pārdevējam parādīt ziemas komunālo maksājumu rēķinus, noskaidrot mājas kopējo parādu, aprunāties ar apsaimniekotāju, mājas vecāko vai kaimiņiem un uzzināt, kādi remontdarbi jau ir veikti vai plānoti nākotnē. Piemēram, liels mājas kopējais parāds var būt šķērslis ēkas renovācijas iecerēm.
Viena pareizā risinājuma nav
Kopumā diskusijas dalībnieki ir vienisprātis, ka studentam nav par katru cenu jācenšas pēc iespējas ātrāk iegādāties savu mājokli. Ja svarīga ir mobilitāte un vēl nav skaidrs, kur jaunietis dzīvos pēc studijām, īre var būt piemērotākais risinājums. Savukārt stabili ienākumi, uzkrājums un pamatīgas īres izmaksas ir pietiekams iemesls vismaz izrēķināt, cik izmaksātu pašam sava dzīvokļa iegāde.
Vienlaikus mājokļa iegāde nav jāuztver kā neatgriezenisks lēmums. Īpašumu iespējams pārdot, mainīt vai izīrēt, saglabājot daļu elastības, ko ierasts saistīt tikai ar īres tirgu. Diskusijas noslēgumā eksperti mudināja jauniešus nebaidīties konsultēties ar banku un mājokļu attīstītājiem – pat tad, ja galīgais lēmums ir turpināt īrēt, konkrēts aprēķins palīdz saprast savas reālās iespējas un to, kam finansiāli gatavoties nākotnē. Izvēlei starp īri un pirkumu nevajadzētu balstīties tikai sajūtās par to, kas šķiet lētāk. Pirmais solis ir vienkāršs – izrēķināt, cik katrs no abiem scenārijiem konkrētajam jaunietim patiesībā maksā.
Pilns diskusijas ieraksts pieejams Bonava Latvija Facebook lapā.
