Latvijas mājokļu tirgus silda ekonomiku – mājsaimniecību kreditēšana un būvniecības aktivitāte pieaug, vienlaikus mājokļu cenas iedzīvotājiem joprojām ir pieejamas. Atšķirīga situācija veidojas Lietuvā, kur straujais patēriņa, inflācijas un nekustamā īpašuma cenu kāpums palielina ekonomikas pārkaršanas riskus, norāda Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Mājsaimniecību kreditēšanas pieaugums Latvijā šogad nostabilizējies nedaudz virs 10 %, un lielāko daļu no tā veido hipotekārie kredīti. Tas palielina ekonomisko aktivitāti, atbalsta būvniecību un ar to saistītās nozares, vienlaikus neradot pārmērīgu spiedienu uz mājokļu cenām. Pēc globālās finanšu krīzes mājsaimniecības ilgstoši vairāk uzkrāja nekā aizņēmās. Tagad uzkrājumu veidošanas un jaunas kreditēšanas plūsmas pakāpeniski izlīdzinās. Lai gan kredītportfelis procentuāli aug strauji, tas notiek no salīdzinoši zemas bāzes. Ņemot vērā pašreizējo tirgus dinamiku, Latvijā nav nepieciešami papildu vispārējo pieprasījumu stimulējoši pasākumi, saglabājot iespēju papildus atbalstīt konkrētu segmentu spēju iegādāties savu mājokli.
Mājokļu cenas aug
Mājokļu cenu līmenis Latvijā ļauj attīstīt jaunus projektus, vienlaikus saglabājot mājokļu pieejamību pircējiem. Rīgā vidējā cena darījumiem ar jauniem mājokļiem jau pārsniedz 2500 eiro par kvadrātmetru, savukārt otrreizējā tirgū tā ir vidēji 1360 eiro par kvadrātmetru, piedāvājot pieejamāku alternatīvu pircējiem, kuriem noteicošā ir cena. Salīdzinājumam – Viļņā otrreizējā tirgū vidējā cena ir ap 3400 eiro par kvadrātmetru, savukārt jaunajos projektos ap 4080 eiro par kvadrātmetru.
Pieaug arī iedzīvotāju pārliecība par mājokļu cenu kāpumu. Pēdējo divu gadu laikā par teju 20 procentpunktiem pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri tuvākajā nākotnē sagaida mājokļu cenu pieaugumu, liecina Luminor bankas aptauja. Šobrīd cenu pieaugumu prognozē 71 % aptaujāto. Lai gan mājokļu cenas Latvijā turpina augt, tās joprojām ir zemākās Baltijā.
Mājokļu būvniecība notiek arī reģionos
Mājokļu projektu attīstība iziet arī ārpus Rīgas. Liepājā un Valmierā, sākusies komerciāla, valsts nesubsidēta daudzdzīvokļu ēku būvniecība pārdošanai. Kuldīgā un Smiltenē uzņēmumi būvē mājokļus saviem darbiniekiem, arī bez valsts atbalsta. Tas apliecina, ka investīcijas mājokļos seko vietējās ekonomikas attīstībai. Jauni mājokļu projekti rodas pilsētās, kur tiek radītas darbavietas, darbojas eksportējoši uzņēmumi, aug ienākumi un ir iespēja noturēt vai piesaistīt iedzīvotājus. Tādēļ reģionu mājokļu tirgus nākotni pirmkārt noteiks vietējās ekonomikas jauda, nevis attālums no Rīgas, par spīti tam, ko vēsta populāra leģenda.
Lietuvā pieaug pārkaršanas riski
Latvijas un Lietuvas mājokļu tirgu dinamika kļūst arvien atšķirīgāka. Lietuvas ekonomikas izaugsmi pavada strauja inflācija, augošs patēriņš un mājokļu cenu kāpums. Papildu tēriņus veicina no pensiju otrā līmeņa izņemtie līdzekļi, ievērojama daļa šī pieprasījuma jau ir pārvērtusies cenu pieaugumā, nevis noturīgā tautsaimniecības izaugsmē.
Lietuvā cenu līmenis mājokļu tirgū arvien mazāk atbilst iedzīvotāju ienākumu līmenim. Augošās izmaksas un atsevišķos mājokļu tirgus segmentos vērojamais straujais cenu kāpums palielina gan ekonomikas pārkaršanas, gan konkurētspējas riskus. Šādos apstākļos ECB procentu likmju palielināšana var mazināt pārmērīgu aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū. Lietuvā īpaši svarīgi ir izvairīties no lēmumiem, kas vēl vairāk stimulētu pieprasījumu, jo tas varētu pastiprināt inflāciju un palielināt nekustamā īpašuma tirgus pārkaršanas risku.
