Latvija ir viena no TOP3 Eiropas Savienības valstīm ar augstāko dzīvokļos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru. Jaunākie Eurostat dati liecina, ka 64 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, bet mājās – gandrīz 35 %, kamēr Eiropā vairāk nekā puse. Vienlaikus, kā rāda Luminor bankas dati, mājokļu tirgū arvien skaidrāk iezīmējas pāreja no sērijveida dzīvokļiem uz jauniem un renovētiem projektiem.
Saskaņā ar Eurostat datiem augstākais dzīvokļos dzīvojošo īpatsvars ir Spānijā (65 %), Latvijā (64 %) un Maltā (63 %). Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā 51 % iedzīvotāju dzīvo mājā, tai skaitā rindu mājās, bet 48 % – dzīvoklī. Vislielākais mājās dzīvojošo īpatsvars reģistrēts Īrijā, 90 %, tam seko Nīderlande un Beļģija (abās 77 %).
“Mājokļi mēdz būt atšķirīgi, taču Latvijā iedzīvotāji pārsvarā dzīvo dzīvokļos. Mūsu dati rāda, ka iegādājoties mājokli vairākus gadus iedzīvotāju galvenā izvēle bija divistabu dzīvokļi padomju laikā celtajās sērijveida mājās, un šī tendence joprojām saglabājas. Tomēr pēdējos gados vērojama būtiska pārmaiņa – arvien biežāk tiek izvēlēti dzīvokļi jaunajos vai renovētos projektos, kā rezultātā pieprasījums pēc tiem ir pietuvinājies sērijveida dzīvokļu pieprasījumam. Lai gan jaunā paaudze dod priekšroku mājokļiem jaunajos projektos vai privātmājām, gala lēmumu nosaka finansiālās iespējas, kas liek izvēlēties no otrreizējā tirgus piedāvājuma,” saka Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem Latvija joprojām izceļas ar augstu īpašumtiesību īpatsvaru, nemainīgi atrodoties astotajā pozīcijā. Teju 84 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājoklī, kas viņiem pieder, kamēr mazākā daļa 16 % mājokli īrē. Tas ir krietni augstāks mājokļu piederības rādītājs kā Eiropā vidēji, kur 68 % iedzīvotāju pieder mājoklis, kurā dzīvo. Līdzīgi mājokļa piederības rādītāji kā Latvijā ir arī Igaunijā un Lietuvā, attiecīgi 79 % un 87 %1.
“Lai gan lielai daļai mājokļi pieder, bieži tie ir pārapdzīvoti un ar zemu energoefektivitāti. Kvalitatīvi dzīvokļi Latvijas lielākajās pilsētās joprojām ir deficīts, un dzīvokļi jaunajos projektos bieži tiek rezervēti vēl pirms būvniecības uzsākšanas. Joprojām visvairāk kredītu izsniegts dzīvokļiem un privātmājām Rīgā – 54 %, kur šādas dzīvesvietas ir biežāk pieejamas un iedzīvotāju blīvums ir augstāks. Tas sakrīt arī ar Eiropas datiem, kas liecina, ka trešdaļa dzīvokļos dzīvojošo dzīvo pilsētā, 18 % ciemos un lauku apvidos un 14 % piepilsētā vai mazpilsētā,” papildina Kaspars Sausais.
Vidējais cilvēku skaits mājsaimniecībā Latvijā ir 2,2 cilvēki. Atbilstošo mājokļa lielumu var izmērīt pēc vidējo istabu skaita uz vienu cilvēku. Eurostat dati liecina, ka latviešu mājokļi ir mazāki nekā citiem Eiropas iedzīvotājiem – vidējais mājokļa lielums Eiropā ir 1,7 istabas uz cilvēku, kamēr Latvijā 1,2 istabas uz cilvēku. Lai gan Latvijā un Maltā līdzīga daļa iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos, istabu skaita ziņā atšķirība ir ievērojama – Maltā mājokļi vidēji ir lielāki, apmēram 2,2 istabas uz cilvēku.
