Ceturtdien, 29. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā ar vienbalsīgu atbalstu un 82 balsīm par pieņēmusi Arhitektūras likumu, iezīmējot būtisku pagrieziena punktu ilgstošajā darbā pie atsevišķa arhitektūras nozares tiesiskā regulējuma izveidošanas. Tā pieņemšana ir nozīmīgs solis Latvijas arhitektūras nozares attīstībā, nostiprinot priekšnoteikumus kvalitatīvas, ilgtspējīgas un sabiedrības interesēm atbilstošas dzīves vides veidošanai, uzsver Latvijas Arhitektu savienībā.
Diskusijas par Arhitektūras likuma nepieciešamību Latvijā aizsākušās jau pirms teju trīsdesmit gadiem. Tā izstrādē ilgstoši iesaistījušās valsts institūcijas un nozares profesionālās organizācijas, būtisku lomu likumprojekta virzīšanā uzņemoties Latvijas Arhitektu savienībai (LAS). Šā gada septembrī likumprojektu apstiprināja Ministru kabinets, bet oktobrī tas tika izskatīts Saeimā steidzamības kārtībā.
Viens no būtiskākajiem jaunā likuma ieguvumiem ir arhitektūras politikas nostiprināšana valsts un pašvaldību līmenī. Likums nosaka Kultūras ministrijas vadošo lomu valsts arhitektūras politikas veidošanā un īstenošanā, kā arī precizē citu ministriju kompetenci ar arhitektūru saistītajās jomās. Pašvaldībām saglabāta iespēja pašām izvēlēties piemērotāko institucionālo risinājumu – uzticēt šos pienākumus esošai struktūrvienībai, izveidot atsevišķu dienestu vai pilsētas arhitekta amatu. Tādējādi arhitektūras kvalitātes jautājumiem pašvaldību darbā tiek piešķirta skaidra vieta, izvairoties no funkciju dublēšanās.
Būtiskas izmaiņas paredzētas arī arhitektu un ainavu arhitektu profesionālās darbības regulējumā. Likums nostiprina arī ainavu arhitektu kā reglamentētas profesijas statusu un paredz profesionālās sertificēšanas funkciju uzticēšanu Latvijas Arhitektu savienībai un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijai. Sākotnēji apsvērtās atsevišķas Arhitektu kolēģijas izveides vietā izvēlēts risinājums, kas balstās jau pastāvošo profesionālo organizāciju pieredzē un kompetencē.
Jaunais regulējums paredz arī sertificētu arhitektu prakses vietu reģistrāciju un uzraudzību. Tas palīdzēs nodrošināt lielāku caurskatāmību arhitektūras pakalpojumu tirgū un stiprināt pasūtītāju tiesisko paļāvību, ka arhitektūras pakalpojumus sniedz atbilstoši kvalificēti profesionāļi.
Atsevišķa uzmanība likumā pievērsta arhitektūras konkursiem. To organizēšanas kārtību paredzēts detalizēt atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, veidojot skaidrāku un vienotāku regulējumu. Pretēji procesā izskanējušajām bažām likums neparedz paplašināt obligāto arhitektūras konkursu tvērumu, saglabājot citos normatīvajos aktos jau noteiktās prasības. Pašvaldībām arhitektūras politikas ietvaros būs iespēja noteikt teritorijas un nosacījumus, kuros arhitektūras konkursi ir nepieciešami.
Likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā Oļega Burova vadībā tā redakcija būtiski pilnveidota, ņemot vērā dažādu iesaistīto pušu priekšlikumus un bažas par iespējamu administratīvā sloga pieaugumu. Rezultātā likums kļuvis kompaktāks, precīzāk nodalot likuma līmenī regulējamos jautājumus no tiem, kas detalizējami Ministru kabineta noteikumos.
“Arhitektūras likuma izskatīšanas gaitā izdevās panākt konstruktīvu un vērtīgu diskusiju par arhitektūras nozarei svarīgiem jautājumiem, skatot tos pēc būtības. Esam pateicīgi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un tās vadītājam Oļegam Burovam par gatavību uzklausīt dažādās iesaistītās puses un kopīgi meklēt risinājumus. Šī darba rezultātā ir tapis skaidrāks un līdzsvarotāks regulējums, kas nostiprina arhitektūras politikas un profesionālās darbības pamatus, tajā pašā laikā neradot nevajadzīgu papildu administratīvo slogu,” uzsver Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle, arhitekte Anda Kursiša.
Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs, Latvijas Arhitektu savienības padomes un prezidija loceklis, arhitekts Gatis Didrihsons akcentē likuma nozīmi ilgtermiņā: “Arhitektūras likums nevar radīt pieprasījumu pēc labas arhitektūras. Tas var radīt sistēmu, kurā šādam pieprasījumam ir lielākas iespējas pārvērsties kvalitatīvā rezultātā.”
Savukārt Latvijas Arhitektu savienības prezidija un padomes locekle, LAS eksprezidente un LAS un Kultūras ministrijas Arhitektūras likumprojekta darba grupas ilggadēja dalībniece, arhitekte Gunta Grikmane likuma pieņemšanu vērtē kā nozīmīgu robežzīmi organizācijas attīstībā: “Latvijas Arhitektu savienības simt gadu vēsturē šis ir būtisks pagrieziena punkts. Organizācija, kas dibināta kā arhitektu profesionālā biedrība, līdz ar jauno likumu uzņemas vēl plašāku atbildību par profesijas kvalitāti un profesionālās darbības uzraudzību. Esam pateicīgi Kultūras ministrijai, īpaši Kultūrpolitikas departamenta Radošo industriju nodaļas ekspertei dizaina un arhitektūras jautājumos Dzintrai Purviņai, par ilggadēju un konsekventu ieguldījumu likuma izstrādē un virzībā, kā arī Ekonomikas ministrijai par konstruktīvu sadarbību.”
Arhitektūras likums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, savukārt atsevišķas tā normas – 2027. gada 1. novembrī. Likuma ieviešanai būs nepieciešams izstrādāt arī jaunus Ministru kabineta noteikumus, tostarp par arhitektūras konkursu organizēšanu un profesionālo sertificēšanu.
