Automatizējot apgaismojuma, apkures sistēmu un elektroierīču vadību, viedās mājas tehnoloģijas jeb smart home risinājumi var palīdzēt samazināt elektroenerģijas patēriņu. Tomēr jaunākais JUNG pētījums* par viedo māju sistēmu attīstību Latvijā liecina, ka šo tehnoloģiju potenciāls valstī joprojām netiek pilnvērtīgi izmantots.
Pētījuma dati rāda, ka arhitekti un interjera dizaineri viedās mājas sistēmas visbiežāk saista ar praktiskiem ieguvumiem – 82 % aptaujāto profesionāļu kā galveno ieguvumu min komfortu, kam seko energoefektivitāte – 49 %.
“Praksē tas nozīmē iespēju automatizēt dažādas mājokļa ikdienas funkcijas un pielāgot tās lietotāja paradumiem. Gala lietotājam tas palīdz efektīvāk pārvaldīt elektroenerģijas patēriņu un ilgtermiņā samazināt mājokļa uzturēšanas izmaksas. Piemēram, viedās mājas sistēmas ļauj automātiski samazināt apkuri laikā, kad iedzīvotāji nav mājās, vai pielāgot elektroierīču darbību izdevīgākajām elektroenerģijas stundām. Iepriekš ieprogrammēti scenāriji ļauj efektīvāk pārvaldīt apkuri, apgaismojumu un citas elektroierīces, samazinot nevajadzīgu enerģijas patēriņu,” stāsta Leonīds Popoks, JUNG pārstāvis Latvijā.
Teju 70 % arhitektu un interjera dizaineru viedās mājas sistēmas vērtē pozitīvi, tomēr tikai 28 % tās reāli integrējuši savos projektos. Lielākā daļa profesionāļu (43 %) šos risinājumus ir apsvēruši, bet nav ieviesuši savos projektos, kas liecina, ka interese par šiem risinājumiem šobrīd vēl apsteidz to ieviešanu praksē.
Analizējot pētījumā iegūtos datus vecuma griezumā, skaidri iezīmējas, ka jaunākās paaudzes arhitekti un interjera dizaineri ir ievērojami atvērtāki viedo māju risinājumu integrācijai projektos. Visizteiktāk tas redzams 26–35 gadu vecuma grupā, kur jau 34 % profesionāļu šīs sistēmas ir ieviesuši savos projektos.
“Vienlaikus pētījuma dati rāda, ka lielākoties iniciatīva ieviest viedās sistēmas nāk no paša klienta, kas norāda – tieši gala lietotājs šobrīd ir galvenais šo tehnoloģiju attīstības virzītājspēks,” norāda L. Popoks.
Respondentu vērtējumā viens no būtiskākajiem šķēršļiem viedo māju tehnoloģiju plašākai ieviešanai Latvijā ir zināšanu trūkums – to norāda 71 % aptaujāto. Tāpat 40 % respondentu uzskata, ka sabiedrībā joprojām valda priekšstats par šo sistēmu sarežģītu uzstādīšanu un integrāciju.
“Vienlaikus cilvēkiem joprojām bieži ir priekšstats, ka visas viedās mājas sistēmas ir piemērotas tikai tehnoloģiju entuziastiem vai paredzētas luksusa īpašumiem. Nereti pastāv arī uzskats, ka sistēmu ieviešanai vienmēr nepieciešama pilnīga elektroinstalācijas pārbūve vai sarežģīta programmēšana. Tomēr jaunākās paaudzes tehnoloģijas, piemēram, JUNG HOME, ļauj viedās funkcijas integrēt arī jau esošos dzīvokļos un privātmājās bez apjomīgas infrastruktūras pārbūves. Turklāt sistēmas iespējams ieviest pakāpeniski – sākot, piemēram, ar apgaismojuma vai apkures vadību un vēlāk funkcionalitāti paplašinot atbilstoši lietotāja vajadzībām,” skaidro L. Popoks.
Starptautiski pētījumi rāda, ka lietotāji arvien vairāk novērtē risinājumus, kas palīdz vienkāršot ikdienu un risināt praktiskas vajadzības, nevis padara mājokļa pārvaldību tehnoloģiski sarežģītāku. Tāpēc viedo māju attīstībā arvien nozīmīgāka kļūst nevis funkciju daudzveidība, bet intuitīva, praktiska un viegli saprotama lietojamība ikdienā.
Neskatoties uz šobrīd vēl pakāpenisko ieviešanu, viedās mājas tehnoloģiju attīstības virziens ir skaidrs – arvien vairāk profesionāļu tās uztver kā nozīmīgu mūsdienīga mājokļa sastāvdaļu. To apliecina arī pētījuma dati – 63 % arhitektu un interjera dizaineru viedo māju sistēmas raksturo kā inovatīvas, savukārt 41 % tās jau uzskata par nākotnes standartu.
Tas liecina, ka nozarē viedās mājas arvien biežāk tiek uztvertas nevis kā luksusa elements, bet gan kā loģisks nākamais solis mūsdienīga un energoefektīva mājokļa attīstībā. Tieši šeit nozīmīgu lomu spēlēs jaunās paaudzes risinājumi, kas ļauj viedās funkcijas ieviest pakāpeniski un pielāgot dažādu tipu mājokļiem, padarot tehnoloģijas pieejamākas plašākam lietotāju lokam.
*Pētījums veikts 2026. gada janvārī un februārī Latvijā. Pētījumā piedalījās vairāk nekā 100 respondentu, galvenokārt, interjera dizaineri, arhitekti un citi nozares profesionāļi.
