Savā ēku pārvaldīšanas un būvdarbu vadīšanas pieredzē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ik dienu saskaras ar dažādiem izaicinājumiem un pēdējos divos gados, izzinot un eksperimentējot, ir guvuši pilnīgu pārliecību, ka digitālie risinājumi būvniecībā visām iesaistītajām pusēm sniedz virkni ieguvumu un vēl nebijušas iespējas.
VNĪ komanda 2018.gadā uzsāka pirmo BIM jeb Būves Informācijas modelēšanas pilotprojektu vēsturiskās ēkas Aspazijas bulvārī 7 pārbūvē, 2019.gadā jau, gūstot pārliecību par BIM ieguvumiem, izstrādāja BIM prasības būvniecības iepirkumiem Latvijas publiskajam sektoram. Savukārt pagājušā gada sākumā sākta VNĪ izstrādāto prasību ieviešana kapitālsabiedrības jaunajos būvniecības iepirkumos. Kopumā no 2018.gadā sāktā eksperimenta vienā projektā, VNĪ šobrīd īsteno jau 12 projektus ar BIM komponentēm, to skaitā, BIM modeļu izstrādi veicam koncertzālei Lielā ģilde, Rīgas pils Kastelas daļai, Jaunajam Rīgas teātrim un vēsturiskajam Gūtšmitu namam Ventspilī, Latvijas–Krievijas robežšķērsošanas vietas Grebņeva modernizēšanai un citur.
Digitālo tehnoloģiju izmantošanai nākotnē ir izšķirīga nozīme ne tikai raugoties no projektu un būvniecības kvalitātes ilgtspējas viedokļa, efektīvi tās pielietojot, valsts var sasniegt arī ievērojamu finansiālo ietaupījumu ilgtermiņā. Tehnoloģijas uzlabo sadarbību starp pasūtītāju, projektētājiem un būvniekiem, t.sk. ļaujot efektīvi kontrolēt darbu procesu un informācijas apmaiņu no projektēšanas līdz pat gatavās ēkas pārvaldībai, kā arī būtiski samazinot potenciālo kļūdu un papildus izmaksu riskus. Tāpēc šobrīd digitalizācijas kursu VNĪ īsteno ne tikai uzņēmuma iekšienē, bet būvniecības projektu veicējiem izvirza digitālo tehnoloģiju izmantošanas prasības publiskajos iepirkumos, izglīto citus publiskos pasūtītājus un veicina būvniecības digitalizāciju Latvijas publiskajā sektorā kopumā.
Digitālie rīki būvniecības izaicinājumus ļauj pārvarēt krietni efektīvāk
Valstij piederošo kultūrvēsturisko ēku skaits ir liels un, lai arī VNĪ pārvaldībā ir tikai daļa, katra no tām prasa rūpīgu saglabāšanu un visbiežāk arī apjomīgus ieguldījumus. Vēsturisko ēku pārbūve vienmēr ir tehniski sarežģīta, projektos ir daudz nezināmo faktoru, par ko liecina, piemēram Rīgas pils rekonstrukcijas laikā līdz šim veiktie atklājumi. Tieši šādu ēku atjaunošanā un pārbūvē BIM, tāpat arī citi digitālie rīki, palīdz būvniecībā iesaistītajām pusēm sadarboties ērtāk, ātrāk un elastīgāk. Ar tradicionālajām metodēm veiktā uzmērīšana, īpaši vēsturiskās ēkās, nesniedz pilnīgu informāciju par visu ēkas ģeometriju, tāpēc būvdarbu laikā var atklāties nesaistes ar projektu, kuras rada risku projektu budžeta un termiņu nobīdēm. Digitālās tehnoloģijas palīdz fiksēt faktisko ēkas stāvokli ar augstu precizitāti.
Tehnoloģiju izmantošana ir visefektīvākā, ja BIM pielieto visā ēkas dzīves ciklā – sākot no projekta idejas izstrādes līdz pat ēkas apsaimniekošanas jautājumu risināšanai. Piemēram, lāzerskenēšanas pielietošana pirms projektēšanas uzsākšanas sniedz vērtīgu sākotnējo informāciju par ēku un samazina potenciālo projektēšanas kļūdu skaitu. Pirms projektēšanas uzsākšanas līdz šim VNĪ pasūtījusi lāzerskenēšanas darbus septiņos VNĪ attīstības objektos – Rīgas pilī, ēkas Elizabetes ielā 2 izpētei, izstāžu zālē Arsenāls, robežpunktos Silene un Pātarnieki, kā arī vairākās citās valsts ēkās. Šo tehnoloģiju iespējams izmantot visā projekta gaitā, piemēram, kvalitātes kontrolei, esošās situācijas fiksēšanai, progresa izsekošanai. Tā var kalpot par pamatu precīzai ēkas BIM modeļa izstrādei, kas ļauj projektēšanas laikā precīzi savietot visas inženierkomunikācijas un novērst negaidītus atklājumus vēsturisko ēku atjaunošanas gaitā.
Praksē ar BIM priekšrocībām VNĪ pārliecinājās jau pirmajā īstenotajā BIM pilotprojektā – vēsturiskās policijas ēkas Aspazijas bulvārī 7 pārbūvē, kur izmantojot BIM tehnoloģijas, bija iespējams paaugstināt būvprojekta kvalitāti, savlaicīgi projektā identificējot problēmvietas un tādējādi ietaupīt 3500 cilvēku darba stundas un novērst nepilnības, kuras valstij būtu izmaksājušas ap 150 000 eiro. Pateicoties efektīvai sadarbībai ar būvuzņēmēju un BIM tehnoloģiju pielietošanai ēka tika nodota ekspluatācijā četrus mēnešus pirms noteiktā termiņa. VNĪ uzskata, ja savulaik, sākot Okupācijas muzeja vēsturiskās ēkas pārbūves projektēšanu, būtu bijusi iespēja izmantot šodienas digitālās priekšrocības, kuru pieejamība un pārliecība par to pielietojumu un ieguldījumu atmaksu tika rasta vien pāris gadus vēlāk, daudzus posmus muzeja ēkas pārbūvē izdotos veikt vēl efektīvāk.
Ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās sniedz ātru ieguldījumu atmaksu
VNĪ lielākajos būvniecības projektos izmanto virtuālo realitāti, piedāvājot izstaigāt, piemēram, Jaunā Rīgas teātra nākotnes telpas vai iespēju ielūkoties Rīgas pils Kastelas daļā pēc tās atjaunošanas, kuru plānots pabeigt 2024.gadā. Virtuālā realitāte un papildinātā realitāte būvuzņēmējiem, dizaineriem, ēkas iemītniekiem un sabiedrībai vēl pirms būvniecības sākuma sniedz ieskatu, kāda izskatīsies pabeigtā ēka.
Tehnoloģisko iespēju būvniecībā un ēku pārvaldībā ir daudz, mūsdienās būvlaukumos izmanto visdažādākās modernās tehnoloģijas – faktiskās situācijas fiksēšanai un īpašumu vizuālajiem materiāliem VNĪ izmanto dronus. VNĪ objektu uzraudzībā izmanto būvniecības procesa vadības programmu Fieldwire, kas ļauj būtiski ietaupīt laiku, risinot operatīvos būvdarbu jautājumus, kā piemēram, defektu konstatēšana, novēršana, rasējumu izskatīšana, foto fiksācijas u.tml. Objektos, kur ir blīva apkārtējā apbūve, kā piemēram, Jaunā Rīgas teātra būvniecībā lietojam attālinātās vibrācijas monitoringa sistēmas un ēku svēršanās un sēšanās sensorus, kas darbojas tiešsaistē un nekavējoties informē būvniecības dalībniekus par jebkurām novirzēm.
Mūsdienās, rūpējoties par drošību un veselību būvlaukumos būvstrādnieki specifiskos gadījumos var lietot valkājamas viedierīces, piemēram, apsildāmas jakas vai dzesējošas vestes, kas ļauj strādāt ekstrēmās temperatūrās. VNĪ eksperti seko līdzi tehnoloģiju iespējām, eksperimentē un veic investīcijas uzlabojumos. Tas nodrošina ieguldījumu atmaksu ilgtermiņā. Piemēram, VNĪ turpmāk lietos lāzerskeneri, kura iegāde veikta pašu uzņēmumā. Ņemot vērā esošās lāzerskenēšanas pakalpojumu izmaksas tirgū, prognozējams, ka ieguldījumi tehnoloģijās atmaksāsies īsā laika periodā – 50 lāzerskenēšanas dienās, tas ir, veicot lāzerskenēšanas darbus vidēji 4–6 ēkās.
Svarīga ir degsme mācīties un paaudžu zināšanu apmaiņa
Būvniecības digitalizācija pieprasa speciālistus, kuri ir gatavi ar šīm tehnoloģijām strādāt. Digitāli viedi projektētāji, arhitekti, inženieri, projektu vadītāji un būvuzraugi šobrīd ir liels izaicinājums izglītības nozarei. Liela nozīme ir katra paša vēlmei apgūt jauno, testēt, eksperimentēt un dalīties pieredzē ar citiem. VNĪ komandā mācīšanās kultūra ir prioritāra. Piemērs ir BIM ekspertu grupa, kura apvieno spēcīgus tehnoloģiju entuziastus un pārrauga BIM efektīvu izmantošanu projektos un nākotnē – arī ēku pārvaldībā. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un SIA Latvijas valsts standarts VNĪ izstrādā BIM vadlīnijas lietošanai būvniecības pasūtījumos, kā arī aktīvi dalās savās zināšanās arī ar citiem publiskajiem pasūtītājiem, piedalās un organizē seminārus gan publiskajam, gan privātajam sektoram. 2020.gada nogalē parakstīts sadarbības memorands ar Rīgas tehnisko universitāti, sākot abām pusēm vērīgu zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī inovāciju radīšanas praksi.
