VNĪ pārvaldībā ir 1,3% no Rīgā esošajiem graustiem

No teju 1200 grausti.riga vietnē iekļauto būvju Rīgā, VAS Valsts nekustamie īpašumi pārvaldībā ir 16 jeb 1,3% un par katru no tām ir skaidrs to attīstības plāns, atklāj VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ēkas plānotas atsavināšanai vai rezervētas konkrētām vajadzībām. Vairākas no tām jau tiek atjaunotas, kā piemēram, Saktas ēka Brīvības bulvārī 32 un Iekšējās drošības biroja nams pie Vanšu tilta Krišjāņa Valdemāra ielā 1A, kam atjaunošanu plānots pabeigt tuvākajos mēnešos.

Rīgas domes Īpašuma departamenta vietnē grausti.riga šobrīd iekļauti 1186 vidi degradējoši īpašumi, no kuriem VNĪ pārvaldībā ir 16, 20 – citu valsts iestāžu pārziņā esoši īpašumi, 16 – Rīgas pašvaldības īpašumi, bet 1131 ir privātpersonām piederoši īpašums.

Starp minētajām 16 šobrīd VNĪ pārvaldībā esošajām būvēm ir sešas būves, par kurām otrajā lasījumā tiek virzīts likumprojekts par Ezermalas ielā 24, 26 un 28C Rīgā nodošanu biedrības Latvijas mazpulki vajadzībām, divi īpašumi tiek virzīti pārdošanai, vienas būves atsavināšanai šobrīd ir juridiski šķēršļi, kas saistīti ar blakus īpašumu. Trīs ēkas – Saktas ēka Raiņa bulvārī 32, nams Krišjāņa Valdemāra ielā 1A un ēka Merķeļa ielā 11 – ir atjaunotas vai drīzumā tiks atjaunotas. Ēkā Gaujas ielā 15 nākotnē plānota Iekšlietu ministrijas iestāžu centralizācija, savukārt ģenerālprokuratūras ēkai Kalpaka bulvārī 6 atjaunošanas projekts tiks sākts, tiklīdz tiks pabeigts apkopot lietotāja vajadzības, precizēti nepieciešamo ieguldījumu aprēķini un finansējuma avoti.

“VNĪ ir noteikta nekustamo īpašumu portfeļa stratēģija, kur par katra īpašuma attīstību, tajā skaitā vidi degradējošām būvēm ir skaidrs plāns. Svarīgi saprast, ka VNĪ pārvalda ēkas, bet par to saturu un pielietojumu lemj attiecīgās nozares lietotāji, un racionāli un saimnieciski pamatojami ir veikt ieguldījumus ēkās, kur ir skaidrs to pielietošanas saturs un vajadzības. Tādēļ VNĪ pārvaldībā ir vairākas publiskās funkcijas nodrošināšanai domātas ēkas, kas savu lietotāju vēl gaida, no kurām redzamākie piemēri ir ēkas Pils laukumā 2 un Kronvalda bulvārī 6, kas saistīts ar ēku Elizabetes ielā 2 un šobrīd rezervēts akustiskās koncertzāles attīstībai,” norāda Vārna.

Diemžēl nav pieejamas vienotas statistikas par kopējo degradēto būvju skaitu Latvijā, tāpat arī interpretācija par to, kas tiek saukta par vidi degradējošu būvi un kurā kategorijā – A, B vai C (ar nelielām degradācijas pazīmēm) tā iederas, Rīgā un reģionos ļoti atšķiras. Katra pilsēta var izdot savus noteikumus, lai motivētu ēku īpašniekus degradēto būvju sakārtošanai. Rīgā par degradētām būvēm uzskata un nosaka paaugstināto NĪN ēkām, kurām vietām ir fasādes vizuāls defekts, bet citādi ēka ir atrodas labā tehniskā stāvoklī, bet citviet Latvijā šī pati ēka iespējams tiktu uzskatīta par sakoptu.

Kopš 2018.gada sākuma, kad uzņēmuma pārvaldībā bija vairāk nekā 200 graustu, VNĪ pārņēmis vēl ap 100 degradētu īpašumu, vairumā gadījumu tie ir bijušie īpašumi reģionos – mācību iestādes, kas savu darbību pārtraukušas, kā arī likvidētu uzņēmumu īpašumi.

Trīs gadu laikā VNĪ samazinājis savā pārvaldībā esošo degradēto būvju skaitu par 225 objektiem – 181 nekustamie īpašumi atsavināti, 28 būves nojauktas, tādējādi radot iespēju to jaunai attīstībai, 15 ēkas atjaunotas. Paļaik VNĪ pārvaldībā ir 91 degradēta būve Latvijā, no tām – 16 – Rīgā. Zināmākās no pēdējā laikā VNĪ atjaunotajām ēkām ir Latvijas Vēstures un kuģniecības muzejs, Farmācijas muzejs, izstāžu zāle Arsenāls, kā arī administratīvās ēkas – Ekonomikas ministrijas ēka Brīvības ielā 55 un Tiesībsarga birojs, Baznīcas ielā 25, Rīgā.

VNĪ pamatfunkcija ir valstij nepieciešamo nekustamo īpašumu saglabāšana un to vērtības vairošana, tādēļ īpašumi bez konceptuāliem vai konkrētiem attīstības plāniem ilgtermiņā netiek turēti, jo to uzturēšana ilgtermiņā ir dārga, piemēram, Tetera nama, kas ilgstoši nerod pielietojumu valsts vajadzībām, uzturēšana ik gadu valstij izmaksā 90 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar VNĪ stratēģiju uzņēmums sadarbojoties ar resoriem un to padotības iestādēm lemj par īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Ja īpašums tiek atzīts par piemērotu valsts pārvaldei, izvērtējot visus riskus un ieguvumus, tas tiek pielāgots konkrētas iestādes vajadzībām, ja netiek atzīts par nepieciešamu, tas tiek virzīts atsavināšanai Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā – publiskās izsoles ceļā, iegūtos līdzekļus novirzot valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā vai nododot to citiem valdītājiem, piemēram, pašvaldībām. Ja ēkas tiek atjaunotas un īpašnieks ir atbildīgs, nav būtiski vai tā ir privātpersona, valsts vai pašvaldība.

Grausti.riga sarakstā iekļautie VNĪ pārvaldībā esošie īpašumi: