Bauskas novada pašvaldība trešdien, 13.aprīlī, organizēja konferenci Kā (iz)dzīvosim līdz Bauskas apvedceļam?, lai aktualizētu ar Bauskas un Iecavas apvedceļa izbūvi saistīto jautājumu virzību, kā arī diskutētu par iespējamiem īstermiņa risinājumiem A7 tranzīta ietekmes mazināšanai abās pilsētās, informē aģentūra LETA.
Lai vilcienam palīdzētu kustēties raitāk, Bauskas novada domes priekšsēdis Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība) nāca klajā ar pirmo soli, ko varētu prasīt Bauska. “Mēs gribētu izvirzīt arī diezgan skarbus priekšlikumus, piemēram, aizliegt kravas transporta plūsmu brīvdienās, svētku dienās, kas ļautu atslogot pilsētu un tai dzīvot šajās dienās tā, lai Bauskas pilsēta varētu dzīvot līdz apvedceļam,” sacīja Okmanis.
Pašvaldības ieskatā pieaugošā kravu transporta tranzīta plūsma caur Bauskas pilsētas vēsturisko centru rada negatīvu ietekmi tā vēsturiskajai apbūvei, kā arī nelabvēlīgi ietekmē Bauskas iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Valsts galvenā autoceļa A7 satiksmes intensitāte ir trīs reizes lielāka par projektēto transporta vienību optimālo skaitu, būtiski pārsniedzot esošā ceļa caurlaides spēju.
Bauskas novada pašvaldībā skaidroja, ka pētījumos ir pierādīta maģistrāles pārlieku negatīvā ietekme uz tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti, īpaši veselību, un pilsētvidi kopumā. Gaisa piesārņojums un trokšņu līmenis pilsētā pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus.
Konferencē piedāvāts samazināt Kalna ielas brauktuves joslu, kā arī izbūvēt gājēju pāreju un rotācijas apļus drošākai auto, velo un gājēju satiksmei.
Konferencē arī minēts, ka pašreizējais plāns Bauskas un Iecavas apvedceļa jautājumā ir rudenī Ministru kabinetam nodot izmaksas, cik šāds projekts varētu maksāt publiskajā un privātajā partnerībā.
Okmanis aicināja pasteigties, jo tas būšot Saeimas vēlēšanu laiks un, ja nebūs iespējams par projektu lemt līdz Saeimas vēlēšanām, pastāv risks, ka to neizskatīs vispār.
“Ir divi attīstības scenāriji pēc vēlēšanām – vai koalīcija paliek tā pati, vai arī valdība mainās, un līdz ar to mainās prioritātes,” teica Okmanis.
Gan VSIA Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits (K) solīja, ka nekādas kavēšanās nebūšot.
Raksturojot situāciju, Okmanis secinājis, ka “slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās”, piebilstot, ka pašvaldībai jāizmanto ieceres un instrumenti, ko atbalsta ministrijas. “Cerēsim, ka vēlāk tie nebūs instrumenti “ar nosacījumiem”, kas vēl ir jāsaskaņo vai jāveido vēl citi plāni,” konferences noslēgumā teica Okmanis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) par Bauskas apvedceļa radītajām sekām aicināja pašvaldībai izmantot ministrijas piedāvātās atbalsta programmas.
Plešs uzsver, ka līdz apvedceļa izbūvei nepieciešams rast alternatīvus risinājumus, kā, piemēram, izvērtēt iespēju tranzīta kravu plūsmu novirzīt pa jau esošajiem reģionālās un vietējās nozīmes autoceļiem, vienlaikus diskutējot par lokālas satiksmes mierinošiem pasākumiem Bauskas vēsturiskajā centrā.
“Pie ceļu infrastruktūras uzlabošanas darbs nekad neapstājas, un progress, šķiet, pēc būtības nekad nav sasniedzams “te un tagad”, taču vienlaikus skaidrs, ka iedzīvotāju mobilitātes veicināšana ir sekmīgas reģionālās attīstības stūrakmens,” uzskata ministrs.
Ministrs uzsver, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pašvaldībām piedāvā un turpinās piedāvāt vairākas atbalsta programmas, kas tostarp paredz ceļu tīkla sakārtošanu.
“Runājot par konferences tematu, ticu, ka Satiksmes ministrijai līdz vasarai izdosies izstrādāt projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, kas pavērtu iespēju īstenot kādu no privātās partnerības projektiem jau salīdzinoši pārskatāmā nākotnē. Labs piemērs šāda veida projektiem ir Ķekavas apvedceļa izbūve,” secina Plešs.
Pagājušajā gadā valdībā ir apstiprināts Satiksmes ministrijas virzītais priekšlikums izvērtēt iespēju Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecībai piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, kā tas ir darīts arī Ķekavas apvedceļa izveidei un kas tiks izbūvēts līdz 2023.gada beigām. Pēc ekonomisko aprēķinu veikšanas par publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanu Bauskas apvedceļa izbūvei varēs lemt par nākamajiem soļiem.
Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktora vietnieks Klāvs Grieze pauda, ka līdz apvedceļa izveidei jau tagad pilsētvides telpu var uzlabot ar salīdzinoši vienkāršiem un izmaksu ziņā nelieliem mikromobilitātes risinājumiem, radot gājējiem, velobraucējiem ērtu un drošāku vidi. Satiksmes ministrijā ir izstrādāta mikromobilitātes attīstības stratēģija, kur pašvaldību pilsētplānotāji var ieskatīties un iedvesmoties, lai veidotu klusāku un mierīgāku satiksmi, samazināt cietušo un bojā gājušo cilvēku skaitu.
Tālis Linkaits konferencē uzsvēra, ka Bauska atrodas dažādu ekonomisko ceļu krustpunktā, kas dod gan attīstības iespējas, gan rada dažādus izaicinājumus, kas ir jārisina. Jau nākamajos gados uz dienvidiem no Rīgas tiks izbūvēta jaunā ātrgaitas dzelzceļa līnija.
“Bauskas un Iecavas iedzīvotāji varēs izbaudīt šī jaunā savienojuma priekšrocības pa dzelzceļa līniju, kāda Latvijā nekad iepriekš nav bijusi,” runājot par nākotnē gaidāmajām mobilitātes iespējām, teica satiksmes ministrs. “Bauskas iedzīvotājiem draudzīgas mobilitātes, dzīves telpas veidošana ir viens no faktoriem, kas dod iespēju pilsētai attīstīties, piesaistīt tūristus – īpaši tad, kad šeit būs Bauskas starptautiskā dzelzceļa stacija, – un plānot ērtus savienojumus ar apkārtni.” Ministrs uzsvēra, ka pilsētvides kvalitātes uzlabošanā un mobilitātes plānošanā ir svarīga visu pušu sadarbība.
Pēdējo divu gadu laikā Bauskas novadā par līdzekļiem VARAM kompetences jomās jau realizēti vairāki ceļu infrastruktūras attīstības projekti, un iezīmēts atbalsts mobilitātes veicināšanai arī nākamajiem gadiem.
Tā, piemēram, Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā 2021.gadā Bauskas novadā veikta valsts vietējā autoceļa Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne atjaunošana 2,38 kilometru garumā, savukārt no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un valsts budžeta plānotā finansējuma 2022.–2024.gadam plānots pārbūvēt autoceļu Bauska–Linde teju trīs kilometru garumā un autoceļu Pārslas–Misa–Šarlotes desmit kilometru garumā.
