Oktobra žurnālā Būvinženieris Nr. 106:
Būvindustrijas lielā balva 2025
Godināti 2025. gada Būvindustrijas lielās balvas laureāti
8. oktobrī Mazajā Ģildē Rīgā svinīgā ceremonijā tika pasniegta Būvindustrijas lielā balva – Pamatakmens. Šogad prestižo nozares apbalvojumu saņēma divpadsmit laureātu. Apbalvojuma rīkotāji ir Latvijas Būvinženieru savienība un žurnāls Būvinženieris sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Satiksmes ministriju un citām būvindustrijas nevalstiskajām organizācijām. Apbalvojums Būvindustrijas lielā balva tradicionāli tiek pasniegts divās kategorijās – Mūža ieguldījums būvindustrijā un Gada inženieris/arhitekts –, savukārt nozares augstskolas izvirza savus kandidātus titulam Gada students – šo apbalvojumu ik reizi saņem divi jaunie speciālisti – viens maģistrs un viens bakalaurs. Tāpat par tradīciju kļuvusi arī labāko galvaspilsētas inženieru godināšana – pretendentus nominācijai Rīgas gada inženieris izvirza Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
Aktualitātes
Lielākie būvniecības uzņēmumi 2024. gadā
Vairāk nekā pusi (55,87 %) no būvniecības nozares kopējā apgrozījuma 2024. gadā veidoja TOP 100 saraksta uzņēmumi, liecina Lursoft IT apkopotie dati. Tie pagājušajā gadā kopā apgrozīja 2,88 miljardus eiro, gada laikā kāpinot apgrozījumu par 16,28 %. Turpinājis augt arī apgrozījuma slieksnis, kas uzņēmumiem bija jāpārvar, lai ierindotos TOP 100 līderu vidū – 2022. gadā tie bija 7,42 miljoni eiro, 2023. gadā – 8,40 miljoni eiro, pērn – jau 10,39 miljoni eiro. Pagājušajā gadā pieaugusi arī 100 lielāko būvniecības uzņēmumu kopējā peļņa, šim rādītājam pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 132,22 miljonus eiro jeb par 25,84 % vairāk nekā gadu iepriekš.
Pasūtītāja loma būvniecības procesā
Publiskajā iepirkumā pasūtītājs ir pirmais būvniecības procesa dalībnieks. Noteikti nepastāv iespēja publisko pasūtītāju raksturot kā kaut ko nemainīgu kvalitātēs un būvniecības procesa pārzināšanā. Pasūtītāji ir dažādi – tie, kuru ikdienas tiešie pienākumi saistīti ar būvniecību, un tie, kuru ikdienā būvniecība ir atsevišķa vajadzība. Tādējādi var secināt, ka būvniecības procesā pasūtītāja kompetences rādītājs varētu būt no krasi pozitīva līdz stipri negatīvam. Šajā žurnāla numurā pievēršam uzmanību pasūtītāja galvenajiem uzdevumiem būvniecības procesā, kā arī aktualizējam inženierkonsultanta lomu pasūtītāja kompetences stiprināšanā. Tā kā inženierkonsultanta institūtam veltām daudz laika arī ikdienas darbā FIDIC iepirkumu darba grupā un uzņēmējdarbības labās prakses komitejā, apskatām arī, kā FIDIC samēro pasūtītāja kompetenci un tiesības ar FIDIC inženiera lomu būvniecības procesā.
Gada labākā būve Latvijā
Aizvien augstāka latiņa un izcils rezultāts
Septembrī ar laureātu apbalvošanu noslēdzās skates Gada labākā būve Latvijā 2024 kārtējais cikls. Jau 27. gadu skatījām un vērtējām iepriekšējā gada labākās būves. Katrs skates cikls ir nedaudz atšķirīgs, un, atskatoties uz aizvadīto, jāatzīst, ka tas žūrijai bija visai sarežģīts. Apskatot un vērtējot skatei pieteiktās būves, žūrija secināja, ka ir daudz līdzvērtīgi labu objektu. To parāda arī lielais laureātu skaits – šogad balvas saņēma 41 būves radītāju komandas astoņās nominācijās. Skates gaitā žūrija 12 dienās trīs kārtās apskatīja un izvērtēja teju 70 būves. Lai noskaidrotu laureātus, žūrijas dalībnieki būves vērtēja gan individuāli, gan profesionālajās darba grupās, nereti iesaistoties spraigās profesionālās diskusijās.
Izcilākos rezultātus redzam tajās būvēs, kurās ir bijis kompetents pasūtītājs jeb būvniecības ierosinātājs, kurš zina, ko vēlas, prot definēt sasniedzamo rezultātu un kritērijus. Zinošs pasūtītājs būvniecības procesā ir iesaistīts jau no pirmās dienas, runā ar arhitektu un būvnieku vienā valodā un strādā vienotā komandā ar visiem procesa dalībniekiem – arhitektu, projektētāju, būvnieku. Būvēm, kur tas tā ir bijis, rezultāts neviļ, tas dod gandarījumu visiem iesaistītajiem, arī skates žūrija to uzreiz pamana. Šajā ziņā izceļas nekustamo īpašumu attīstītāju veikums, taču arī pašvaldību būvju vidū ir vairāki labās prakses piemēri.
Pilsētplānošana
Rīgas nekustamo īpašumu attīstības atslēga
2025. gadā Rīgas valstspilsēta ir jaunu izaicinājumu priekšā – ar ievērojamu potenciālu ilgtspējīgai pilsētas un nekustamo īpašumu attīstībai, bet vienlaikus arī ar būtiskiem šķēršļiem, kas kavē izaugsmi. Zema sabiedrības līdzdalība un uzticēšanās deficīts starp iedzīvotājiem un pašvaldību atstāj iespaidu uz dzīves kvalitāti pilsētā un pilsētas pievilcību kopumā, negatīvi ietekmējot gan iedzīvotāju skaita dinamiku, gan investīciju piesaisti. Salīdzinot ar Tallinu un Viļņu, Rīga joprojām atpaliek pēc investīciju apjoma, ilgtspējīgu projektu īpatsvara, mājokļu pieejamības un daudz citos rādītājos. Mūsdienās pilsētplānošana vairs nav tikai fizisku ēku būvniecība vai infrastruktūras izbūve. Tā ir sarežģīta un daudzslāņaina sistēma, kurā jāapvieno ekonomiskā izaugsme, iedzīvotāju labklājība un ilgtspējīga resursu izmantošana, vienlaikus reaģējot uz klimata pārmaiņu radītiem riskiem.
Būve
Energoefektivitātes un ilgtspējas paraugs
Šī gada vasarā Rīgas centrā atklāts viens no pēdējās desmitgades nozīmīgākajiem biroju ēku projektiem − A klases biroju komplekss Satekles biznesa centrs. Tas ir ēku komplekss, ko veido trīs savstarpēji savienotas ēkas − jaunuzceltā galvenā ēka, viena pārbūvēta koka ēka un viena mūra ēka, tādējādi saglabājot pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma atmosfēru. Jaunais komplekss organiski iekļaujas dinamiskajā Rīgas centrālajā biznesa rajonā − kvartālā starp Elizabetes, Ernesta Birznieka-Upīša, Dzirnavu un Satekles ielu, papildinot jau esošo Origo One un tirdzniecības centra Origo attīstības vidi. Satekles biznesa centrs ir pirmā biroju ēka Latvijā, kas jau projektēšanas laikā saņēmusi BREEAM ēku sertifikācijas sistēmas BREEAM International New Construction 2016 projektēšanas posma sertifikātu ar augstāko vērtējumu Latvijā − izcili (Outstanding). Papildus tam ēka ir projektēta, lai sasniegtu gandrīz nulles enerģijas patēriņu NZEB (Nearly Zero Energy Building), ieviešot augstus energoefektivitātes standartus.
Mācītāja māja Cēsīs − senatnes un tehnoloģiju sinerģija
Cēsu vecpilsētā topošais Konrāda kvartāls, ko īsteno Draugiem Group uzņēmums Mājas Cēsīs, kopš vasaras nogales lepojas ar vēl vienu veikumu − atjaunoto Mācītāja māju, kur iekārtota gaumīga dizaina apartamentu viesnīca. Mācītāja māja ir tikai pirmais posms plašākā Konrāda kvartāla iecerē, ko pēc pilnīgas pabeigšanas veidos četru ēku ansamblis: Konrāda nams, Mācītāja māja, Ratu māja un Draugu nams. Šajās ēkās būs daudz jaunu telpu uzņēmējdarbībai, dzīvošanai un kultūrai – brīnišķīgs akcents Cēsu pilsētvidē ar godbijīgu attieksmi pret senatni, to saudzīgi iekļaujot mūsdienu tehnoloģiju pasaulē.
Koka būve
Pasaulē lielākā koka konstrukcija Expo 2025 izstādē Osakā
Kārtējā Expo izstāde šogad notiek Japānas pilsētā Osakā, un tā pārsteidz ne tikai ar daudzu valstu krāšņajiem paviljoniem, bet arī ar lielāko koka konstrukciju pasaulē. Lielais gredzens (Grand Ring) ir daļa no Expo 2025 izstādes; būves apļveida konstrukcijas apkārtmērs ir divi kilometri un diametrs 700 metru. Būves koka konstrukcija jau fiksēta Ginesa pasaules rekordu grāmatā, un ar 61 035 kvadrātmetru lielo platību tā pašlaik ir lielākā koka arhitektūras konstrukcija pasaulē.
Lielo gredzenu projektēja japāņu birojs Sou Fujimoto Architects kā Expo 2025 Osaka galveno pārvietošanās maršrutu, kā arī, lai nodrošinātu apmeklētājiem vietu, kur patverties no lietus, vēja un saules, un lai simbolizētu vienotību starp 150 iesaistītajām valstīm. Kopā ar Sou Fujimoto Architects pie projekta strādāja arī japāņu biroji Tohata Architects & Engineers un Azusa Sekkei.
Energoefektivitāte
Tipveida iekšējā klimata modeļa izveide dzīvojamām ēkām Latvijā
Latvijā dzīvojamās mājas veido 44 % no kopējās būvju platības. No 363 991 dzīvojamām ēkām 39 477 ir daudzdzīvokļu nami, un aptuveni 23 000 no tiem nepieciešama renovācija. Esošajām ēkām raksturīgs augsts enerģijas patēriņš apkurei, kas sasniedz vidēji 137 kWh/m² gadā. Būvkonstrukciju siltināšana ir būtisks energoefektivitātes paaugstināšanas pasākums. Tomēr ir nepieciešama rūpīga higrotermiskā analīze, lai novērstu kondensāta veidošanos, pelējuma risku un būvkonstrukciju bojājumus – īpaši gadījumos, kad tiek izmantoti inovatīvi risinājumi vai ēkas siltina no iekšpuses.
Inženierija
Grunts izpētes trīsasu testu nozīme ģeotehniskajos aprēķinos
Mūsdienu ģeotehniskajos izpētes darbos standarta izpētes metodes aizvien biežāk ir jāpapildina ar grunts paraugu trīsasu testiem laboratorijā, jo tie sniedz iespēju iegūt būtiski plašāku un precīzāku informāciju par grunts skeleta uzvedību projekta iedarbju apstākļos. Jaunie trīsasu testi potenciāli ļauj noteikt ne tikai grunts statiskās, bet arī cikliskās un dinamiskās uzvedības īpašības, tostarp reakciju uz mainīgo slodzi, vibrācijām, triecieniem, kā arī ilgstošiem deformācijas (šļūdes) procesiem. Šīs metodes lietošana sniedz plašāku datu klāstu salīdzinājumā ar tradicionāliem laboratorijas testiem (piemēram, tiešās bīdes tests, oedometra tests), kas ļauj lietot mūsdienu ģeotehniskās projektēšanas tehnoloģiju un grunts teoriju (izmantojot piemērotākos grunts konstitutīvos modeļus galīgo elementu modelēšanā) lielāko infrastruktūras objektu projektēšanas gaitā, it īpaši, ja nākotnes konstrukcijas pakļautas ārējās vides un cilvēka radītām cikliskajām un dinamiskajām ekspluatācijas slodzēm.
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Inese Bērziņa: «Mums jāiemācās lepoties ar paveikto.»
Septembra beigās ar svinīgu un pacilājošu uzvarētāju apbalvošanas ceremoniju noslēdzās konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā 2025, vienlaikus atzīmējot arī konkursa 15 gadu jubileju. Konkursa žūrijā darbojas 40 pieredzējušu dažādu jomu ekspertu, daudzi no viņiem vērtētāju komandā ir jau no konkursa pirmās dienas – visus 15 gadus. Šajā laikā ir rūpīgi, skrupulozi un centīgi izvērtētas 455 konkursam pieteiktās ēkas – gan industriāli objekti, gan sabiedriskas būves, gan daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un savrupmājas. Visvairāk objektu šajos gados vērtēts nominācijā Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka – 302.
Atskatoties uz šajā laikā paveikto, žurnāls Būvinženieris uz nelielu sarunu ir aicinājis Ekonomikas ministrijas Enerģētikas finanšu instrumentu departamenta vecāko eksperti Inesi Bērziņu, konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā žūrijas vadītāju, kura ir arī galvenā konkursa norišu virzītāja un dzinējspēks.
Pētījumi: padomju laikā celtās sērijveida ēkas ir drošas ekspluatācijai
Ir noslēgusies padomju laikā celto daudzdzīvokļu sērijveida dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa izpēte, ko veica Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar pieredzējušiem būvspeciālistiem. Ēku izpētēs netika konstatētas pazīmes, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības un/vai stabilitātes zudumu. Nesošās konstrukcijas ir apmierinošā tehniskā stāvoklī.
Sākot pētīt padomju laika sērijveida ēkas, uzdevums bija iegūt informāciju par dzīvojamo ēku atbilstību Būvniecības likuma 9. pantā Būtiskās būvei izvirzāmās prasības noteiktajām prasībām par būvju mehānisko stiprību un stabilitāti. Atklāta iepirkuma konkursa rezultātā izpētes veikuši SIA CMB un AS Kiwa Latvia (līdz 2025. gada janvārim zināma kā Inspecta Latvia). Kopā no deviņiem sērijveida ēku veidiem ir izpētīti 96 nami. EM atzīst – izpētīto ēku skaits liecina, ka rezultāti ir gana objektīvi, jo katrā izpētē tika konstatēti vienoti defekti, kas liecina, ka izpētīto namu skaits bija pietiekams.
Standarti
Vides produktu deklarācijas – iespējas un izaicinājumi
2024. gada nogalē tika pieņemta jauna Būvizstrādājumu regula (Construction Products Regulation – CPR) – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/3110 (2024. gada 27. novembris), kas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības noteikumus. Viena no Būvizstrādājumu regulas prasībām nosaka būvizstrādājuma snieguma un atbilstības deklarācijas (declaration of performance and conformity) sagatavošanu, norādot būtiskos vides raksturlielumus (environmetal characteristics), kas saistās ar būvizstrādājuma dzīves cikla novērtējumu. Uz sarunu par būvizstrādājumu dzīves cikla novērtējumu, tostarp jaunās Būvizstrādājumu regulas prasību īstenošanu žurnāls Būvinženieris aicinājis ilgtspējas jomas praktiķi Fabianu Diazu (Fabian Diaz, lcadynamics.com), savukārt praktiskajā pieredzē par vides ilgtspējas risinājumu ieviešanu šajā numurā dalās divi SIA Schwenk Latvia valdes locekļi – uzņēmuma vides un juridiskā direktore Evita Goša un materiālu biznesa vienības direktors Jegors Golubevs.
Mantojums
Pirmais Rīgas debesskrāpis. Dannenšterna nams
Dannenšterna nams Vecrīgā ir viens no ievērojamākajiem 17. gadsimta Zviedru Vidzemes laikā Rīgā tapušajiem baroka klasicisma arhitektūras paraugiem, kas atspoguļo tieši Ziemeļeiropai raksturīgo holandiešu klasicismu. Namam ir īpaši nozīmīga loma ne tikai Rīgas un Latvijas, bet visas Ziemeļeiropas arhitektūras kontekstā, turklāt tas ir arī Latvijā vienīgais tik grezns un tik labi saglabājies baroka nams-pils. Dannenšterna nams ir viens no spilgtākajiem piemēriem, kas ilustrē Rīgas reprezentatīvo namu tipu 17. gadsimta beigās. Savulaik tas bija augstākais dzīvojamais nams pilsētā, bet tagad stāv pamests un vientuļš, tikai acīgākajam vērotājam atklājot savu skaistumu.
