Aktualitātes
Straujāk augošie būvniecības uzņēmumi 2022.–2024. gadā
Lursoft IT apkopotie dati atklāj, kuri būvniecības uzņēmumi pēdējo gadu laikā (2022.–2024. gada periodā) uzrādījuši visstraujāko apgrozījuma kāpumu, apliecinot spēju pielāgoties tirgum, efektīvi pārvaldīt resursus un izmantot stratēģiskās priekšrocības. Šie uzņēmumi ne tikai ievērojami palielinājuši apgrozījumu, bet arī paplašinājuši komandas, attīstījuši pakalpojumu klāstu un arī nostiprinājuši savu vietu konkurences vidē. TOP 100 straujāk augošie būvniecības uzņēmumi kopš 2022. gada demonstrējuši ievērojamu izaugsmi. To kopējais apgrozījums pieaudzis par 214 %, pērn sasniedzot 438,19 miljonus eiro. Šajā periodā būtiski kāpusi arī peļņa, palielinoties gandrīz septiņas reizes un sasniedzot 68,54 miljonus eiro.
No jaunā gada gaidāmas būtiskas pārmaiņas būvniecības regulējumā
Šā gada sākumā valdība apstiprināja Informatīvo ziņojumu par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, kas ietver gandrīz 60 pasākumu. Plāns veidots, lai sabalansētu īpašnieka un sabiedrības tiesības, pārskatot un pilnveidojot procesu, taču nemazinot tiesību tvērumu un drošības prasības. Plānā ietverti kompleksi pasākumi, kas primāri vērsti uz vienota un konsekventa procesa ieviešanu, kurā katrs nākamais posms ir iepriekšējā posma loģisks turpinājums. Tāpat plāns ietver arī pasākumus vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas, zemes ierīcības, būvniecības procesa, kadastrālās uzmērīšanas, ietekmes uz vidi novērtējuma un atmežošanas uzlabošanai. Liela daļa plānā ietverto aktivitāšu jau ir ieviestas, bet vēl daļa saistītas ar normatīvā regulējuma grozījumiem, kas stāsies spēkā no 2026. gada janvāra.
Sumināti digitālās būvniecības līderi
Godinot Latvijas labākos būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) un digitālo risinājumu projektus, pirmo reizi pasniegtas Digitālās būvniecības ekselences balvas. Konkursa Digitālās būvniecības ekselences balva 2025 svinīgā apbalvošanas ceremonija notika šā gada decembra sākumā, un balvas laureātiem pasniedza VAS Valsts nekustamie īpašumi kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti un SIA Latvijas standarts. Balvas mērķis ir veicināt digitālās transformācijas tempu būvniecībā, izcelt labās prakses piemērus un uzsvērt, cik būtiska ir tehnoloģiju integrācija nozares starptautiskās konkurētspējas nodrošināšanai. Konkurss veicina arī pieredzes apmaiņu starp privāto un publisko sektoru. Laureāti noteikti vairākās kategorijās – no BIM tehnoloģiju izmantošanas līdz ilgtspējīgu būvju ražošanai, automatizētām projektēšanas sistēmām un viedo būvniecības procesu vadībai. Konkursa žūrija vērtēja projektus trīs kategorijās: BIM projekts, BIM Būvobjekts un Digitālā inovācija.
Dokumentu viltošana būvniecības gaitā
Laiku pa laikam publiskajā telpā, kā arī nozares dalībnieku vidū pavīd pa ziņai, ka būvniecības procesa kāds dalībnieks tiek notiesāts par dokumentu viltošanu. Šis ir interesants jautājums, tā kā problēmas iztirzāšanā nepietiek orientēties Krimināllikuma niansēs, bet jāsaprot arī būvniecības process, tajā skaitā būvniecības projektu realizācijas metodes. Šā raksta autori nav uzskatāmi par krimināltiesību ekspertiem. Publikācijas mērķis ir demonstrēt, ka būvniecības procesa kāda dalībnieka (vai vairāku vienlaikus) pieļauta kļūda, piemēram, noteiktā laika posmā pieņemtos un apmaksātos darbu apjomos, nekādā mērā nevar tikt sasaistīta, piemēram, ar dokumentu viltošanu. Rakstā paustās domas netiek attiecinātas uz tiem tiesību subjektiem, kuri paveikuši iespējamu noziedzīgu nodarījumu pēc iepriekšējas vienošanās un grupā ar pilnīgi skaidru motīvu – nepamatoti iedzīvoties vai saņemt un/vai pieprasīt neatļautu labumu.
Personība
Kultūras mantojuma saglabāšanā nepazaudēt arhitektūru
Būvinženiera 2025. gada decembra numura viesis ir ļoti īpašs – arhitekts un ilggadējais Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (iepriekš – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija) vadītājs Juris Dambis. Būvinženierim kā nozares izdevumam iemeslu aicināt uz sarunu tik augstas raudzes profesionāli un tik spilgtu personību kā Juri Dambi noteikti būtu bezgala daudz, bet šoreiz tikšanās notiek par godu kādam ļoti nozīmīgam pieturpunktam arhitekta biogrāfijā – 2025. gada oktobrī Jura Dambja profesionālās dzīves veikums tika godalgots ar Būvindustrijas lielo balvu – Pamatakmeni – par mūža ieguldījumu būvindustrijā.
Dažos kodolīgos teikumos pieteikt žurnāla lasītājiem intervējamo personību vienmēr ir grūts uzdevums, bet šoreiz – īpaši, jo padarīts ir apskaužami daudz. Izcelt noteikti vajag to, ko zina un novērtē visa sabiedrība –, pateicoties Jura Dambja neatlaidībai, Rīgas vēsturiskais centrs 1997. gada decembrī tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet 2003. gadā tika pieņemts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums. Pats Juris Dambis gan šajā sarunā pieticīgi teic – ar mani vai bez manis, tik un tā Rīgas centru agri vai vēlu Pasaules mantojuma sarakstā iekļautu –, tomēr nepārprotami skaidrs, ka bez viņa tiešas līdzdalības pilsētas attīstības un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas procesos Rīga šodien nebūtu tāda, kādu to pazīstam.
Būve
Jaunais tilts pār Salacu Salacgrīvā
Novembrī, Latvijas valsts svētku nedēļā, Salacgrīvā tika atklāts pilnībā jaunuzbūvētais tilts pār Salacu, kas atrodas iepriekšējā – pagājušā gadsimta 1959./1960. gadā celtā – tilta vietā. Tilts atrodas uz valsts galvenā autoceļa Rīga (Baltezers)–Igaunijas robeža (Ainaži) (A1), ietilpst Eiropas transporta tīklā (TEN-T), un tas ir arī Eiropas nozīmes autoceļu maršruta E67 jeb Via Baltica posms, kas nodrošina vietējo un starpvalstu satiksmi, kā arī militāro mobilitāti.
Jaunajam tiltam izbūvēta četru laidumu mainīga augstuma tēraudbetona siju laiduma konstrukcija ar kopējo garumu 182,3 metri. Tilta būvdarbus pēc VSIA Latvijas Valsts ceļi iepirkuma veica pilnsabiedrība PS NB&Tilts, ko veido uzņēmumi SIA Nordes būve un SIA Tilts. Tilta projekta izstrādi pasūtīja Salacgrīvas pašvaldība, projekta autors – SIA Projekts 3 –, bet būvuzraudzību objektā nodrošināja AS Ceļuprojekts. Līgums par jauna tilta izbūvi pār Salacu izbūvi Salacgrīvā ar PS NB&Tilts tika noslēgts par 14 971 552,94 eiro (bez PVN). Jauna tilta būvniecību trešā militārās mobilitātes projektu uzsaukumā līdzfinansē Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) 7 548 242,50 eiro apmērā, pārējā daļa no līguma summas ir valsts finansējums.
Kaldabruņas baznīcas pārtapšana – sakrālais mantojums un kultūrtelpa vienuviet
Šos Ziemassvētkus īpaši gaida Sēlijā, Kaldabruņas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur šovasar atklāts dievnama sakrālais interjers, ko veidoja Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi. Turpmāk baznīca kalpos kā starpkonfesiju dievnams un daudzfunkcionāla kultūrtelpa, piedāvājot izstādes, koncertus un citus radošus pasākumus. Baznīcas jaunizveidotais sakrālais interjers tapa 2024./2025. mācību gada laikā kā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Koka un metālmākslas nodaļas izlaiduma kursa audzēkņu diplomdarbs šīs nodaļas vadītāja un pasniedzēja Arvīda Verzas vadībā. Kaldabruņas baznīcas atjaunošana ir lielisks apliecinājums patiesai sabiedrības vēlmei iesaistīties sev tuvas un vajadzīgas idejas īstenošanā. Pateicoties draudzes un biedrības Ūdenszīmes entuziasmam, šajā projektā iesaistījās gan Kaldabruņas ciemata kopiena, gan tālākas apkārtnes kopienas. Visi atjaunošanas darbi veikti par ziedojumiem.
Koka būve
Lielākā koka būve Igaunijā top Tallinā
Dabas māja jeb Loodusmaja (tulkojumā no igauņu valodas) ir investīcija nākotnē, zaļās būvniecības un koka arhitektūras paraugprojekts. Tā nav tikai ēka, bet gan jauns standarts publiskās telpas veidošanai un sabiedrības vides apziņas veicināšanai. Šādi un līdzīgi apzīmējumi tiek veltīti lielākajai publiskajai koka konstrukciju ēkai Igaunijā. Dabas mājas kompleksu veido trīs savstarpēji savienotas ēkas: piecstāvu tā dēvētā doka ēka ar ātriju, četrstāvu ēka ar iekšpagalmu un muzeja ēkas ar trīsstūrveida plānojumu. Visu trīs ēku koka karkasa konstrukciju risinājumi demonstrē mūsdienu koka arhitektūras daudzveidīgās iespējas. Topošā lielākā publiski izmantojamā koka ēka Igaunijā ir arī viens no vērienīgākajiem koka konstrukciju projektiem Eiropā. Kompleksa kopējā platība ir aptuveni 25 tūkstoši kvadrātmetru, un tā būs aptuveni trīs reizes lielāka par vairākām nesen Igaunijā būvētajām ģimnāziju (8–9 tūkstoši kvadrātmetru) koka konstrukciju ēkām.
Energoefektivitāte
Kā veicināt aktīvāku kokmateriālu izmantošanu būvniecībā
Pašlaik būvniecībā vairāk dominē betons un tērauds. Taču ir nepieciešams nodrošināt tādu uzņēmējdarbības vidi un attīstīt politiku, kas veicinātu vietējo resursu izmantošanu būvniecībā, intervijā Būvinženierim uzsver Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāres vietniece starptautiskajos un klimata politikas jautājumos Olga Bogdanova. Viedokli par kokmateriālu aktīvākas izmantošanas perspektīvām būvniecības nozarē sarunā ar žurnālu pauž arī Kristaps Ceplis, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors, un Mareks Gindra, ZAZA Timber projektēšanas daļas vadītājs, sertificēts ēku būvinženieris.
ENABLE DHC Rīgā: gudrākas un digitālāk pārvaldītas siltumapgādes nākotne
2025. gada novembrī Rīgā notika projekta ENABLE DHC (Enabling strategies and investment plans for efficient, multi-energy and digitalized district heating and cooling) 2. ģenerālā asambleja, pulcējot partnerus no Itālijas, Austrijas, Vācijas, Horvātijas, Slovēnijas, Īrijas, Ukrainas un Latvijas. Tā ir atbalstoša stratēģija un investīciju plāni efektīvai, daudzenerģētiskai un digitalizētai centralizētai siltumapgādei un dzesēšanai. Tikšanās atzīmēja gadu kopš projekta sākuma un iezīmēja turpmākos soļus, lai modernizētu centralizēto siltumapgādi ar digitāliem rīkiem un efektīvām tehnoloģijām. Latvijā projektu īsteno Rīgas Enerģētikas aģentūra sadarbībā ar AS Rīgas siltums, veicinot inovāciju, digitalizācijas un atjaunojamo energoresursu integrāciju pilsētas siltumapgādē, lai tuvāko gadu laikā būtiski samazinātu CO₂ emisijas un paaugstinātu sistēmas efektivitāti.
Inženierija
Stiegrota betona skrūvpālis un tā izgatavošanas tehnoloģija
Žurnāls Būvinženieris sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) plāno turpmāk regulāri lasītājiem piedāvāt iespēju iepazīt dažādu RTU izgudrojumu patentu pilnus aprakstus par trim tēmām – būvkonstrukcijas, būvmateriāli un būvdarbu tehnoloģiskie procesi. Tā kā RTU ir šā intelektuālā īpašuma – izgudrojumu patentu – bagātākais īpašnieks Latvijā, tad gan augstskola, gan paši izgudrojumu autori ir ieinteresēti dalīties informācijā ar būvniekiem, projektētājiem un pasūtītājiem, lai tādējādi veicinātu šo izgudrojumu ieviešanu praksē būvniecībā un ražošanā. Šajā žurnāla numurā publicējam pirmo rakstu šajā sērijā.
Mikrobioloģiskais piesārņojums mehāniskajās ventilācijas sistēmās
Iekštelpu gaisa kvalitāte (IGK) ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēku veselību, komfortu un produktivitāti. Īpaši nozīmīga tā ir dzīvojamās ēkās un birojos, kur cilvēki pavada lielu daļu sava dzīves laika. Starp dažādiem faktoriem, kas ietekmē IGK, gaisā esošais mikrobiālais piesārņojums tiek atzīts par nelabvēlīgas ietekmes uz veselību galveno cēloni. Lai gan ventilācijas sistēmas ir paredzētas iekštelpu piesārņotāju atšķaidīšanai un noņemšanai, tās pašas var darboties kā mikroorganismu izplatīšanās ceļi. Putekļu uzkrāšanās, augsts relatīvais mitrums un sistēmas elementu nepietiekama apkope var radīt labvēlīgus apstākļus mikrobu augšanai gaisa apstrādes iekārtās, gaisa vados un filtros.
Plānošana
Sabiedrības izpratnes un iesaistes paaugstināšana teritoriālajā plānošanā
Teritoriālās plānošanas nozīme mūsdienās pieaug līdz ar iedzīvotāju skaita koncentrēšanos pilsētās, pieaugušo attīstības intensitāti un nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu resursu izmantošanu. Zonējums ir galvenais instruments, kas nosaka teritorijas izmantošanas iespējas, taču Latvijā tas joprojām ir sarežģīti uztverams plašākai sabiedrībai. Daudzi iedzīvotāji ikdienā neapzinās, kā zonējuma noteikumi ietekmē viņu īpašuma vērtību, apbūves tiesības un iespējas izmantot zemi dažādiem attīstības mērķiem. Tikai brīdī, kad rodas nepieciešamība veikt būvniecību, rekonstruēt ēku vai pārdot īpašumu, zonējuma ierobežojumi kļūst par reālu un bieži nepatīkamu atklājumu. Īpašnieki bieži uzzina par zonējuma ierobežojumiem tikai brīdī, kad sāk būvniecības ieceri vai īpašuma pārdošanu.
Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata
Koka karkasa paneļi – inovācija daudzdzīvokļu māju renovācijai
Atbilstoši Eiropas Komisijas Renovācijas viļņa (Renovation Wave) stratēģijai, kuras mērķis ir vismaz divkāršot renovējamo ēku apjomu Eiropā, arī Latvijai līdz 2050. gadam ir jāsasniedz klimatneitralitāte ēku sektorā. Papildu tam EK publicētā klimata pakotne Fit for 55 paredz līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, kas arī veicinātu virzību uz Eiropas Savienības klimatneitralitāti 2050. gadā. Pamatojoties uz Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķi, līdz 2030. gadam Latvijā būtu jārenovē vismaz 2000 daudzdzīvokļu ēku. Līdzās tradicionālajām ēku siltināšanas metodēm (ventilējamās fasādes, apmetuma sistēmas) šī gada pavasarī Latvijā tika dota zaļā gaisma līdz šim nebijušiem pilotprojektiem – daudzdzīvokļu namu renovēšanai ar rūpnieciski ražotiem koka paneļiem. Šis ir nozīmīgs solis ne tikai energoefektivitātes uzlabošanā, bet arī ilgtspējīgas būvniecības veicināšanā Latvijā.
Standarti
Eirokodeksu 2. paaudze: pārmaiņas, kas jāņem vērā
Noslēgumam tuvojas darbs pie Eirokodeksu otrās paaudzes izstrādes. Tie stāsies spēkā ar 2028. gadu. Ar daļu no jaunajiem standartiem var iepazīties jau tagad, jo ir svarīgi saprast, kas projektētājus un būvniekus sagaida. Tā kā standarti tiek regulāri pārskatīti un pilnveidoti, 2015. gadā CEN sāka darbu pie otrās paaudzes Eirokodeksu izstrādes. Šis darbs tuvojas noslēgumam – jaunie standarti Eiropā tiks reģistrēti līdz 2027. gada septembrim. Līdz 2028. gada martam visām CEN dalībvalstīm šie standarti ir jāpārņem un jāatceļ visi pretrunā esošie nacionālie standarti – šajā gadījumā tie ir Eirokodeksu pirmās paaudzes standarti, ieskaitot koriģējumus, grozījumus un nacionālos pielikumus. Kas projektētājus un būvniekus sagaida nākotnē, par to Būvinženierim stāsta LVS standartizācijas inženiere un standartizācijas tehniskās komitejas LVS/STK 30 Būvniecība koordinatore Aiva Kukule un RTU profesore Dr. sc. ing. Līga Gaile.
Infrastruktūra
Rail Baltica projektā Latvijā jaunais gads solās būt jaudīgs
Rail Baltica projekta ieviešanā Latvijā 2025. gadā likti pamati, lai jaunajā gadā projekta būvlaukumos darbs uzņemtu intensitāti. Rail Baltica projekta ieviesēja Latvijā – uzņēmuma Eiropas Dzelzceļa līnijas – speciālisti sarunā ar Būvinženieri apkopo šogad padarīto projekta ieviešanā un ieskicē veicamo darbu apjomu jaunajā gadā. Pirms ielūkojamies katrā no Rail Baltica būvlaukumiem, jāizprot, ka būvdarbi notiek atbilstoši Rail Baltica projekta ieviešanā Latvijā definētām prioritātēm. Ņemot vērā projekta izmaksas un ieviešanas termiņus, valdība 2024. gada decembrī izvēlējās pakāpenisku projekta ieviešanas pieeju, definējot prioritāros Rail Baltica posmus un darbus, kas jāveic Latvijā, lai pirmajā kārtā līdz 2030. gadam izveidotu ātrgaitas dzelzceļa līnijas koridoru starp Polijas robežu un Tallinu.
Mantojums
Latvieša gaume. Jāņa Frīdriha Baumaņa pareizticīgo baznīcu arhitektūra
Pirmais akadēmiski izglītotais latviešu izcelsmes arhitekts būtu pelnījis īpašu ievērību, taču Jāņa Frīdriha Baumaņa daiļradei neviens pētnieks iepriekš pastiprināti nav pievērsies. J. F. Baumanis ir nozīmīgs ne tikai kā arhitekts un Rīgas pilsētas ainavas veidotājs historisma stila pīķa periodā –, pateicoties viņa iesaistei, Latvijas vēsturē un nacionālisma stiprināšanā apgriezienus ieguvuši daudzi būtiski notikumi. J. F. Baumaņa ieguldījumu būtu izaicinoši aptvert vienā kopējā monogrāfijā, jo viņš bija īpaši ražīgs arhitekts – Rīgā vien ar Baumaņa parakstu greznojas pusotrs simts ēku. Taču mazāk pētīta ir pavisam cita arhitekta radošās darbības šķautne – pareizticīgo baznīcas. Jāņa Frīdriha Baumaņa arhitektoniskais mantojums joprojām tiek turēts cieņā – par to liecina arī tas, kādā stāvoklī latviešu draudzes uztur savus pareizticīgo dievnamus. Arhitekta dizaina pieeja bija unikāla un savrupa Latvijas pareizticīgo baznīcu kontekstā, atklājot viņu kā būtisku, autonomu parādību šajā žanrā. J. F. Baumanis bija celmlauzis daudzās nozarēs, viņa rokraksts ir Rīgas bulvāri, un viņa uzdrīkstēšanās – pareizticīgo baznīcas.
