Pirmdien, 19. janvārī, Eiropas Revīzijas palāta publicēja atjauninātu 2020. gada ziņojumu par Eiropas Savienības transporta megaprojektiem. Tajā izvērtēti astoņi nozīmīgi infrastruktūras projekti trīspadsmit ES dalībvalstīs, tostarp Rail Baltica.
Revīzijas palāta uzsver, ka liela mēroga TEN-T projektiem ir nepieciešams skaidri definēts īstenošanas termiņš un stabila, paredzama finansēšana, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu. Šajā kontekstā Rail Baltica I fāzes veiksmīga īstenošana līdz 2030. gadam joprojām ir tieši atkarīga no pietiekama ES finansējuma pieejamības nākamajā Daudzgadu finanšu shēmā (DFS) 2028.–2034. gadam, norāda RB Rail pārstāvji.
Revīzijas secinājumi atspoguļo iepriekš identificētos projekta riskus
RB Rail ir iepazinies ar Eiropas Revīzijas palātas secinājumiem un tiem piekrīt, jo tie saskan ar riskiem, kurus projekta īstenotāji jau iepriekš ir identificējuši, analizējuši un publiski skaidrojuši. Revīzijas palāta norāda, ka Rail Baltica kopējās aplēstās izmaksas pilnam projekta apjomam ir pieaugušas līdz 23,8 miljardiem eiro (2023. gada cenās), salīdzinot ar sākotnējo oficiālo novērtējumu 5,8 miljardu eiro apmērā (2017. gada cenās) un 7 miljardu eiro riskiem koriģēto aplēsi, kas tika iekļauta Revīzijas palātas 2020. gada ziņojumā.
Kopumā izmaksu pieaugums galvenokārt skaidrojams ar agrīno aplēšu ierobežoto detalizāciju un to pakāpenisku precizēšanu projekta attīstības gaitā, tostarp projektēšanas risinājumu un apjoma pilnveidi. Šie secinājumi atbilst arī 2024. gadā veiktās kopīgās revīzijas rezultātiem, ko īstenoja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes. Sākotnējās izmaksu prognozes bija balstītas uz provizoriskiem vērtību inženierijas pieņēmumiem, kurus, projektam sasniedzot galvenā tehniskā projekta stadiju, aizstāja būtiski precīzāki aprēķini. Izmaksu pieaugumu papildus ietekmēja projekta apjoma paplašināšana, aktualizētās tehniskās, drošības un militārās mobilitātes prasības, kā arī nozīmīgi ārējie faktori – tostarp aptuveni 40 % kumulatīvā inflācija Baltijas valstīs laika posmā no 2017. līdz 2023. gadam, būvniecības un energoresursu cenu pieaugums, piegāžu ķēžu traucējumi un Krievijas kara pret Ukrainu ietekme.
Rail Baltica saskaras ar izaicinājumiem, kas raksturīgi Eiropas megaprojektiem
Eiropas Revīzijas palāta norāda, ka lieli Eiropas infrastruktūras projekti vidēji no sākotnēji plānotā grafika atpaliek par vairāk nekā desmit gadiem. Šajā kontekstā Rail Baltica pašreizējā aptuveni četru gadu aizkavēšanās joprojām iekļaujas šāda mēroga un sarežģītības projektiem raksturīgajās robežās.
Rail Baltica ir liela mēroga un sarežģītības projekts, kas vienlaikus tiek īstenots trīs valstīs kā pilnīgi jauna Eiropas standarta dzelzceļa infrastruktūra, nevis esošās infrastruktūras modernizācija. Projekts paredz vienotu tehnisko, drošības un savietojamības standartu ieviešanu, kā arī neraksturīgi lielu pārrobežu savienojumu un iesaistīto pušu skaitu. Tā ģeogrāfiskais un ģeopolitiskais konteksts – atrašanās tuvu ES austrumu robežai un aktīvai karadarbības zonai – ir pastiprinājis inflācijas, energoresursu cenu kāpuma, piegādes ķēžu svārstīguma un drošības prasību ietekmi, salīdzinot ar daudziem citiem TEN-T projektiem.
Būtisks progress projekta īstenošanā
Liela apjoma būvdarbi norisinās visās trijās Baltijas valstīs. Igaunijā aptuveni 202 km no 213 km garās pamattrases ir noslēgti būvdarbu līgumi, un vairāk nekā 100 km jau atrodas aktīvā būvniecības procesā. Latvijā pilna apjoma darbi notiek prioritārajā dienvidu posmā, kur būvuzņēmējam nodoti aptuveni 30–35 kilometri, vienlaikus turpinoties būvdarbiem Rīgas Centrālajā stacijā un Rīgas lidostā. Lietuvā ir uzsākta sliežu ieklāšana, un pašlaik būvniecībā atrodas 114 km pamattrases.
Finansējuma perspektīva un risku mazināšana
Runājot par izmaksu pieauguma riskiem, būtiski uzsvērt, ka pietiekama un savlaicīga finansējuma pieejamība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem projekta īstenošanai noteiktajos termiņos. Pašlaik Rail Baltica pirmās kārtas aktivitātes tiek īstenotas stingri pieejamā finansējuma ietvaros, neuzņemoties finansiālas saistības, kas nebūtu pilnībā nodrošinātas ar finansējuma segumu.
Lai nodrošinātu projekta nepārtrauktību un mazinātu turpmāka izmaksu pieauguma risku, ir būtiski garantēt pietiekamu, stabilu un paredzamu finansējumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) nākamajā Daudzgadu finanšu shēmā 2028.–2034. gadam. Ilgtermiņa ES līmeņa finansiālais atbalsts ir izšķirošs, lai saglabātu projekta īstenošanas tempu, nodrošinātu koordinētu pārrobežu īstenošanu un pilnībā īstenotu Rail Baltica stratēģisko nozīmi pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā – kā būtisku ieguldījumu Eiropas drošībā, noturībā un ilgtermiņa integrācijā.
