Izceltās ziņas

Šī gada 2. ceturksnī būvniecības apjoms palielinājies par 3,2%

Publicēts: 11.08.2026
Skatījumi: 43
Šī gada 2. ceturksnī būvniecības apjoms palielinājies par 3,2%

Attēls ilustratīvs

Nozares attīstību šī gada 2. ceturksnī noteica ēku būvniecības straujāka attīstība. Būvniecības produkcijas apjoma palielinājums ir vērojams kopš iepriekšējā gada sākuma. 2026. gada 1. pusgadā nozares pieauguma temps salīdzināmās cenās (neizlīdzināti dati) bija 3,1% salīdzinājumā ar 2025.gada attiecīgo periodu. Savukārt 2. ceturksnī nozares aktivitātes palielinājās līdzīgā apmērā − par 3,2%, salīdzinot ar 2025. gada 2. ceturksni, secināts Ekonomikas ministrijas analītikas dienesta sagatavotajā apskatā.

Aplūkojot visas būvniecības pamatgrupas, ir redzamas attīstības tempu atšķirības. 2026. gada 2. ceturksnī ēku būvniecība diezgan strauji aktivizējās, kamēr specializētie būvdarbi saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī.

Straujākā attīstība vērojama tieši ēku būvniecībai. Šīs pamatgrupas produkcijas apjoma pieauguma temps 2026. gada gada 2. ceturksnī bija 12,6%. Ēku būvniecības apjomu pieaugumu galvenokārt ietekmēja aktivitātes palielināšanās dzīvojamo māju būvniecībā. Jāatzīmē, ka to pozitīvi ir stimulējis arī kredītu likmju samazinājums.

Inženierbūvniecības produkcijas apjoms šajā periodā samazinājās par 3,2%. Pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecības pieaugums nespēja kompensēt aktivitātes mazināšanos pārējos segmentos.

Specializētie būvdarbi 2026. gada 2. ceturksnī saglabāja iepriekšējā gada 2. ceturkšņa līmenī (samazinājums bija 0,2%). Pamatgrupas segmenti ar produkcijas apjoma pieauguma bija ēku nojaukšana un būvlaukuma sagatavošana, kā arī elektroinstalācijas ierīkošanas, cauruļvadu uzstādīšanas un citas līdzīgas darbības.

Izsniegto būvatļauju skaits šajā periodā veidoja 866 būvatļaujas, kas bija par 27,3% mazāk kā 2025. gada 2. ceturksnī. Paredzamā platība samazinājās par 13,8%. Lielākais samazinājums bija rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu paredzamai platībai.

Sagaidāms, ka nozare turpinās sajust globālā energoresursu cenu kāpuma ietekmi. Tajā pašā laikā stimulējošo ietekmi uz nozari saglabās kreditēšanas pozitīvās tendences, kā arī investīciju pieaugums kā valsts investīcijas infrastruktūras objektos, gan privātās investīcijas.