Par biedrību

Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) ir brīvprātīga, radoša, profesionāla sabiedriska organizācija, kas dibināta ar mērķi apvienot diplomētus visu nozaru būvinženierus kopējam radošam darbam, veicināt tās biedru labklājību profesionālās un sabiedriskās darbības ietvaros, sekmēt kvalificētu būvspeciālistu sagatavošanu un popularizēt būvindustrijas sasniegumus un būvinženieru profesiju. Pašreiz LBS ir vairāk nekā 400 biedri, būvinženieri, būvtehniķi no visiem Latvijas reģioniem, kā arī asociētie biedri – fiziskas un juridiskās personas. LBS biedri ir augstāko izglītību būvniecībā vai ar to saistītā nozarē ieguvušie bakalauri, maģistri un inženieri, arhitekti, ceļu un tiltu speciālisti, siltumtehniķi, santehniķi un hidrotehniķi. Biedri darbojas būvprojektēšanā, būvdarbu vadīšanā un uzraudzībā, inženierizpētē, ēku un būvju tehniskā stāvokļa apsekošanā, kā arī akadēmiskās un profesionālās izglītības iestādēs un zinātnē. LBS darbu vada valde 15 cilvēku sastāvā. LBS valdes priekšsēdētājs kopš 2021. gada ir Raimonds Eizenšmits.

Latvijas būvinženieru organizācija starpkaru laikā

Saīsinātā formā pārpublicēts no Kanādā izdotā Latvijas Inženieru Apvienības izdevuma Technikas apskats (Nr. 123.–124., 1993. gads).

Autors: profesors, būvinženieris Kārlis Gailis

Pirmā Latvijas Būvinženieru biedrība (LBB) dibināta 1924. gadā. Pirmā valdes sēde datēta ar 1924. gada 4. februāri, kad notika dibināšanas sapulce. Pirmo LBB valdes sēdes protokolu parakstījis docents Aleksandrs Siksna, tā laika šoseju un zemes ceļu departamenta direktors, un sekretārs inženieris Kalpaks. Biedrības valdē darbojās pieci locekļi: priekšsēdētājs, viņa vietnieks, sekretārs, kasieris un mantzinis, kurus ievēlēja biedru pilnsapulce un katru gadu pārvēlēja. Revīzijas komisijā darbojās trīs cilvēki. LBB biedri tika iedalīti šādi: īstie biedri, goda biedri, biedri korespondētāji un biedri veicinātāji. Biedri korespondētāji bija tie, kas sekmēja biedrības mērķus, bet dzīvoja citās valstīs. 1935. gadā Būvinženieru biedrībā bija 149 īstie biedri un deviņi kandidāti. 1940. gada 1. janvārī Latvijas Inženieru biedrībā (tā tika izveidota 1936. gadā pēc apvienošanās ar citām inženieru specialitātām) biedru skaits sasniedza 665.

Biedrības mērķi (pēc 1924. gada statūtiem)

1. Veicināt teorētiski un praktiski būvniecību.
2. Kuplināt biedru teorētiskās un praktiskās zināšanas.
3. Aizstāvēt būvinženieru aroda intereses.
4. Izkopt biedru ētiku un pacelt viņu labklājību.

Lai šos mērķus sasniegtu, biedrībai ir atļauts:

1. a) sarīkot slēgtas un publiskas lekcijas, diskusijas,
2. b) sarīkot kursus, ekskursijas, un izstādes, sasaukt apspriedes,
3. c) dibināt pie biedrības atsevišķas sekcijas un kolēģijas atsevišķu uzdevumu risināšanai,
4. d) ierīkot un uzturēt bibliotēkas, lasītavas, laboratorijas un muzejus,
5. e) izdot un izplatīt periodiskus un neperiodiskus izdevumus un mācību līdzekļus,
6. f) dibināt iestādes un birojus teorētisko un praktisko būvniecības jautājumu risināšanai, darbu un vietu apgādei un vispār biedru mateirālās labklājības veicināšanai,
7. g) savu uzdevumu veikšanai pieaicināt darbā un algot speciālistus un citus darbiniekus,
8. h) sekmēt un organizēt citus pasākumus, kas veicina būvniecību un biedru labklājību,
9. i) ierīkot un uzturēt telpas, kur biedri var patīkami un derīgi pavadīt savus atpūtas brīžus un sarīkot saviesīgus izrīkojumus. Biedrībai ir juridiskas personas tiesības. Tā var iegādāties, pirkt un pārdot nekustamus īpašumus.

Biedrības darbība

LBB galvenokārt nodarbojās ar biedru izglītošanu, viņu teorētisko un praktisko zināšanu līmeņa paaugstināšanu. Lasīja referātus par dažādiem būvniecības jautājumiem, rīkoja ekskursijas uz jauniem un atjaunotiem būvobjektiem.

Biedrība valdības uzdevumā aktīvi piedalījās tehnikas dienu (konferenču) organizēšanā. Šajās konferencēs piedalījās arī kaimiņu valstu Igaunijas un Lietuvas Inženierbiedrību pārstāvji, un otrādi – Latvijas pārstāvjus aicināja uz konferencēm kaimiņu valstīs. Pēc apvienošanās Latvijas Inženieru biedrība valdības uzdevumā strādāja pie likumprojektu izstrādāšanas par inženieru un arhitektu, un amatnieku profesionālajām tiesībām un atbildību, par honorāru likmēm projektu izstrādāšanā un būvvadībā, par goda tiesām un inženieru un arhitektu ētiku u.c.

Biedrības reorganizācija un darbības beigas

1934. gadā mainījās valsts pārvaldes forma, un valdība uzdeva inženieru biedrībām apvienoties vienā organizācijā. Tika izstrādāti jauni statūti Latvijas Inženieru biedrībai (LIB), kuru reģistrēja 1936. gada 21. martā. Latvijas Būvinženieru biedrība tika apvienota ar Latvijas inženieru elektriķu biedrību, Latvijas inženieru mehāniķu biedrību, Latvijas inženieru ķīmiķu biedrību, Latvijas automobiļu inženieru biedrību, Jelgavas inženieru un arhitektu biedrību un Liepājas inženieru savienību. Valdības mērķis bija apvienot vienā organizācijā visu nozaru inženierus un arhitektus ar pabeigtu augstskolas izglītību.

1940, gadā pēc Latvijas okupācijas LIB tika reorganizēta, ievēlot jaunu valdi, vēlāk tai pašā gadā biedrība tika uzņemta LPSR arodbiedrību savienībā kā Latvijas PSR Inženieru biedrība (arodbiedrība). Vācu okupācijas laikā no 1941. gada jūlija biedrība nīkuļoja, un tās darbība pamazām apstājās. 1944. gadā pēc atkārtotas padomju okupācijas LIB darbību neatjaunoja. Tās vietā organizēja jaunu zinātniski tehnisku inženieru organizāciju pēc PSRS statūtiem.

LBB (LIB) priekšsēdētāji 1924.-1944. gada periodā

– Aleksandrs Siksna, LU docents, Šoseju un zemesceļu departamenta direktors;

– Jānis Melnalksnis, Šoseju un zemesceļu departamenta direktors,

– Parsifals Miezis, iekšlietu ministrs, Būvniecības pārvaldes priekšnieks;

– Kārlis Gailis LU docents;

– P. Pāvulāns LU profesors;

– Voldemārs Jungs inž. ģeodēzists, LU docents;

– Vilhelms Burkēvics, inž. mehāniķis, LU docents;

– Jānis Jagars, inž. tehnologs, Rīgas pilsētas Būvvaldes priekšnieks;

– Vilhelms Burkēvics (atkārtoti, līdz 1944. gadam).

LBS atjaunošana 1989. gadā

Saīsinātā formā pārpublicēts no LBS 2008. gadā izdotās gadagrāmatas No I līdz XX kongresam; gadagrāmatas redkolēģijas vadītājs Raimonds Eizenšmits, galvenā redaktore – Mārīte Šperberga.

 Atmodas laika pirmais solis – izšķiršanās

Republikāniskā Celtniecības industrijas zinātniski tehniskā biedrība (ZTB) nevēlējās atpalikt no laika gara. 1989. gada janvārī biedrības valdes loceklis Mārtiņš Straume ierosināja Bruno Otersonam, ar kuru kopā strādāja Lauku projektā, sagatavot Būvinženieru biedrības statūtu uzmetumu. Jau 22. februārī bija gatava Latvijas Būvinženieru savienības statūtu 1. redakcija latviešu un krievu valodā. Par paraugu tika ņemti gan jau esošo radošo savienību, gan pirmās republikas Latvijas Inženieru biedrības (LIB) un atjaunotās Igaunijas Inženieru biedrības statūti, gan domas, kas tobrīd virmoja sabiedrībā. Svarīgākās no tām: būvinženieru profesija un darbs ir radošs, darbība savienībā notiek pēc patiesas demokrātijas principiem.

Martā tapa otrā redakcija, bet 20. aprīlī Vladlens Jufrjakovs Celtniecības zinātniski pētnieciskā institūta telpās sasauca paplašinātu Būvindustrijas ZTB valdes prezidija sēdi, kurā tika pieņemti trīs būtiski lēmumi: prezidijs atbalstīja jaunas būvinženieru organizācijas dibināšanu, izveidoja organizācijas komiteju celtniecības kompleksa inženieru kongresa sagatavošanai un finansiāli atbalstīja dibināšanas procesu.

Otrais solis – kongresa sagatavošana

1989. gada 24. aprīlī notika organizācijas komitejas pirmā sēde. Par komitejas priekšsēdētāju tika ievēlēts Bruno Otersons. Tika izveidota darba grupa statūtu redakcijas un kongresa lēmumu sagatavošanai, propagandai, delegātu materiālu sagatavošanai un kongresa norises nodrošināšanai. Nākamās organizācijas komitejas sēdes notika 11. un 17. maijā, kad jau skaidrāk iezīmējās organizācijas kontūras; kongresa organizatori vienojās par darba kārtību, kurā bija iekļauts arī Kārļa Gaiļa ziņojums par būvinženieru sabiedrisko organizāciju vēsturi un profesora Konstantīna Kreišmaņa ziņojums par būvinženieru sagatavošanas vēsturi Latvijas augstskolās. Pēdējā organizācijas komitejas sēde notika 24. maijā jau kongresa norises vietā (toreizējā Politiskās izglītības namā). Organizatori apstiprināja kongresa scenāriju, ielūdzamo viesu sarakstu, kandidātus balsu skaitīšanas un lēmumu rediģēšanas komisijām, savienības nākamajai valdei un revīzijas komisijai.

Trešais solis – kongress

Kongresa diena bija saulaina, lietus uznāca tikai vakarā, kad darbs jau bija padarīts. Latvijas Būvinženieru savienības dibināšanā kopā piedalījās 106 delegāti no Latvijas būvorganizācijām, projektēšanas, mācību un administratīvajām iestādēm, kā arī 71 viesis, tostarp valdības pārstāvji, būvniecības nozares veterāni un žurnālisti. Ziņojumos un debatēs līdzās izglītības, zinātnes, projektēšanas, celtniecības un restaurācijas kvalitātes un inženiertehniskā līmeņa analīzei tika formulēti uzdevumi: nozares attīstības koncepcijas izstrāde, profesijas prestiža atgūšana, radošā aspekta atjaunošana, ētikas ievērošana, inženieru autortiesību aizsardzība, sabiedrības iesaistīšana svarīgu lēmumu pieņemšanā, Latvijas būvniecības vēstures apzināšana un izpēte, latviešu terminoloģijas ieviešana būvniecībā, rūpēšanās par kolēģiem grūtos brīžos, sadarbība ar arhitektiem un amatniekiem, ārzemju sakaru dibināšana.

Latvijas Būvinženieru savienības dibināšanas kongresa lēmumi bija šādi.

1. Dibināt Latvijas Būvinženieru savienību (LBS) – patstāvīgu, brīvprātīgu, radošu

profesionālu sabiedrisku organizāciju, kas apvieno būvinženierus un darbojas Latvijas PSR teritorijā.

2. Apstiprināt LBS statūtus un uzņemšanas noteikumus.
3. Uzņemt par LBS biedriem visus kongresa delegātus. Noteikt, ka viņiem līdz 31. jūlijam jāiesniedz valdei uzņemšanas noteikumos paredzētie dokumenti un jāsamaksā iestāšanās un biedru maksas.
4. Goda un šķīrējtiesu pagaidām neievēlēt, bet tās pienākumus veikt LBS valdei.
5. Valdei līdz šā gada 1. jūlijam izveidot uzņemšanas komisiju un nodrošināt tās darbību, lai bez kavēšanās ritētu biedru uzņemšana savienībā.
6. Uzdot LBS valdei līdz šā gada 1. jūlijam izstrādāt rīcības programmu, kā galveno jautājumus minot:

• juridiskā stāvokļa noformēšana un tekošā rēķina atvēršana bankā,
• LBS organizatoriskās struktūras veidošana,
• LBS centra organizēšana Rīgā un jautājuma izpēte par centra filiāļu izveidošanu rajonos,
• priekšlikumu izstrādāšana LBS saimnieciskās darbības organizēšanai,
• nolikuma projekta izstrādāšana par LBS valdes un goda tiesas darbību,
• priekšlikumu izstrādāšana par LBS simboliku,
• tiešu, neatkarīgu kontaktu dibināšana ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešu un citu tautību būvinženieriem, kā arī ar dažādām radošām organizācijām.

7. Valdei līdz nākamā LBS kongresa sasaukšanai izstrādāt un apstiprināt perspektīvo savienības darbības programmu un iesniegt kongresam apspriešanai.
8. Laikā līdz nākamajam kongresam atļaut valdei noteikt nepieciešamību algot LBS priekšsēdētāju, vadoties no savienības finansiālā stāvokļa un darbības apstākļiem.
9. Piedalīties Latvijas Inženieru asociācijas dibināšanas kongresā.

Par LBS valdes pirmo priekšsēdētāju tika ievēlēts Ilgvars Niedols (RA Laukceltnieks priekšnieka vietnieks), kurš LBS vadīja turpmākos 14 gadus.

Atjaunotās LBS pirmajā valdē tika ievēlēti: Juris Binde (RA Latvijas autoceļi galvenais inženieris), Valdis Bundulis (VCK, ZTPG pārvaldes priekšnieka vietnieks), Valters Celmiņš (projektēšanas institūta Pilsētprojekts galvenais konstruktors), Kārlis Grāmatnieks (RA Laukceltnieks tehniskā centra vadītājs), Antons Jastržemskis (Cēsu celtniecības tresta galvenais inženieris), Vladlens Jufrjakovs (VCK, ZTPG pārvaldes priekšnieks), Aldis Fromanis (Liepājas vispārējā celtniecības tresta 153. PMK priekšnieks), Tālivaldis Kalniņš (projektēšanas institūta Rūpnīcprojekts tehniskās daļas galvenais speciālists), Ojārs Kārkliņš (zinātniskās ražošanas apvienības Resurss inženieris), Ojārs Kronbergs (RA Laukceltnieks tehniskās pārvaldes priekšnieks), Sergejs Meierovics (Zinātniskās restaurēšanas pārvaldes priekšnieks), Pēteris Mihailovs (Rēzeknes vispārējā celtniecības tresta galvenais inženieris), Dzintars Mūrnieks (ZRA Zapribtehcentr konstruktors), Aivars Nātre (projektēšanas institūta Pilsētprojekts galvenais konstruktors), Juris Noviks (RPI dekāna vietnieks), Vladimirs Oļeiņiks (Zinātniski pētnieciskā institūta direktors), Bruno Otersons (projektēšanas institūta Lauku projekts tehniskās daļas priekšnieks), Rodrigo Pelsis (Ministru Padomes Celtniecības daļas vadītājs), Jānis Putniņš (SPKO Orgtehstrom galvenais inženieris), Viktors Puriņš (AF Ādaži celtniecības daļas vadītājs), Eduards Raubiško (Rīgas Celtniecības tresta pārvaldnieks), Kārlis Rocēns (RPI Būvkonstrukciju katedras vadītājs), Andris Šteinerts (LLA Būvniecības katedras vadītājs), Mārtiņš Straume (projektēšanas institūta Lauku projekts galvenais inženieris), Indriķis Teivāns (Ķekavas PMK priekšnieks), Imants Treimanis (Liepājas VCT galvenais inženieris), Valdis Trops (projektu tehnoloģiskā tresta Būvtehnoloģija pārvaldes priekšnieka vietnieks, Tālivaldis Vēsmiņš (Liepājas VCT 22. PMK būvdarbu vadītājs), Vilnis Zommers (projektēšanas institūta Komunālprojekts galvenā inženiera vietnieks).