Industriālo parku attīstītāja un pārvaldnieka NP Properties rīkotajā pasākumā Koka būvniecība industriālajai jaudai, kas 19. februārī notika Rīgā, pulcējās publiskā un privātā sektora pārstāvji – nekustamā īpašuma attīstītāji, arhitekti, projektētāji, būvnieki, inženieri, konsultanti un materiālu ražotāji no Latvijas, kā arī viesi no Igaunijas un Norvēģijas. Diskusijas centrā bija praktisks jautājums: kā inženierkoks un koka hibrīdrisinājumi var kļūt par atkārtojamu standartu industriālajās ēkās – noliktavās, ražotnēs un loģistikas centros.
Pasākumā skaidri iezīmējās, ka inženierkoksnes plašāka izmantošana būvniecībā, tai skaitā industriālās ēkās, ir dubults ieguvums ekonomikai: tā vienlaikus palielina koksnes nozares pievienoto vērtību un ceļ būvniecības produktivitāti. Tas nozīmē pāreju no izejmateriāla eksporta uz konstrukciju, mezglu un gatavu risinājumu ražošanu, radot kvalificētas darba vietas projektēšanā, ražošanā un montāžā, kā arī stabilāku pieprasījumu vietējiem piegādātājiem. Rūpnieciskā ražošana un digitāli koordinēta ražošana samazina kļūdas objektā un dīkstāves, uzlabo termiņu prognozējamību un padara industriālo attīstību konkurētspējīgāku investīciju piesaistē. Attīstot eksportspējīgus inženierkoksnes un hibrīdbūvniecības produktus, Latvija stiprina tirdzniecības bilanci un inovāciju ekosistēmu, vienlaikus veicinot aprites ekonomiku, jo koka komponentes ir vieglāk modernizēt, demontēt un atkārtoti izmantot, saglabājot aktīvu vērtību ilgtermiņā.
Norvēģijas uzņēmuma OMTRE tehniskais direktors Toms Svilāns tiešsaistē dalījās ar aktuālākajiem ieskatiem par aprites pieejām koksnes izmantošanā būvniecībā. Viņš uzsvēra, ka pēc ēku demontāžas un pārbūvēm liels apjoms kokmateriālu joprojām nonāk enerģijas atgūšanā, nevis atgriežas būvniecības apritē, un tieši digitalizācija un automatizācija rada iespējas šo situāciju mainīt. Toms Svilāns iezīmēja virzienu, kur nākotnē arvien nozīmīgāki kļūs produktu un platformu konfiguratori, kā arī integrēta projektēšanas–ražošanas ķēde, ko nodrošina intelektuālas digitālās platformas – kā jauns industrijas standarts, kas palīdz padarīt aprites risinājumus mērogojamus.
Savukārt, Zane Kristkalne (Arcwood, Igaunija) uzsvēra, ka industriālajā būvniecībā izšķiroša ir 3D digitālā koordinācija, prefabrikācija un augstas precizitātes ražošana, jo tās samazina kļūdas un labojumu apjomu objektā, padarot grafiku prognozējamu. Arcwood pieredze rāda, ka CNC apstrāde un pielaižu kontrole rūpnīcā ļauj montāžu veikt ātri un efektīvi, bet detalizēts 3D modelis un kraušanas/piegādes plāns ir kritiski, lai izvairītos no dārgas improvizācijas projekta uzstādīšanas laikā.
Latvijas uzņēmuma ZAZA Timber pieredze rāda, ka “ar lieliem laidumiem un industriāliem objektiem, koks industrijā nav mazāka mēroga risinājums – tas strādā arī lielās atvērumu un slodžu konfigurācijās, ja ir pareizi izstrādāts inženieriskais pamats un montāžas plāns,” piebilst Mareks Balodis, uzņēmuma pārdošanas vadītājs.
NP Properties valdes locekle Gunita Ķiesnere pasākumā akcentēja, ka precizitāte rūpnīcā nozīmē mazāk risku objektā, un uzsvēra būtisku paradigmas maiņu: “Koks industriālajai jaudai nav romantika. Tas ir process. Industriālajā būvniecībā zaļš nav pašmērķis – tas ir efekts tam, ka ēka ir labi izprojektēta, paredzama būvniecības izmaksās, ātri uzbūvējama un droša ekspluatācijā. Tieši tāpēc koka un koka hibrīdbūvniecības jautājums industrijā šobrīd ir īstajā brīdī: tas vairs nav stāsts par estētiku, bet par jaunu industriālās attīstības disciplīnu.”
Noslēgumā diskusijas un pasākuma dalībnieki secina, ka koka hibrīdbūvniecība industriālajā sektorā nav niša. Tā ir konkurētspējīga izvēle, ja materiāls tiek izvēlēts agrīni, projekts tiek vadīts kā rūpnieciskās ražošans process ar precīzu koordināciju, un mezgli, montāža un loģistika ir projektēti, nevis paļaujas uz risinājumiem būvlaukumā, un neizbēgami – sadarbībai ar ugunsdrošības un apdrošināšanas speciāliestiem ir jābūt integrētai projektā no paša sākuma.
Jau ziņots, ka SIA NP Properties ir uzācis būvlaukuma sagatavošanas darbus aprites ekonomikas industriālā parka KORE izveidei Salaspils novadā. Viena no parka atšķirības zīmēm būs tieši koka izmantošana industriālajā būvniecībā. Par KORE nomniekiem var kļūt dažāda lieluma uzņēmumi, kas vēlas gūt labumu no industriālās simbiozes, savstarpēji apmainoties ar resursiem un tādējādi saimniekojot ekonomiski un samazinot CO2 emisijas, ūdens un izejmateriālu patēriņu.
