Pieaugot iedzīvotāju interesei par risinājumiem, kas vienlaikus ir videi draudzīgi un ekonomiski pamatoti, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) eksperti skaidro, kā izvēlēties videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas savam mājoklim, un kā saņemt valsts atbalstu, lai samazinātu sākotnējās izmaksas.
Pirmais solis: iespēju un izmaksu novērtēšana
Pirmais solis, ar ko būtu jāsāk mājas energoefektivitātes uzlabojumu darbu plānošanā, ir esošā enerģijas patēriņa novērtējums. Pirmkārt, uzskaitīt energoresursu kopējo patēriņu mājokļa apkurei, otrkārt, balstoties uz kopējo energoresursu patēriņu, veikt aprēķinus par to, kādai energoefektivitātes klasei atbilst ēka. Šo informāciju ir iespējams apskatīt Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumu 3. pielikumā.
Ēkas gada enerģijas patēriņš uz vienu ēkas kvadrātmetru palīdzēs saprast, vai konkrētā māja ir energoefektīva un novērtēt arī tās tehnisko stāvokli no siltuma noturības viedokļa. Ja aprēķini par malkas patēriņu nav pieejami, īslaicīgus un aptuvenus mērījumus ir iespējams veikt arī ar elektrisko radiatoru palīdzību, noskaidrojot cik liela elektrisko radiatoru jauda ir nepieciešama, lai uzturētu mājokli siltu.
Jau tālākajā posmā, izvēloties apkures veidu, vispirms jānovērtē mājokļa tehniskais stāvoklis – ēkas siltinājums, logu un ārdurvju kvalitāte, jumta vai bēniņu segums, inženierkomunikāciju sistēmas un esošā apkures sistēma. Piemēram, vērtējot logu energoefektivitāti, vērts pievērst uzmanību logu stiklojumu skaitam un stikla rūts biezumam, kā arī blīvgumiju stāvoklim, savukārt durvju gadījumā – to materiālam, biezumam un siltumizolācijas esamībai. Vienlaikus jāpievērš uzmanība tam, vai ar blīvgumijām ir aprīkotas to ailes.
Savukārt sienu tehnisko stāvokli no energoefektivitātes viedokļa precīzi spēs noteikt tikai speciālists. Tomēr apkures sezonas laikā aukstas sienas, kuru temperatūra ir būtiski zemāka nekā istabas temperatūra, norāda uz apjomīgiem zudumiem tieši caur sienām.
Otrais solis: valsts atbalsta izvērtēšana
Lai mazinātu sākotnējās izmaksas, iedzīvotāji var izmantot valsts sniegto atbalstu videi draudzīgu apkures, karstā ūdens un elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādei. Tas tiek īstenots Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) ietvaros, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem.
Atbalsta programma paredz sniegt atbalstu dažādu iekārtu iegādei:
• siltumsūkņiem, ja ar tiem tiek aizstāts apkures katls, kas izmanto fosilos energoresursus;
• biomasas granulu katlam, ja tiek nomainīts esošs apkures katls, kas izmanto fosilos energoresursus;
• saules paneļiem, vēja ģeneratoriem, kā arī elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtai;
• saules kolektoriem;
• pieslēgumam centralizētajai siltumapgādes sistēmas projektēšanai un siltummezgla izveidei.
Atbalsta apmērs ir atkarīgs no izvēlētā iekārtas veida un tā jaudas, kā arī projekta kopējām attiecināmām izmaksām. Atbalsts var sasniegt līdz 15 tūkstošiem eiro vienam projektam.
EKII publicētā statistika rāda, ka atbalsta programmā aktīvi piedalās iedzīvotāji no visas Latvijas. Kopš atbalsta programmas sākuma (2022. gada pavasara) atbalsts sniegts aptuveni 15 tūkst. mājsaimniecību par kopējo finansējumu 56,5 milj. eiro apmērā. Līdz šim visaktīvāk šo iespēju ir izmantojušas mājsaimniecības Rīgā un Mārupes novadā. Augsta iedzīvotāju aktivitāte vērojama arī Ādažu, Ropažu, Siguldas, Ogres un Ķekavas novados.
2026. gada janvārī jau saņemti 63 jauni atbalsta pieteikumi, un ikviena mājsaimniecība ir aicināta īstenot projektus un pieteikties atbalstam līdz 2029. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kamēr pieejams finansējums. Lai pieteiktos valsts sniegtajam atbalstam, ir jāsagatavo un jāiesniedz projekta iesnieguma veidlapa. Detalizēta informācija pieejama EKII tīmekļvietnē.
Trešais solis: maciņam draudzīgākā risinājuma izvēle
1. Siltumsūkņi
Siltumsūkņi ir vieni no videi draudzīgākajiem apkures risinājumiem, jo nerada emisijas. Starptautiskās enerģētikas aģentūras pētījumā uzsvērts, ka tie var būt vairākas reizes energoefektīvāki par tradicionālajiem apkures risinājumiem, kas nozīmē mazāku enerģijas patēriņu un zemākas apkures izmaksas ilgtermiņā.
2. Biomasas granulu katli
Biomasas granulu katli ir viens no risinājumiem, kad mājokli nav iespējams pieslēgt centralizētai siltumapgādes sistēmai vai uzstādīt siltumsūkni, bet ir nepieciešams aizstāt esošu fosilo kurināmo (ogles, dabasgāze, dīzeļdegviela) izmantojošu apkures katlu. Izvēloties mūsdienīgu iekārtu un ievērojot pareizu ekspluatāciju, iespējams samazināt kurināmā (biomasas granulu) patēriņu.
3. Saules kolektori
Saules kolektori visbiežāk tiek izmantoti kā papildinājums apkures sistēmai, īpaši kombinācijā ar siltumsūkņiem. Tie izmanto saules starojumu siltumenerģijas ražošanai, ko galvenokārt izmanto karstā ūdens sagatavošanai un apkures atbalstam. Šāda sistēma ļauj samazināt enerģijas patēriņu no tradicionālajiem avotiem, paaugstināt apkures efektivitāti.
4. Saules paneļi un mazas jaudas vēja ģeneratori ar vai bez enerģijas uzkrājošās iekārtas (baterija)
Saules paneļi – tā ir iespēja samazināt ikmēneša maksājumus par patērēto elektroenerģiju un vienlaikus veicināt videi un klimatam draudzīgu enerģijas ražošanu. Šāda iekārtu uzstādītā jauda ir pietiekama, lai gadā saražotu aptuveni 100,7 GWh elektroenerģijas, kas ir līdzvērtīgs apjoms aptuveni nepilniem 1,5% no kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa un aptuveni 25% no kopējā saražotā saules enerģijas apjoma 2024. gadā.
Saules paneļus iespējams uzstādīt gan komplektā ar enerģijas uzkrājošo iekārtu (bateriju), gan bez tās, kā arī bateriju sistēmai iespējams pievienot vēlāk. Enerģijas uzkrājošā iekārta ļauj uzkrāt saražoto elektroenerģiju un izmantot to laikā, kad saule nespīd vai elektroenerģijas cena biržā ir augsta, tādējādi palielinot paša saražotās enerģijas patēriņu un samazinot atkarību no elektroenerģijas tīkla. Tomēr vislielāko ekonomisko efektivitāti saules paneļi nodrošina, ja saražoto elektroenerģiju mājsaimniecības lietotājs var patērēt tās saražošanas mirklī, piemēram, gaisa kondicionēšanas sistēmās, elektrotransporta uzlādei vai karstā ūdens sagatavošanai.
5. Centralizētā siltumapgāde
Plaši izplatīts apkures veids Latvijas pilsētās, nodrošinot siltumenerģiju aptuveni 80% mājsaimniecību, kā arī lielākajai daļai publisko ēku un rūpniecisko objektu. Tā darbojas, siltumenerģiju ražojot koģenerācijas stacijās un katlumājās un pa siltumtīklu piegādājot to ēkām. Centralizētā siltumapgāde nodrošina stabilu un uzticamu pakalpojumu, samazinot nepieciešamību uzturēt atsevišķas individuālas apkures iekārtas un ļaujot iedzīvotājiem izmantot efektīvus, modernus siltumenerģijas ražošanas avotus.
