Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 21. aprīlī, trešajam lasījumam atbalstīja Publisko iepirkumu likuma grozījumus, kuros samazināti sākotnēji publisko iepirkumu reformā plānotie iepirkumu sliekšņi jeb robežvērtības, kā arī noteikta jauno sliekšņu spēkā stāšanās no 2028. gada, ziņo LETA.
Saeimā iepriekš divos lasījumos atbalstītā publisko iepirkumu reforma ar grozījumiem Publisko iepirkumu likumā paredzēja atteikšanos no nacionālā līmeņa mazajiem iepirkumiem, saglabājot tikai Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktos publisko iepirkumu sliekšņus − 143 000 eiro precēm un pakalpojumiem un 5,538 miljoni eiro būvdarbiem. Attiecīgi preču un pakalpojumu iepirkumos slieksni bija paredzēts celt no pašreizējiem 10 000 eiro līdz 143 000 eiro, bet būvdarbu iepirkumos – no 20 000 eiro līdz 5,538 miljoniem eiro.
Tomēr pēc vairāk nekā mēnesi ilgušajām diskusijām darba grupās ar iesaistītajām organizācijām pirms skatīšanas trešajā lasījumā nolemts vienoties par kompromisa variantu. Komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) sacīja, ka kompromiss panākts, jo “bija skaidri jāsaliek līdzsvars starp caurspīdīguma panākšanu un liekas birokrātijas noņemšanu”.
Tostarp likumā tiks saglabāti ES līmenī noteiktie iepirkumu sliekšņi, tomēr tiks ieviestas arī nacionāli noteiktās līgumcenu robežvērtības būvdarbu iepirkumiem no viena miljona eiro līdz 5,404 miljoniem eiro.
Tāpat paredzēts noteikt vienkāršotos iepirkumus, kuros būvdarbiem sliekšņi būtu no 30 000 eiro līdz vienam miljonam eiro, bet precēm un pakalpojumiem − no 20 000 eiro līdz 140 000 eiro.
Paredzēti arī mazas vērtības iepirkumi būvdarbiem zem 30 000 eiro, bet precēm un pakalpojumiem zem 20 000 eiro.
Paredzēts, ka vienkāršotajiem iepirkumiem netiks regulēta iepirkuma procedūra. Pirms iepirkuma būs nepieciešama publikācija Publikāciju vadības sistēmā (PVS), paredzot elektronisku piedāvājumu iesniegšanu vismaz piecas dienas.
Savukārt pasūtītājs vienkāršotajos iepirkumos būs tiesīgs veikt sarunas, lai saskaņotu vajadzības ar piegādātāju iespējām un saņemtu ekonomiski izdevīgākos piedāvājumus, būs tiesīgs uzaicināt citus piegādātājus iesniegt piedāvājumus, uzaicināt viņus uz sarunām, kā arī iegādāties preci no piegādātāja, kas nav iesniedzis piedāvājumu, piemēram, veikalā, ja tādējādi tiks iegūts ekonomiski izdevīgākais piedāvājums.
Pēc komisijā skaidrotā, šāda risinājuma mērķis ir izvēlēties ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu, kas vislabāk apmierina pasūtītāja vajadzības, kā arī nodrošina pasūtītāja piešķirtā finansējuma efektīvu izmantošanu.
Savukārt mazas vērtības iepirkumos nebūs regulēta iepirkuma veikšanas kārtība − pasūtītājs varēs rīkoties atbilstoši savai kārtībai, bet informācijai par iepirkumu būs jāparādās iepirkumu plānos un pie faktisko izdevumu ziņošanas.
Tāpat panāktais kompromiss paredz, ka iepirkumu plāns būs jāpublicē par visiem iepirkumiem, sākot no pirmā eiro, neatkarīgi no paredzamās līgumcenas. Iepirkumu plānus paredzēts publicēt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Pašvaldībām, nodrošinot centralizētu iepirkumu vadību, būs jāsaskaņo struktūrvienību, iestāžu un kapitālsabiedrību iepirkumu plānus pirms to publicēšanas.
Tāpat IUB paredzēts ziņot par visiem faktiskajiem izdevumiem attiecībā uz veiktajiem iepirkumiem un noslēgtajiem iepirkuma līgumiem no pirmā eiro.
Budžeta komisija arī atbalstīja komisijas izstrādāto priekšlikumu, ka no iepirkumu pretendentu loka izslēdzama persona, kura pēdējo četru mēnešu laikā pirms pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām vai dienas, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir veikusi importu vai eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju un tas ir konstatējams no publiski pieejamā saraksta, kurā atbilstoši normatīviem apkopota valsts rīcībā esoša informācija par uzņēmumiem, kas veikuši importu vai eksportu uz Krieviju vai Baltkrieviju.
Tāpat no iepirkumiem izslēdzami pretendenti, ja juridiskas personas valdes vai padomes loceklis, vai patiesais labuma guvējs ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonis.
Komisijas trešajam lasījumam atbalstītie grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz trīs dažādus likuma spēkā stāšanās laikus.
Tostarp ar robežvērtību pārskatīšanu saistītais regulējums, ņemot vērā nepieciešamos tehniskos sistēmu pielāgojumus un finansējuma pieejamību, stātos spēkā no 2028. gada 1. janvāra. Šie grozījumi ietver visas izmaiņas saistībā ar robežvērtību sliekšņiem, pārskatīto iepirkumu plānu regulējumu un faktisko izdevumu ziņošanu no pirmā eiro.
Čakša uzsvēra, ka jaunie sliekšņi varētu stāties spēkā arī uzreiz pēc likuma izsludināšanas, taču tikai tādā gadījumā, ja iepirkumu veicēji ir gatavi pāriet uz manuālo darbu. “Tehniskajām sistēmām ir nepieciešami pielāgojumi jaunajām prasībām, tāpēc jādod pārejas laiks,” sacīja Čakša.
Grozījumi, kuriem nepieciešami tehniski sistēmu pielāgojumi un skaidrojumu izstrāde − pārskatītais kandidātu un pretendentu izslēgšanas un uzticamības atjaunošanas regulējums, kā arī ar izslēgšanas noteikumiem saistītais regulējums par apakšuzņēmējiem un to nomaiņu, stātos spēkā no 2027. gada 1. janvāra.
Savukārt uzreiz pēc likuma izsludināšanas stātos spēkā grozījumi, kuriem nav nepieciešami atliekoši nosacījumi, tehniski sistēmu pielāgojumi vai cita veida juridiski vai praktiski sagatavošanās darbi, piemēram, izmaiņas, kas mazina nacionālo uzslāņojumu, pasūtītāja atbildības stiprināšana, izmaiņas attiecībā uz noslēgtu līgumu grozījumiem, ilgtspējas princips un zaļā publiskā iepirkuma svītrošana, izmaiņas saistībā ar administratīvo sodu piemērošanu, pārskatītais IUB funkciju un tiesību regulējums, tehniski grozījumi un citi.
Publisko iepirkumu reforma paredz mazināt administratīvo slogu, vienkāršot procedūras un saīsināt iepirkumu norises laiku par aptuveni 25%, kā arī būtiski samazināt likumā detalizēti regulēto procedūru apmēru. Vienlaikus, balstoties starptautiskajās aplēsēs, publisko iepirkumu sistēmas racionalizācija var dot būtisku ietaupījumu − nacionālā līmenī potenciāli 2-4% apmērā no kopējiem publisko iepirkumu izdevumiem, iepriekš skaidroja Finanšu ministrijā (FM).
Tāpat plānotie grozījumi likumā paredz pārskatīt iepirkumu pretendentu izslēgšanas noteikumus, no 12 obligātajiem kritērijiem saglabājot divus. Tostarp plānots saglabāt prasību izslēgt pretendentu par korupciju un noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī izslēgšanu par nodokļu parādiem. Vienlaikus reforma paredz iespēju ļaut pretendentam nokārtot nodokļu saistības, nevis automātiski to izslēgt no iepirkuma kā līdz šim.
Izstrādātie priekšlikumi grozījumiem Publisko iepirkumu likumā paredz arī ilgtspējīgu iepirkumu noteikt kā vienu no likuma pamatprincipiem.
Plānots, ka IUB pārņems Elektronisko iepirkumu sistēmu ar visām tās apakšsistēmām − e-konkursi, e-izsoles, e-izziņas, e-pasūtījumi. Savukārt pašvaldībām paredzēta centralizēta iepirkumu pārvaldība ar iespēju izvēlēties piemērotāko modeli, kā arī tiek paplašināts centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts.
Atbilstoši atbalstītajam publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenārijam IUB kā publisko iepirkumu centrālā vadības iestāde darbību pamatā koncentrē uz iepirkumu sistēmas vadību, izmantojot pieejamo publisko iepirkumu datu analītiku.
Iepriekš finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) paziņoja, ka ar plānoto publisko iepirkumu sistēmas reformu potenciāli varētu ietaupīt 2-4% no publisko iepirkumu izdevumiem.
Finanšu ministrs uzsvēra, ka ar šo reformu būtu iespējams par 25% saīsināt publisko iepirkumu procedūras ilgumu, kā arī par 2-4% samazināt publiskā sektora izdevumus. Vienlaikus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prakse liecina, ka ietaupījums var sasniegt līdz 7%.
Ašeradens skaidroja, ka reformas mērķis ir nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma maksimālu vērtību, vienlaikus paaugstinot konkurenci iepirkumos, mazinot birokrātiju, veicinot procesu caurspīdīgumu un efektivitāti, kā arī attīstot iepirkumu centralizāciju un ieviešot mūsdienīgus digitālos risinājumus publisko iepirkumu pārvaldībā.
Finanšu ministrs atzina, ka publiskie iepirkumi ir būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa, vienlaikus Latvijā laika gaitā bija pazaudēts fokuss, koncentrējoties uz dokumentu tīrību, tā vietā, lai panāktu maksimālu atdevi no budžeta līdzekļiem, un bija pienācis laiks veikt pārmaiņas.
Ministra ieskatā darba grupas izstrādātā publisko iepirkumu strukturālā reforma atbrīvos publisko iepirkumu sistēmu no liekiem administratīviem procesiem, procesu padarīs ātrāku, nodrošinās lielāku konkurenci un veicinās to, ka katrs nodokļu maksātāja eiro dod maksimālu labumu sabiedrībai.
FM vadītās darba grupas atbalstītais publisko iepirkumu sistēmas attīstības scenārijs koncentrējas pasūtītājiem nodrošināt maksimālu elastību publisko iepirkumu veikšanā, fokusējoties uz iepirkuma pamatmērķiem, uzsverot ilgtspējas principu piemērošanu un paredzot ievērot tikai ES normatīvajos ietvertās obligātās papildu prasības.
Darba grupa secināja, ka laika gaitā šis fokuss ir zudis, tāpēc Latvijā iepirkumu procedūru sarežģītība un nozaru politiku īstenošanai paredzēto papildu prasību daudzums būtiski ierobežo publisko iepirkumu galveno mērķu sasniegšanu. Arī iesaistīto pušu praktiskā pieredze atklāja, ka iepirkumu procesus nereti raksturo pārmērīga birokrātija, ilgstoša norise un nepietiekama konkurence. Bieži iepirkumos piedalās tikai viens pretendents vai tiek saņemts ierobežots piedāvājumu skaits.
Darba grupa tika izveidota 2025. gada martā. Tajā bija pārstāvētas gan valsts un pašvaldību iestādes, gan kontrolējošās institūcijas, gan nozaru profesionāļi un uzņēmēju organizācijas. Darba grupa koncentrējās uz diviem virzieniem, tostarp publisko iepirkumu ekonomiskās lietderības jeb maksimāla vērtība par ieguldītajiem līdzekļiem (value for money) palielināšanu. Attiecīgi tika analizēta esošā prakse un labās prakses piemēri, apzinot iespējas nodrošināt būtisku ietaupījumu, vienlaikus saglabājot iepirkumu kvalitāti un nodrošinot, ka iepirkumi pilnvērtīgi atbilst faktiskajām vajadzībām un prasībām.
Savukārt otrs virziens bija publiskā iepirkuma efektivitātes izvērtējums, kas ietvēra publiskajos iepirkumos piemērojamo līgumcenu robežvērtību jautājumu, kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus, iepirkumu centralizācijas iespējas un citus procesuālus jautājumus.
Pēc vairāku diskusiju cikla un detalizētas analīzes darba grupa piedāvāja divus iespējamos attīstības scenārijus − esošās sistēmas pilnveidi vai strukturālas reformas publisko iepirkumu jomā, kas guva vienbalsīgu darba grupas dalībnieku atbalstu.
Strukturālās reformas paredz būtiski paaugstināt publisko iepirkumu sliekšņus līdz ES noteiktajām līgumcenu robežvērtībām. Būtiskas izmaiņas skartu arī sistēmas darbības principus, fokusējoties uz maksimālu elastību, iepirkumu pamatmērķiem un uz datiem balstītu vadību.
Reforma paredz iepirkumu regulējumu attiecināt tikai uz darījumiem virs ES noteiktajām līgumcenu robežām, nacionāli regulētajos iepirkumos pārejot uz ex-post uzraudzību un ieviešot pienākumu arī zem robežvērtībām publicēt informāciju par iepirkumu plāniem, noslēgtajiem līgumiem un faktisko izlietojumu.
Savukārt uzraudzību plānots stiprināt ar efektivitātes rādītājiem (KPI), references cenām un analītikas risinājumiem. Attiecīgi tiks uzraudzīta pasūtītāju prakse, ņemot vērā pasūtītāju efektivitātes rādītājus pret iepirkumu indikatoriem, kā arī salīdzinošā veidā par atskaites punktu ņemot vidējo un labāko sniegumu. Piemēram, konkurences līmeni iepirkumos, lēmumu pieņemšanas ātrumu un iepirkumu efektivitāti, kas ir iepirkumu sistēmas indikatori, ko izmanto kopumā ES.
Reforma ietver izmaiņas arī institucionālajā pārvaldībā, kā rezultātā IUB kļūs par centrālo vadības iestādi un uzturēs Elektronisko iepirkumu sistēmu un Publikāciju vadības sistēmu, bet Valsts digitālās attīstības aģentūras darbs tiks fokusēts uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) iepirkumiem. Pašvaldības centralizēti pārvaldīs iepirkumu sistēmu, vienlaikus saglabājot izvēles brīvību piemērotākā pārvaldes modeļa noteikšanā. Tāpat tiks paplašināts centralizēti iepērkamo preču un pakalpojumu klāsts, tajā iekļaujot apdrošināšanu, transportu un mobilos sakarus.
Lai mazinātu birokrātisko slogu, reformā paredzēts koncentrēties uz iepirkumu pamatmērķiem – atklātību, pārredzamību un brīvu konkurenci, ievērojot tikai ES normatīvajos noteiktās obligātās prasības. Vienlaikus pēc FM ieceres fokuss būs arī uz ilgtspējīgu iepirkumu īstenošanu, nostiprinot regulējuma principu līmenī un paredzot iespēju veidot kompetences centrus noteiktās jomās, lai īstenotu ilgtspējas principus, kā arī attīstītu iepirkumu standartizāciju un centralizāciju.
Reformu īstenojot, ieguvumi prognozēti visos līmeņos − sniegta rīcībspēja pasūtītājiem, iespējas uzņēmējiem un pārskatāmība sabiedrībai, norāda Finanšu ministrija.
Publisko iepirkumu darba grupa apkopoja arī labās prakses ieteikumus, kas ietver tirgus izpētes veikšanu un savlaicīgu iepirkumu plānošanu. Tāpat būtiska ir piegādātāju informēšana par plānotajiem un izsludinātajiem iepirkumiem. Uzsvērta nepieciešamība izvirzīt samērīgas prasības iepirkumos un līgumos. Efektivitātes uzlabošanai ieteikti arī kopīgi un centralizēti iepirkumi, kvalitatīva iepirkumu komandu vadība un pastāvīga iepirkumu speciālistu profesionālās kapacitātes celšana. Nozīmīgi priekšnoteikumi efektīvam procesam ir arī konkurenci veicinošu procedūru un līgumu veidu izvēle. Tāpat nepieciešams rūpīgi analizēt iepirkuma līgumu nosacījumus gadījumos, kuros konkurence bijusi nepietiekama.
