Mājoklī nav karsts, bet gaiss šķiet smagnējs? Vasarā komfortu telpās nenosaka tikai temperatūra. Pat šķietami vēsā mājoklī pašsajūtu var ietekmēt nepietiekama gaisa apmaiņa, paaugstināts mitruma līmenis un slikta gaisa kvalitāte. Kā uzturēt patīkamu mikroklimatu telpās un nepieļaut biežākās kļūdas cīņā ar karstumu, stāsta Merko mājas pēcpārdošanas servisa vadītājs Valērijs Vlasjuks.
Trīs biežākās kļūdas cīņā ar karstumu
Karstās dienās bieži rīkojamies intuitīvi – atveram logus, ieslēdzam kondicionieri vai cenšamies telpas izvēdināt pēc iespējas biežāk. Tomēr ne vienmēr šie risinājumi palīdz sasniegt vēlamo rezultātu. Valērijs Vlasjuks norāda, ka dažkārt tie var radīt tieši pretēju efektu, piemēram, rīkojoties šādi:
1. Viena no biežākajām kļūdām ir logu turēšana vaļā visas dienas garumā. Ja ārā gaiss ir siltāks nekā telpās, mājoklis pakāpeniski uzkarst vēl vairāk, turklāt kopā ar gaisu telpās nonāk arī putekļi, ziedputekšņi, izplūdes gāzes, mitrums un citi gaisa piesārņotāji.
2. Vienlaikus izmantot kondicionieri un turēt atvērtus logus vai tūlīt pēc telpu atdzesēšanas tos atvērt vēdināšanai. Kamēr kondicionieris cenšas uzturēt telpās vēlamo temperatūru, caur atvērtajiem logiem nepārtraukti ieplūst siltais gaiss. Rezultātā iekārtai jāstrādā intensīvāk, lai kompensētu temperatūras zudumus. Šādos apstākļos kondicionieris var patērēt līdz pat 20 % vairāk elektroenerģijas.
3. Koncentrēties tikai uz telpu atdzesēšanu, aizmirstot par gaisa kvalitāti. Pat telpās ar komfortablu temperatūru var rasties smagnēja sajūta, jo bez vēdināšanas tajās uzkrājas ogļskābā gāze. Kvalitatīvam iekštelpu gaisam CO₂ līmenim vēlams nepārsniegt 1000 ppm, taču nevēdinātās telpās tas var sasniegt pat 1500-2500 ppm, kas var ietekmēt pašsajūtu, veicināt nogurumu, miegainību. Tieši tāpēc karstajā sezonā īpaši svarīga kļūst ventilācija jeb rekuperācijas sistēma.
Kas veido labu mikroklimatu mājoklī?
Labu mikroklimatu veido vairāki faktori – svaigs gaiss, optimāls mitruma līmenis, zema ogļskābās gāzes koncentrācija un vienmērīga gaisa apmaiņa. Tieši šo aspektu nodrošināšanā būtiska loma ir ventilācijas jeb rekuperācijas sistēmai, kuru visbiežāk saistām ar apkures sezonu, jo tieši tad vislabāk var novērtēt tās darbību. Kamēr no mājokļa tiek izvadīts siltais un pieelpotais gaiss, tikmēr telpās tiek pievadīts svaigs āra gaiss. Rekuperators ļauj šo procesu veikt gudrāk – pirms izvadīšanas siltais gaiss atdod savu siltumu ienākošajam gaisam, tādējādi samazinot enerģijas zudumus un palīdzot uzturēt komfortablu temperatūru telpās. Tomēr rekuperācija nav apkures vai dzesēšanas iekārta. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt kontrolētu un nepārtrauktu gaisa apmaiņu mājoklī.
Mūsdienu mājokļos sastopami gan centrālie risinājumi, kur viena iekārta apkalpo visu dzīvokli, gan decentralizētas sistēmas, kur atsevišķi rekuperatori tiek izvietoti konkrētās telpās. Arī Merko mājas projektos tiek izmantoti dažādi ventilācijas veidi ar rekuperāciju, pielāgojot tos konkrētā projekta tehniskajiem risinājumiem. Lai gan sistēmu uzbūve var atšķirties, to mērķis ir viens – nodrošināt kvalitatīvu gaisa apmaiņu un komfortablu mikroklimatu mājoklī visa gada garumā. Ja mājoklī šāda sistēma jau ir izbūvēta, to ir svarīgi izmantot pareizi. Savukārt, ja rekuperācijas nav, tās ierīkošanas iespējas atkarīgas no ēkas tehniskā risinājuma. Jaunajos projektos ventilācijas sistēmu izbūve tiek plānota jau būvprojekta izstrādes laikā, bet esošos mājokļos piemērotākais risinājums jāvērtē individuāli kopā ar speciālistu.
Sešas priekšrocības, ko rekuperācija sniedz vasarā
Vasaras mēnešos rekuperācijas sistēma kļūst par nozīmīgu palīgu ikdienas komforta uzturēšanā, sniedzot vairākus praktiskus ieguvumus:
Palīdz uzturēt zemāku temperatūru telpās: dienas laikā, kad ārā valda karstums, rekuperācijas sistēma nodrošina nepieciešamo gaisa apmaiņu bez nepieciešamības turēt logus atvērtus. Tas palīdz samazināt siltā gaisa ieplūšanu telpās.
Mazāka nepieciešamība izmantot kondicionieri: lai gan rekuperācija neaizstāj kondicionieri, tā var palīdzēt samazināt nepieciešamību pēc intensīvas telpu dzesēšanas. Jo retāk telpās nonāk karstais āra gaiss, jo vieglāk uzturēt komfortablu temperatūru un samazināt elektroenerģijas patēriņu.
Tīrāks gaiss telpās: rekuperācijas sistēmu filtri palīdz aizturēt putekļus, ziedputekšņus un citus gaisa piesārņotājus. Tas ir īpaši aktuāli vasarā, kad gaisā ir daudz alergēnu un pilsētvidē pieaug putekļu koncentrācija.
Palīdz uzturēt optimālu mitruma līmeni: vasarā mitruma līmeni mājoklī ietekmē ne tikai nokrišņi, bet arī ikdienas darbības, piemēram, ēst gatavošana vai veļas žāvēšana. Rekuperācijas sistēma palīdz izvadīt lieko mitrumu ārā un stabilizēt relatīvo mitrumu optimālajās 35-45 % robežās.
Klusāks mājoklis ja svaiga gaisa nodrošināšanai nav nepieciešams pastāvīgi turēt logus atvērtus, telpās nonāk mazāk ielas trokšņu. To īpaši novērtē cilvēki, kuru mājoklis atrodas pie noslogotām ielām vai kuri vēlas netraucētu naktsmieru.
Vēsā nakts gaisa izmantošana: daudzās mūsdienu sistēmās pieejama nakts dzesēšanas jeb bypass funkcija, kas ļauj izmantot vēsākās vakara un nakts stundas telpu atvēsināšanai. Tas palīdz samazināt dienas laikā uzkrāto siltumu un uzlabo komfortu nākamajā dienā.
Ne mazāk svarīga ir arī regulāra sistēmas apkope. Vasarā filtri aiztur lielu daudzumu putekļu, ziedputekšņu un citu gaisa piesārņotāju, tāpēc ieteicams regulāri pārbaudīt to stāvokli. Ja uz filtriem redzami netīrumi, tos var iztīrīt atbilstoši ražotāja norādījumiem, savukārt pēc noteiktā lietošanas laika tie jānomaina. Tīri filtri ne tikai palīdz uzturēt labu gaisa kvalitāti telpās, bet arī nodrošina ilgāku iekārtas kalpošanas laiku.
